Pļaušanas serviss 2025
08.06.2026.
Pirmā pļāvuma monitorings ir noslēdzies
No 25. līdz 31. maijam laikapstākļi Latvijā kļuva ievērojami vēsāki un nepastāvīgāki, īpaši salīdzinājumā ar iepriekšējām siltajām maija dienām.
Nedēļas sākumā gaisa temperatūra dienā vēl sasniedza +15 līdz +20 °C, taču nedēļas vidū daudzviet tā pazeminājās līdz +11 līdz +16 °C. Naktīs atsevišķos rajonos termometra stabiņš noslīdēja pat līdz +6 °C. Laiku raksturoja arī stiprs vējš, lietus, bet vietām tika novērota pat krusa.
Neskatoties uz mainīgajiem laikapstākļiem, nokrišņu daudzums daudzviet saglabājās neliels – Vidzemē un Latgalē pārsvarā nolija tikai 5–10 l/m².
Vēsais laiks bremzēja augu attīstību, tomēr mitruma krājumi daudzviet joprojām nav pietiekami, lai pilnvērtīgi kompensētu iepriekš novēroto sausuma ietekmi.
Stiebrzāļu kvalitātes augstākais punkts jau aiz muguras
1.att. Stiebrzāļu kvalitātes rādītāji
Maija beigās stiebrzāles sasniedza augstāko proteīna un enerģijas saturu. Tikmēr kokšķiedras saturs turpina pieaugt, samazinot lopbarības kvalitāti.
Augi jau sasnieguši vārpošanas un pumpurošanās stadiju – laiks skābbarības gatavošanai. Kurzemē un Latgalē stiebrzāļu augstums pārsniedz 50 cm.
Ja zālāji vēl nav nopļauti, tie vairāk piemēroti siena ieguvei nekā augstvērtīgai skābbarībai.
Pirmais pļāvums tuvojas finišam – pēdējais brīdis kvalitatīvai lopbarībai
2.att. Lucernas kvalitāte
Lucerna šonedēļ pārsniegusi 50 cm augstumu un sasniegusi ražību līdz 13 t/ha. Taču kvalitātes rādītāji strauji mainās – proteīna un enerģijas saturs samazinās, bet kokšķiedras daudzums pieaug. Ja lucerna vēl nav nopļauta, tās novākšanu nevajadzētu atlikt. Kurzemē un Zemgalē monitoringa laukos pirmais pļāvums jau veikts.
3.att. Bioloģiskā zālāja ķīmiskās analīzes
Bioloģiskajos zālājos Vidzemē un Latgalē pienācis pēdējais brīdis pļaušanai, lai vēl saglabātu skābbarībai pieņemamus kvalitātes rādītājus.
4.att. Sarkanā āboliņa ķīmiskās analīzes
Sarkanais āboliņš sasniedzis optimālās novākšanas robežu. Nedēļas laikā proteīna saturs samazinājies par 2–3%, kamēr enerģijas rādītāji vēl saglabājas labi. Lai iegūtu kvalitatīvu skābbarību, pirmais pļāvums jāveic nekavējoties.
Pirmā pļāvuma monitorings ir noslēdzies
Paldies visiem, kas sekoja līdzi sezonas aktualitātēm. Tiekamies nākamo pļāvumu monitoringā!
Par šīs aktivitātes īstenošanu reģionos rūpējās lopkopības konsultanti – Mairis Ormanis (Preiļu KB), Indra Eihvalde (Saldus KB), Paula Riekstiņa (Kuldīgas KB), Daiga Baltiņa-Volrate (Valkas KB).
Pļaušanas servisa koordinators
Daiga Baltiņa-Volrate
LLKC Lauksaimniecības daļa
29.05.2026.
Pļaušanas serviss – trešā nedēļa
Aizvadītajā nedēļā (no 18. līdz 24. maijam) valdīja pavasarīgi mainīgi laikapstākļi. Nedēļas sākumā bija siltākas un saulainākas dienas, kurās gaisa temperatūra sasniedza +18 °C līdz +20 °C, bet nedēļas otrajā pusē kļuva vēsāks, biežāk parādījās
Vēl arvien zālāju laukos pa reģioniem tika konstatēts dažāds nokrišņu daudzums – Kurzemē un Zemgalē – 6 -12 l/ m², Latgalē ap 5 l/m², savukārt Vidzemē 12-20 l /m².
