Lauksaimniecībā turpinās izaugsme, un nozare dalībniekiem nodrošina arī tālākas attīstības iespējas. Novērojumi liecina, ka daļai lauksaimnieku pandēmijas laiku izdevies izmantot kā iespēju, aktīvi piesakoties un izmantojot ALTUM valsts atbalsta programmas.
Lai uzlabotu zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas dažādos lauksaimniecības uzņēmumos, no 19. aprīļa līdz 19. maijam aicinām saimniecības pieteikties jaunā, Lauku atbalsta dienesta (LAD) izsludinātā konsultāciju pasākumā, ko programmas “Laukiem zelt” ietvaros īsteno Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Konsultācijas varēs saņemt juridiska vai fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību lauku apvidū lauksaimniecības nozarē un kuras apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā pārsniedz 30 000 eiro, bet nav lielāks par 70 000 eiro.
Skatoties Eiropas piena lopkopības kartē, vienmēr gribas izcelt trīs valstis, kuru pieredze piena lopkopības attīstībā ir saistoša, no kuras var pārņemt pieredzi. Šīs valstis ir Nīderlande, Dānija un Īrija. Cik konkurētspējīgi esam salīdzinājumā ar šīm valstīm?
Pilni 12 mēneši ir aizvadīti Covid-19 zīmē, un varētu šķist, ka šajā periodā uzņēmēju prātus nodarbinājušas tikai vīrusa pārvarēšanas problēmas. Nenoliedzami, ikvienu uzņēmēju vienā vai citā veidā ir ietekmējusi šī pandēmija, un veselas nozares ir skartas īpaši smagi un turpina cīnīties par atgūšanos. Vienlaikus Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmu dati rāda, ka aizvadītajā gadā uzņēmēji bijuši īpaši aktīvi arī jaunu attīstības projektu īstenošanā.
Iznācis informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” marta numurs. Tajā, pievienojot uzskatāmas tabulas, publicēts tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums par 2020. gadu, kas tapis, pamatojoties uz novadu lauku attīstības konsultantu iesūtīto informāciju.
Mehanizācijas un vides eksperts Jānis Kažotnieks stāsta par tiešās sējas pieredzi Somijā, apgāžot arī vairākus mītus, kas saistīti ar šo augsnes apstrādes tehnoloģiju.
Sertificēta nodokļu eksperte Linda Puriņa skaidro nianses gada ienākumu deklarācijas iesniegšanā par 2020. gadu.
Pēdējā gada laikā vārdus “bezaršana” un “tiešā sēja” nācies dzirdēt tik bieži kā vēl nekad iepriekš. Jāatzīst gan, ka bieži cilvēki vēl īsti nesaprot šo terminu būtību un izmanto tos neatbilstoši situācijai. Bet tas nekas, galvenais, ka esam par to sākuši runāt publiski, un nu jau mums ir iespēja redzēt šo tehnoloģiju tepat, pie mums Latvijā – ārā “aiz logā”.
Iznācis informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” februāra numurs. Tas galvenokārt veltīts LLKC dibināšanas 30 gadu jubilejai. Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis stāsta par centra izaugsmi un savām darba gaitām tajā. Ar savām atmiņām dalās centra dibināšanā stratēģiski svarīgas personības, izsakot vēlējumus arī turpmākajam darbam. Savukārt LLKC reģionālo biroju vadītāji sniedz “Zelta padomus” sadarbībai ar klientiem un veiksmīgam darbam kopumā.
Pērn pavasarī, sākoties ārkārtas situācijai valstī Covid-19 dēļ, valsts lēma par tā saukto Covid-19 atbalstu lauksaimniecībai. Kā atbalsts izmaksāts un vai šogad to turpinās?
Atbalsta pamats: 2020. gada pavasarī Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai ar MK 2020. gada 17. aprīļa rīkojumu Nr. 200 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” no valsts budžeta lauksaimniecības nozarei ir piešķirts finansējums 45 500 000 eiro. Šī summa tika sadalīta sekojoši:
2021. gadā turpinās pārejas periods, un tiks pagarināta Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam īstenošana. Turpināsies visi programmas pasākumi, palielinot tiem pieejamo finansējumu. Pasākumus varēs īstenot līdz 2025. g.
Ikgadējais valsts atbalsts subsīdiju veidā 2021. gadā ir 8 720 490 eiro.
Subsīdiju saņemšanas nosacījumos būtisku izmaiņu nav. Izmaiņas skar tikai atbalstu par lineāro vērtēšanu piensaimniecībās, kur noteikts, ka valsts segs pakalpojuma izmaksas piena šķirņu govīm ar noteiktu šķirni un piena šķirņu krustojuma govīm, ja to vienas šķirnes asinība būs 75% un vairāk.
Ciltsdarba maksājumiem par sieviešu kārtas ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku vai uzņemšanai atbilstošu dzīvnieku ir samazināti izcenojumi, jo kopējais finansējums 2021. gadā ir par 7 milj. eiro mazāks nekā 2020. g.
