PVD informē, ka saņemta nepatīkama ziņa no Ungārijas veterinārā dienesta par apstiprinātu mutes un nagu sērgas gadījumu govij. Precīzāku informāciju par skartās novietnes atrašanās vietu, par konstatēto slimības serotipu un citu sākotnējo epidemioloģisko informāciju PVD saņems tuvākajā laikā.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” marta numurā atgādinām, ka sācies biznesa ideju konkurss “Laukiem būt!”
Turpinām stāstīt par lauku saimniecību pārvaldības sistēmu “Mans Lauks” (www.manslauks.lv) un praktiskiem ieteikumiem, kā to izmantot, lai sasniegtu veiksmīgākus rezultātus – šoreiz par karstuma stresa pazīmju noteikšanu u. c.
Publicējam tehnisko pakalpojumu cenu apkopojumu par 2024. gadu.
Par augkopības demonstrējumiem – ziemas kviešu slimību ierobežošana, izmantojot sistēmu “Vesels augs”.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizēs mācības „Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības” dzīvnieku grupai – truši, mājputni. Mācībām var pieteikties dalībnieki, kuri strādā kautuvē vai uzņēmumā, kas nodrošina dažādu putnu sugu un trušu kaušanu. Mācības sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas.
Uz praktisko nodarbību katram mācību dalībniekam ir nepieciešams paņemt attiecīgās sugas dzīvnieku (mājputnu vai trusi).
Domai par labu skābbarību jāaizsākas jau rudenī, kad zālājus vajag pareizi apstrādāt un ieziemot. Atkarībā no tā, cik agri iestājas pavasaris, vienmēr jāatrod pareizais risinājums, kad veikt zālāju mēslošanu, lai zelmenis paspēj gan pabaroties, gan izaugt, lai pareizajā laikā uzsāktu rupjās lopbarības sagatavošanu. Tālāk var redzēt skābbarību kvalitātes vidējos rādītājus. Savukārt savus rezultātus var atšifrēt pēc paraugu laboratoriskajiem numuriem (skat. pielikumu).
Žurnāla februāra izdevumā ieskicējam tēmas, kas skar ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Šī tēma bija viena no vadošajām janvārī notikušajā starptautiskajā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādē Berlīnē “Zaļā nedēļa”. Tajā jaunais ES lauksaimniecības komisārs Kristofs Hansens solīja atjaunot nozares konkurētspēju globālajā tirgū. Kas vēl “Zaļajā nedēļā” tika runāts, redzēts, sajusts un nogaršots – lasiet februāra izdevumā.
Padomus gada pārskatu sagatavošanā skaidro LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Linda Puriņa.
Pēdējo divu gadu laikā Konkurences padome (KP) ir saņēmusi mazāk nekā desmit iesniegumus no pārtikas vai lauksaimniecības preču piegādātājiem, kuros tiek lūgts iestādes skaidrojums par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) piemērošanu. Tāpat arī nav saņemts neviens ziņojums no piegādātājiem vai nozares asociācijām, kas liecinātu par pircēju negodīgu tirdzniecības praksi. Savukārt tirgotāji publiskā telpā norāda kā argumentu, ka pircēju un piegādātāju savstarpējo attiecību regulēšana nav aktuāls jautājums.
Mūsdienu moderno piensaimniecību izstrādātās tehnoloģijas paredz strauju dzīvnieku izaudzēšanu, ar mērķi iegūt pēc iespējas ražīgākas slaucamās govis.
Lai šos mērķus sasniegtu, pasaules labākajās piensaimniecībās plaši tiek izmantotas dažādas biotehnoloģijas, kas paredz precīzu dzīvnieku ēdināšanu, turēšanu un kopšanu, tādēļ dažādu grupu dzīvnieku audzēšana daļai piensaimnieku sagādā diezgan lielus izaicinājumus.
LLKC Ogres birojs sadarbībā ar BDR “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociāciju” īsteno demonstrējumu “Dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa ērzeļu pēcnācēju kvalitātes salīdzinājums selekcijas efektivitātes noteikšanai“. Tā mērķis ir salīdzināt un demonstrēt dažādu līniju Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļu pēcnācēju kvalitāti ar mērķi uzlabot tipu, eksterjeru, piemērotību universālai izmantošanai.
2020. gadā 40% no visām ES lopkopības lauku saimniecībām bija kūtsmēslu krātuves.
Vislielākais saimniecību īpatsvars ar kūtsmēslu glabātavām bija Slovēnijā (gandrīz 100%), Latvijā (99%) un Igaunijā (92%). Turpretī zemākais skaits reģistrēts Kiprā (7%), Grieķijā (11%) un Itālijā (18%). Šī informācija nāk no 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem par kūtsmēslu uzglabāšanu, ko šī gada janvāra beigās publicēja ES statistikas birojs Eurostat.
Pilna cikla saimniecībā ražošanas procesi notiek ik dienu. Tā arī atšķirto teļu nobarošanas novietnē darbi nerimstas. Dzīvniekus periodiski pārsverot, izsecina, kuram nobarošana beigsies un kam turpinās. Saimniecībā SIA “Trudo” turpinās demonstrējuma trešais atkārtojums, kur tiek nobaroti sievišķās kārtas dzīvnieki. Saimniecība atrodas Valmieras novada Matīšu pagastā. Saimniecība, vadoties pēc gaļas pieprasījuma, pakāpeniski atlasa nobarošanai paredzētos dzīvniekus, kuri sasnieguši 600 kg un vairāk dzīvmasas.