Stiebrzāļu attīstība visiem reģionos tika fiksēta stiebrošanas/vārpošanas fāzē, kas nozīmē, ka pienācis laiks pļaušanai. Stiebrzāļu garums reģionos palielinājies par 12-20 cm. Arī ražība palielinājusies atkarībā no reģiona. Ja stiebrzāles vēl nav nopļautas, pēdējais laiks novērtēt zālāju un izlemt, kādu barību gatavot no šī lauka.
1.att. Stiebrzāļu raža un zāles garums
Kurzemes reģionā vērojams mazāks nokrišņu daudzums un stiebrzāļu lauki to parāda ar nelielu ražas pieaugumu (skat. 1.att.).
2.att.Stiebrzāļu ķīmiskās analīzes
Stiebrzāļu zāles analīzēs var redzēt, ka NDF (neitrāli skalotā kokšķiedra) šķiedrvielu daļa, kas sastāv galvenokārt no celulozes, hemicelulozes un lignīna, strauji pieaug. Jo augstāks NDF, jo dzīvnieks parasti apēd mazāk barības, jo tā ilgāk sagremojas. Arī kokšķiedras rādītāji palielinās.
Lucernas zālāji šajā nedēļā parādīja nokrišņu ietekmi, ko īpaši varēja novērot Vidzemes reģionā, kur raža dubultojās.
3.att. Lucernas augšana
Nokrišņu daudzums šajā laukā fiksēts 20 l/m² Savukārt parējos reģionos redzams lēnāks ražības kāpums (skat. 3. att.). Savukārt, lucernas zāles garums palielinājies vidēji par 13 cm.
4.att. Lucernas ķīmiskās analīzes
Lucernas zālē proteīna daudzums samazinās, īpaši Vidzemē un Latgalē, tas samazinājies par 2-3 %. Kurzemē un Zemgalē lucerna turpina augt, bet jāņem vērā, ka ar katru dienu pieaug kokšķiedras daudzums.
5.att. Bioloģiskā zālāja augšana
Bioloģiskie zālāji reģionos fiksēt stiebrošanas /vārpošanas stadijā, zāles garums no 31- 50 cm, atkarībā no reģiona. Ievērojami zāles garums palielinājies Zemgales, Kurzemes reģionā (skat. 5. att.)
6.att. Bioloģiskā zālāja ķīmiskās analīzes
Zemgalē bioloģiskais zālāja rādītāji visstraujāk samazinājies proteīna daudzums, un palielinājies NDF %. Šajos laukos jāizvērtē, vai tos gatavot skābbarību, vai atstāt siena ieguvei.
Vidzemē un Latgalē vērojama līdzīga tendence, samazinās proteīna, enerģijas daudzums, pieaug kokšķiedras frakcija.
Kurzemē proteīns vēl turas, enerģija samazinās, bet kokšķiedras daudzums pieaug. Vadoties pēc laika prognozēm, no šiem laukiem jāgatavo barība.
7.att. Sarkanā āboliņa augšanas rādītāji
Sarkanā āboliņa attīstība šajā nedēļā bija cerošanas, pirmspumpurošanās fāzē.
Salīdzinoši labāku ražību, teju dubultojusies ar iepriekšējo nedēļu ir Latgales un Vidzemes reģionā. Augu garums palielinājies vidēji par 11 cm. Zālāju ražība Latgales un Vidzemes reģionos ir dubultojusies.
8.att. Sarkanā āboliņa ķīmiskās analīzes
Āboliņa attīstība uzņem apgriezienus, kas liecina, ka iespējams nākamajā nedēļā varētu sasniegt pļaušanas laiku. Tas atkarīgs no laikapstākļiem. NDF frakcija pieaug, bet kokšķiedras rādītājs nav mainījies Kurzemē, bet pārējos novados palielinājies par 1-3%.
Ieteikumi:
Daiga Baltiņa-Volrate
LLKC lopkopības konsultante
27.05.2026.
