Piena lopkopības saimniecībām, kuras govis vasaras periodā gana, aizvien aktuāls ir jautājums par ekonomiski efektīvu ganību izmantošanu un apsaimniekošanu. Svarīgi zināt arī to, kas gaidāms nākotnē, jo Eiropas Zaļais kurss vērsts uz saimniekošanu emisijām draudzīgi. Svarīga būs arī ganīšana, ganību sezonas pagarināšana, izmantojot kvalitatīvus zālājus.
Pārāk daudz saimnieku vēl arvien domā, ka bioloģiskā saimniekošana ir nekā nelietošana (proteīnpiedevas – nē, minerālvielas – nē), papildu subsīdijas un pēc pāris gadiem piena realizācija par augstāku cenu. Realitāte ir tāda, ka mazākais trīs gadi aizrit, kamēr tiek izveidotas augu sekas, lai nodrošinātu ganāmpulku ar pašražoto lopbarību, kamēr atrod piemērotus saimniekošanas un ganāmpulka apsaimniekošanas modeļus. Līdzi visam mainās arī saimnieka domāšana, jo tā ir cita veida saimniekošanas sistēma.
Pārtikas nozare, tajā skaitā piensaimniecība, piedzīvo straujas pārmaiņas – mainās cilvēku ēšanas paradumi, aktivizējas vides aizsardzības kustības, kam seko valdību pieņemti aizvien plašāki regulējumi lauksaimniekiem. Kādi ir “piena pasaules” izaicinājumi un tendences, par to lasiet jaunajā “Latvijas Lopkopis” numurā. Tajā plašs ieskats LLKC konferences “Klimatam un videi draudzīga piensaimniecība Eiropas Zaļā kursa ietvaros. Bioloģiskās piensaimniecības potenciāls nākotnē” saturā.
Lai saimniecībās iegūtu vairāk piena no govīm, tām ir jābūt ar teicamu veselību. Ataudzējamo dzīvnieku pareiza aprūpe pirmajās dzīves stundās un nedēļās ir ļoti svarīga. Tāpēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs uzsāka demonstrējumu par tēmu ”Slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekme uz dzīvnieku veselību, produktivitāti, pēcnācēju kvalitāti.”
Robotu sistēmas nodrošina precīzu govs reproduktīvā un veselības stāvokļa novērošanu 24 stundas un septiņas dienas nedēļā. Slaukšanas sistēma, ja to precīzi nolasa, palīdz sasniegt maksimālu labturības līmeni. Robota informācijas sistēma nodrošina individuālu pieeju katrai govij, un informācija tiek iegūta praktiski un ātri. Iekārtu uzkrātie dati ļauj analizēt ganāmpulku un pieņemt pārdomātus, precīzus lēmumus.
Slaucamo govju ēdināšanā izdala divus jēdzienus: enerģija un proteīns. Govij visvairāk nepieciešama enerģija. Proteīns ir nākamā vajadzīgā barības viela, kas nepieciešama govij piena ražošanai. Tā frakciju sadalījums attēlots 1. attēlā.
Šā gada 2020. gada 3. novembrī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Valsts Lauku tīklu rīkoja starptautisku tiešsaistes konferenci “Klimatam un videi draudzīga piensaimniecība Eiropas Zaļā kursa ietvaros. Bioloģiskās piensaimniecības potenciāls nākotnē”. Konferencē piedalījās dalībnieki no vairākām pasaules valstīm – Ķīnas, Argentīnas, Čīles, Meksikas, Dienvidāfrikas, Zambijas, Kenijas, Irānas, Krievijas, Gruzijas un daudzām Eiropas valstīm.
Ikvienu, kuram interesē notikumi piena tirgū, aicinām piedalīties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā tiešsaistes starptautiskajā konferencē “Klimatam un videi draudzīga piensaimniecība Eiropas Zaļā kursa ietvaros. Bioloģiskās piensaimniecības potenciāls nākotnē”, kas notiks šā gada 3. novembrī, sākums 10.00. Konference ir bez maksas, un tai reģistrēties līdz 30. oktobrim var šeit: https://www.mitto.me/dairyconference/register
Eiropas Zāļu aģentūra izstrādājusi antibiotiku klasifikāciju pēc to pielietojuma. Arvien vairāk humānajā medicīnā uztraukumu rada slimības, kuras izraisa multirezistentas baktērijas.
LLKC 2019. gadā uzsāka demonstrējumu zirgkopībā par tēmu “Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes ķēvju salīdzinājums ģenētiskās efektivitātes uzlabošanai populācijā”. Lai iepazīstinātu interesentus ar šajā laikā paveikto, Ivetas Janelsiņas saimniecībā “Druvas” Allažos septembrī notika lauka diena.
Ivetas Janelsiņas zirgaudzētava “Druvas”
* Atrodas: Siguldas novada Allažu pagastā.
* Lielākā zirgaudzētava Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijā (LŠZAA) un sestā lielākā valstī.
* Kopā +/- 60 zirgi, no tiem 50 Latvijas siltasiņu šķirnes.
