Augkopība

Jau vairāk nekā mēnesi Latvijā ir vietumis tikai negaisa izraisītie nokrišņi, kas nesuši vienīgi lokālu labumu atsevišķu saimniecību atsevišķiem laukiem. Taču kopumā situācija sausuma dēļ pamazām saasinās arvien lielākās platībās. Lai arī Latvija ir bagāta ar daudzām mazajām upītēm un ezeriem, to sadalījums nav vienmērīgs. Lielākā daļa no šiem ūdens resursiem izvietoti platībās, kurās nenotiek intensīva lauksaimnieciskā darbība. Līdz ar to ūdens resursu nepieciešamais patēriņš nesakrīt ar to atrašanās vietu. Paliek tikai iespēja  veidot mākslīgu dīķu sistēmu vai izdarīt dziļurbumu.

Starptautiskās bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas Eiropas struktūrvienības IFOAM-Organic Europe pētījuma ietvaros par pesticīdu atliekvielām bioloģiskajā produkcijā, līdz 9.augustam, bioloģiskās nozares pārstāvjus un kvalitātes vadības speciālistus, kas iesaistīti bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apritē, aicina piedalīties nozarei nozīmīgā aptaujā.

Aptauja, astoņās dažādās ES valodās, līdz 9.augusta pusnaktij pieejama: https://ej.uz/77jf

Augkopības demonstrējumos gūtas atziņas par augu maiņas un augsnes kaļķošanas nozīmi un efektivitāti bioloģiskajā lauksaimniecībā. Arī šogad lauku diena tika aizvadīta Zoom platformā. Dalībniekiem bija iespēja uzzināt divos bioloģiskajās saimniecībās ierīkotos demonstrējumos iegūtos rezultātus.

Jēkabpils novada Salas pagasta zemnieku saimniecībā “Priednieki” 2018. gada pavasarī  LLU Zemkopības institūta vadošā pētnieka Aivara  Jermuša vadībā tika ierīkots demonstrējums par jaunu mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļu lietošanu integrētajai lauksaimniecībai. Tika iestādītas zemenes 0,3 ha platībā.

Demonstrējumā tika salīdzināti šādi varianti:

Augstu ražu ieguvi nosaka optimāla augsnes reakcija

Optimāla augsnes reakcija ir viens no faktoriem, kas nosaka augstu ražu ieguvi augiem. Lai praktiski demonstrētu dažādu kaļķošanas līdzekļu lietošanas efektivitāti, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar SIA “Bebruciems” Ogres novadā, z/s “Celiņi” Krāslavas novadā un z/s “Andžaki” Talsu novadā jau trešo gadu ierīko demonstrējumus, lai pētītu šo tēmu dažādos Latvijas reģionos. Ar iegūtajiem rezultātiem un atziņām konsultanti dalījās tiešsaistes lauka dienā jūlija vidū.

Liela masa, sīki graudi bez nepieciešamās tilpummasas, aptuveni 10% samazinājums ziemāju ražai salīdzinājumā ar maijā prognozēto. Šādu ainu ilgstošā karstuma ietekmē, sākoties ziemāju kulšanai visā Latvijā, novērojuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti. 

Laiks ieskatīties atkal dārzos, lai izdarītu pirmos spriedumus par to, kādu ražu varam cerēt šajā gadā. Katrs gads ir ar kaut ko savādāks, un šis nebūs izņēmums. Pēc kārtīgās ziemas nāca auksts pavasaris, bija tikai atsevišķas siltas dienas līdz pat jūnija sākumam. Līdz tam laikam ar mitrumu viss bija daudzmaz labi, izņemot vietas Viduslatvijā un Autrumlatvijā, kur lauki mirka ūdenī. Tālāk jau laika apstākļi arvien lielākā platībā nesolīja vairs neko labu. Sausums un karstums pieņēmās spēkā.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūlija  numurs.  Tajā stāstām par to, kā LLKC kopā ar sadarbības partneriem izstrādā tieši Latvijas lauksaimniekiem paredzētu inovatīvu saimniecību pārvaldības sistēmu “Manslauks.lv”.

Grāmatvedības sadaļā sertificēta nodokļu konsultante Linda Puriņa stāsta par izmaiņām VSAOI (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) jomā no 1. jūlija.

Publicējam materiālu par Konsultāciju projektu, kas ir viens no būtiskākajiem LLKC darba virzieniem – abpusēji noderīgs gan lauksaimniekiem, gan konsultantiem.

Atnākot kārtējam karstuma periodam, dārzos parādās arvien vairāk kaitēkļu. Tādos brīžos katram dārzkopim šķiet, ka kaitēkļi ir visur un nodara arvien lielāku postu. Kāpēc tā notiek, un kādi tam ir iemesli?

Vienai lielai daļai noteikti nāks prātā, ka vajag tik labi nodrošināties ar krietnu smidzināmo vielu arsenālu kaitēkļu apkarošanai, un viss būs kārtībā. Diemžēl šīs uzvaras gandarījumu dod ar īstermiņa rezultātu, bet nekad nesniedz  sistemātisku risinājumu.