Pļaušanas serviss – trešā nedēļa
Tā kā daudzas saimniecības jau uzsākušas zāles skābbarības vākšanu vai pat tuvojas pirmā pļāvuma beigām, svarīgi saprast nākamos soļus.
Zālājam pēc pļaujas vajadzīgs tūlītējs restarts, tāpēc mēslojuma iestrāde pirmajās 10 dienās pēc pļaušanas ir kritiski svarīga.
Savlaicīga mēslošana nodrošina:
Labāku lopbarības kvalitāti nākamajam pļāvumam: Ļauj augam uzņemt slāpekli agrīnā veģetatīvajā fāzē un veido blīvāku, lapaināku zelmeni. Savlaicīga mēslošana nodrošina, ka lapās ir augstāks proteīna un cukuru saturs, bet zems kokšķiedras līmenis.
Zāle aug ātrāk, ir sulīga un viegli sagremojama. Augam ir pietiekami daudz laika, lai ar fotosintēzes palīdzību neorganisko slāpekli pārvērstu organiskajās aminoskābēs un pilnvērtīgos proteīnos līdz nākamajai pļaujai.
Nokavētas mēslošanas sekas:
Kad augs mēslojumu saņem par vēlu, tam paliek pārāk maz laika līdz nākamajai pļaujai. Lai “paspētu” izaugt, zāle sāk strauji stiepties garumā, veidojot cietus stiebrus (pārejot ģeneratīvajā fāzē). Šajos stiebros strauji pieaug kokšķiedras (lignīna un celulozes) apjoms, padarot zāli koksnainu un grūtāk sagremojamu.
Kā rīkoties?
Ja plānojat izmantot šķidrmēslus vai minerālmēslus (vēlams slāpekli ar sēru), augus ieteicams mēslot uzreiz pēc pļaujas – optimāli 5 līdz 7 dienu laikā.
Galvenais mērķis – nepārsniegt 10 dienu logu, lai neradītu augam barības vielu deficītu un neizraisītu kokšķiedras pārlieku pieaugumu uz proteīna rēķina.
Šobrīd izšķiroša nozīme ir nezāļu kontrolei jaunajos zālājos – nezāļu ierobežošana zālāja dzīves sākumposmā nosaka tā ražību turpmākos 3-4 gadus. Ja šajā laikā nezāles netiek kontrolētas (pļaujot vai lietojot selektīvos herbicīdus), sētā zālāja ražas potenciāls neatgriezeniski samazinās.
Platlapju nezāles visvairāk apspiež tieši āboliņu un lucernu, jo tiem sākuma attīstība ir lēnāka nekā stiebrzālēm. Nezāļu savlaicīga neiznīcināšana pirmajā gadā var samazināt tauriņziežu īpatsvaru zelmenī pat par 40–60%. (Atsauce: Teasdale et al., Agronomy Journal).
Kā rīkoties?
Izvērtējies jaunos zālāju sējumus un ja nepieciešams laicīgi ierobežojiet divdīgļapju nezāles. Atgādinām, ka herbicīdus zālājos var lietot, kad āboliņam ir vismaz 2 īstās lapas.
Ieva Kamerāde Sniedze
LLKC Lauksaimniecības daļas vadītājas vietniece
22.05. 2026.
Pļaušanas serviss – otrā nedēļa
Maija otrajā nedēļā Latvijā laikapstākļi bija mainīgi – vēsāks periods mainījās ar siltākām un saulainākām dienām. Nakts gaisa temperatūra lielākoties bija +1 līdz +10 °C robežās, savukārt Vidzemē vietām temperatūra pazeminājās līdz ap 0 °C.
Šādi laikapstākļi daudzviet vēl nebija pietiekami stabilai un intensīvai zāles augšanai, jo optimāli zālāju augšanas apstākļi parasti veidojas, kad nakts temperatūra ilgstoši pārsniedz +10 °C temperatūru.
Pļaušanas servisa zālāju laukos pa reģioniem tika konstatēts neliels nokrišņu daudzums – Kurzemē, Zemgalē un Latgalē ap 2–3 mm/m², savukārt Vidzemē nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 12 mm/m².
