Profesionālas bezmaksas konsultācijas – iespēja lauksaimniekiem
Atgādinām, ka aizvien ir pieejamas bezmaksas individuālas konsultācijas 1500 eiro apmērā ikvienam lauksaimniekam vai mežsaimniekam!
Atgādinām, ka aizvien ir pieejamas bezmaksas individuālas konsultācijas 1500 eiro apmērā ikvienam lauksaimniekam vai mežsaimniekam!
Kazkopības saimniecībā „Bērzi” 9. septembrī notika seminārs par vaislas kazu izaudzēšanu, izmantojot dažādus ēdināšanas un turēšanas veidus. Semināru organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības kompetenču centrs Zālēdāju projekta ietvaros.
Svaigs gaiss ir viens no galvenajiem govju veselības priekšnoteikumiem. Slaucamās govis pašas saražo ļoti daudz siltuma, tāpēc viskomfortablāk tās jūtas no -5 līdz +5⁰C. Temperatūrai paaugstinoties, govīm ir jāsāk sevi dzesēt. Atkarībā no gaisa mitruma karstuma stress govīm sākas, temperatūrai paaugstinoties virs +20 līdz +23⁰C. Šādā temperatūrā liellopi ir izsmēluši sava organisma spējas pašatdzesēties, un dzīvniekiem ir nepieciešama mūsu palīdzība.
Žurnāla novembra izdevumā lasiet jaunākās Eiropas Komisijas ekonomistu prognozes lauksaimniecības preču tirgiem. Vispārējā makroekonomika un pārtikas cenu tendences liecina par varbūtēju pieprasījuma uzlabošanos pēc lauksaimniecības un pārtikas produktiem lielākajā daļā nozaru. Tomēr nākotne joprojām ir pakļauta lielai nenoteiktībai, kas saistīta ar laikapstākļiem, ģeopolitiskiem konfliktiem un dzīvnieku un augu slimībām. Tā teikts 2024. gada rudens īstermiņa perspektīvas ziņojumā.
Pasaulē zinātnieki sublīnisko ketozi definē kā ketozes preklīnisko stadiju. Visbiežāk ar ketozi slimo govis 3-4 laktācijas nedēļā (Kronfeld, 1982), taču arvien biežāk ļoti augstražīgos ganāmpulkos, tiecoties pēc lielāka izslaukuma, subklīnisko un klīnisko ketozi bieži konstatē govīm pēdējās desmit dienās pirms atnešanās.
Žurnāla oktobra izdevumā lasiet interviju ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktora pienākumu izpildītāju Induli Āboliņu par LAD gatavību tiešo maksājumu sezonai, atbalsta likmju aprēķinu un darbiem, kas vēl šogad zemniekiem jāpaveic, lai saņemtu maksāumus tajos atbalsta veidos, kam ir pieteikušies.
Par videi draudzīgu saimniekošanu Zviedrijas piena lopkopības fermās žurnāla oktobra izdevumā raksta LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja un žurnāla nozaru redaktore Silvija Dreijere.
Jau kopš šī gada sākuma Eiropā izplatās infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība. 2024. gada oktobra sākumā šī slimība bija skārusi 15 Eiropas valstu lopkopības saimniecības.
Skartās valstis: Nīderlande, Spānija, Vācija, Andora, Luksemburga, Francija, Dānija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Šveice, Čehija, Itālija, Austrija, Zviedrija un Portugāle.
Par slimību
Lielākā daļa saimnieku, kuri strādā piena lopkopībā, darbojas motivēti un mērķtiecīgi. Pārsvarā mērķis ir laba dzīvnieku produktivitāte, kas arī nodrošina ienākumus. Viens no faktoriem, kas nodrošina dzīvnieka produktivitāti, ir barības konversija.
Ģenētiskie faktori