Augkopība

Jau šonedēļ sāksies astoņu tīmekļsemināru cikls, kura laikā tiks pārrunātas globālās iespējas, šķēršļi un veiksmes stāsti pākšaugu audzēšanas jomā, un arī Latvijas audzētāji ir aicināti bez maksas piedalīties šajos semināros.

Šī augsta līmeņa pasākumu programma tiek īstenota LegValue un TRUE projektā. Pasākumus vadīs eksperti no visas Eiropas, kuru mērķis ir atraisīt nozares potenciālu, lai visā pasaulē palielinātu pākšaugu audzēšanas apjomus.

Jau 2019. gada augustā projekta īstenošanas gaitā tika ierīkoti lauka izmēģinājumi, kuros tiek izvērtēti optimālie uztvērējaugu maisījumi, to vieta augumaiņā un ietekme uz pēcaugiem. Savukārt lauka izmēģinājumi minimālās augsnes apstrādes paņēmienu izvērtēšanai (bezaršana un tiešā sēja) ierīkoti astoņās saimniecībās. Izmēģinājumi visās šajās saimniecībās turpinās arī šogad.

Šogad lauksaimnieki beidzot pieredzēja kārtīgu ziemu, un nu var sākt vērtēt tās ietekmi. Izsalšana ziemāju laukos nav novērota, toties labi sacerojušajos tīrumos vērojams sniega pelējums, kas parasti sastopams ziemās ar biezu sniega kārtu un nesasalušu augsnes virskārtu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apkopotā informācija.

Ne visur Latvijā sniegs jau nokusis, tomēr vietām lauksaimnieki jau steidz uz sējumiem kaisīt mēslojumu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti gan aicina nesteigties un atcerēties nosacījumus, kādi jāievēro  mēslošanas uzsākšanai.

Lai aizsargātu ūdeni un augsni no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisijas, mēslošanas līdzekļus, tajā skaitā  kūtsmēslus, vircu, digestātu, minerālmēslojumu neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes.

Tiek veidota jauna interešu grupa bioloģiskajām saimniecībām –  Laukaugu audzēšanas agrotehnikas pilnveidošana bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā – bezaršanas tehnoloģija. Tajā paredzēts apvienot saimniecības, kuras augsnes apstrādei jau tagad  izmanto vai tuvākajā laikā plāno sākt izmantot bezaršanas tehnoloģijas.

Lai pieteiktu dalību interešu grupā, nepieciešams līdz 19.03.2021.  aizpildīt un iesniegt pieteikuma anketu.

Iznācis informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” marta numurs.  Tajā, pievienojot uzskatāmas tabulas, publicēts tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums par 2020. gadu, kas tapis, pamatojoties uz novadu lauku attīstības konsultantu iesūtīto informāciju.

Mehanizācijas un vides eksperts Jānis Kažotnieks stāsta par tiešās sējas pieredzi Somijā, apgāžot arī vairākus mītus, kas saistīti ar šo augsnes apstrādes tehnoloģiju.

Sertificēta nodokļu eksperte Linda Puriņa skaidro nianses gada ienākumu deklarācijas iesniegšanā par 2020. gadu.

Šogad esam veiksmīgi piedzīvojuši bargāko ziemu astoņu gadu laikā. Laba ziņa ir tā, ka kopā ar salu uzsniga arī sniegs. Pastāvīga sniega sega sāka izveidoties jau ap Ziemassvētkiem, lai arī vienīgais atkusnis daudz kur sadeldēja sniega segu, taču pilnībā sniegs nenokusa, bet bagātīgi papildinājās vēl janvārī un februārī.

Pēdējā gada laikā vārdus “bezaršana” un “tiešā sēja” nācies dzirdēt tik bieži kā vēl nekad iepriekš. Jāatzīst gan, ka bieži cilvēki vēl īsti nesaprot šo terminu būtību un izmanto tos neatbilstoši situācijai. Bet tas nekas, galvenais, ka esam par to sākuši runāt publiski, un nu jau mums ir iespēja redzēt šo tehnoloģiju tepat, pie mums Latvijā – ārā “aiz logā”.

Sniega sega Latvijā daudzviet ir pilnībā nokausēta. Gājputni atgriezušies, pirmās sniegpulkstenītes  jau zied. Šķiet, nupat jau viss notiks arī dārzos. Tomēr LLKC vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils sakarsušos prātus vēlas mazliet atvēsināt, jo pavasaris, lai arī daudzviet atbilstoši meteoroloģiskajiem apstākļiem ir sācies, dārza un lauku darbos tas vēl jāpagaida.