Pļaušanas serviss 2026
Pļaušanas servisa zālāju laukos pa reģioniem tika konstatēts neliels nokrišņu daudzums – Kurzemē, Zemgalē un Latgalē ap 2–3 mm/m², savukārt Vidzemē nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 12 mm/m².
1.att. Stiebrzāļu augšanas rādītāji
Stiebrzāļu attīstība reģionos konstatēta stiebrošanas fāzē. Zāles garums vidēji palielinājies par aptuveni 10 cm. Tāpat novērots būtisks ražības pieaugums – daudzviet tā gandrīz dubultojusies, izņemot Kurzemi, kur zāles augšanai laikapstākļi nav bijuši pietiekami labvēlīgi.
2.att. Stiebrzāļu ķīmiskās analīzes
Stiebrzāļu sausnas rādītājs uz 18.05. vidēji sasniedza 20,2–26,3%. Nedēļas laikā proteīna saturs samazinājies par aptuveni 1%, savukārt NDF un kokšķiedras rādītāji pieauguši vidēji par 3%. Veiktās stiebrzāļu ķīmiskās analīzes liecina, ka tuvākās nedēļas laikā zālāji sasniegs optimālo attīstības stadiju skābbarības sagatavošanai. Īpaši vērīgiem jābūt Zemgales un Latgales reģionos.
Otrs no vislabāk augošajiem zālājiem ir lucerna, kas atrodas stiebrošanas – pumpurošanās fāzē. Ļoti labvēlīgi laikapstākļi bijuši Zemgales reģionā (skat. 2. att.), kur ražība ir ievērojami palielinājusies.
3.att. Lucernas augšanas rādītāji
4.att. Lucernas ķīmiskās analīzes
Ķīmisko analīžu rezultāti liecina, ka lucernai pakāpeniski palielinās sausnas un kokšķiedras saturs, savukārt proteīna un enerģijas rādītāji samazinās.
5.att. Bioloģiskā zālāja augšanas rādītāji
Trešais zālāju veids – bioloģiskais zālājs – tauriņziežu stiebrzāļu maisījumu ražība ir mazāka nekā stiebrzāles un lucerna, taču ar pakāpeniski pieaugošu tendenci (skat. 5. att.). Zālāji atrodas cerošanas fāzē, augu garums palielinās vidēji par 5–10 cm.
6.att. Bioloģiskā zālāja ķīmiskās analīzes
Šajos zālājos novērota tendence palielināties kokšķiedras frakciju saturam, savukārt proteīna un enerģijas rādītāji pagaidām saglabājas stabili.
Šopavasar reģionos vislēnāk attīstījies un audzis sarkanais āboliņš (skat. 7. att.). Tas lielā mērā atkarīgs no temperatūras un mitruma apstākļiem.
7.att. Sarkanā āboliņa augšanas rādītāji
Palielinoties nakts gaisa temperatūrai, āboliņa attīstība visos reģionos kļuva vienmērīgāka. Siltākās naktis veicināja aktīvāku augšanu, un būtiskas attīstības atšķirības starp reģioniem vairs netiek novērotas.
8.att. Sarkanā āboliņa ķīmiskās analīzes (18.05.)
Šobrīd āboliņš uzsācis intensīvu augšanu un turpina strauji attīstīties visos reģionos. Paaugstinoties gaisa temperatūrai un stabilizējoties laikapstākļiem, novērojams būtisks zaļās masas pieaugums un vienmērīgāka zelmeņa attīstība.
Vienlaikus ar augšanas tempu pakāpeniski mainās arī zālāju kvalitātes rādītāji, tādēļ turpmāk sekosim līdzi tā attīstības stadijām, augšanas dinamikai un ķīmisko analīžu rezultātiem.
Praktiski ieteikumi saimniekiem pļaujas plānošanai
Veiktās ķīmiskās analīzes liecina, ka zālāji strauji tuvojas optimālajai attīstības stadijai skābbarības sagatavošanai. Lai nodrošinātu maksimālu lopbarības vērtību, savā saimniecībā ievērojiet šādus pļaujas plānošanas soļus:
Zālāju attīstība šajā periodā notiek ļoti strauji, tādēļ pat dažu dienu nobīde var būtiski ietekmēt lopbarības kvalitāti. Savlaicīgi pļauti zālāji nodrošina augstāku proteīna un enerģijas saturu, kā arī labāku sagremojamību. Turpretī, augiem pāraugot, stiebros strauji palielinās kokšķiedras saturs un krītas kopējā barības vērtība. Tas tieši ietekmēs skābbarības kvalitāti un sekojošo dzīvnieku produktivitāti.