1.att. Stiebrzāļu augšanas rādītāji
Stiebrzāļu attīstība reģionos konstatēta stiebrošanas fāzē. Zāles garums vidēji palielinājies par aptuveni 10 cm. Tāpat novērots būtisks ražības pieaugums – daudzviet tā gandrīz dubultojusies, izņemot Kurzemi, kur zāles augšanai laikapstākļi nav bijuši pietiekami labvēlīgi.
2.att. Stiebrzāļu ķīmiskās analīzes
Stiebrzāļu sausnas rādītājs uz 18.05. vidēji sasniedza 20,2–26,3%. Nedēļas laikā proteīna saturs samazinājies par aptuveni 1%, savukārt NDF un kokšķiedras rādītāji pieauguši vidēji par 3%. Veiktās stiebrzāļu ķīmiskās analīzes liecina, ka tuvākās nedēļas laikā zālāji sasniegs optimālo attīstības stadiju skābbarības sagatavošanai. Īpaši vērīgiem jābūt Zemgales un Latgales reģionos.
Otrs no vislabāk augošajiem zālājiem ir lucerna, kas atrodas stiebrošanas – pumpurošanās fāzē. Ļoti labvēlīgi laikapstākļi bijuši Zemgales reģionā (skat. 2. att.), kur ražība ir ievērojami palielinājusies.
3.att. Lucernas augšanas rādītāji
4.att. Lucernas ķīmiskās analīzes
Ķīmisko analīžu rezultāti liecina, ka lucernai pakāpeniski palielinās sausnas un kokšķiedras saturs, savukārt proteīna un enerģijas rādītāji samazinās.
5.att. Bioloģiskā zālāja augšanas rādītāji
Trešais zālāju veids – bioloģiskais zālājs – tauriņziežu stiebrzāļu maisījumu ražība ir mazāka nekā stiebrzāles un lucerna, taču ar pakāpeniski pieaugošu tendenci (skat. 5. att.). Zālāji atrodas cerošanas fāzē, augu garums palielinās vidēji par 5–10 cm.
6.att. Bioloģiskā zālāja ķīmiskās analīzes
Šajos zālājos novērota tendence palielināties kokšķiedras frakciju saturam, savukārt proteīna un enerģijas rādītāji pagaidām saglabājas stabili.
Šopavasar reģionos vislēnāk attīstījies un audzis sarkanais āboliņš (skat. 7. att.). Tas lielā mērā atkarīgs no temperatūras un mitruma apstākļiem.
7.att. Sarkanā āboliņa augšanas rādītāji
Palielinoties nakts gaisa temperatūrai, āboliņa attīstība visos reģionos kļuva vienmērīgāka. Siltākās naktis veicināja aktīvāku augšanu, un būtiskas attīstības atšķirības starp reģioniem vairs netiek novērotas.
8.att. Sarkanā āboliņa ķīmiskās analīzes (18.05.)
Šobrīd āboliņš uzsācis intensīvu augšanu un turpina strauji attīstīties visos reģionos. Paaugstinoties gaisa temperatūrai un stabilizējoties laikapstākļiem, novērojams būtisks zaļās masas pieaugums un vienmērīgāka zelmeņa attīstība.
Vienlaikus ar augšanas tempu pakāpeniski mainās arī zālāju kvalitātes rādītāji, tādēļ turpmāk sekosim līdzi tā attīstības stadijām, augšanas dinamikai un ķīmisko analīžu rezultātiem.
Praktiski ieteikumi saimniekiem pļaujas plānošanai
Veiktās ķīmiskās analīzes liecina, ka zālāji strauji tuvojas optimālajai attīstības stadijai skābbarības sagatavošanai. Lai nodrošinātu maksimālu lopbarības vērtību, savā saimniecībā ievērojiet šādus pļaujas plānošanas soļus:
Kāpēc jārīkojas operatīvi?
Zālāju attīstība šajā periodā notiek ļoti strauji, tādēļ pat dažu dienu nobīde var būtiski ietekmēt lopbarības kvalitāti. Savlaicīgi pļauti zālāji nodrošina augstāku proteīna un enerģijas saturu, kā arī labāku sagremojamību. Turpretī, augiem pāraugot, stiebros strauji palielinās kokšķiedras saturs un krītas kopējā barības vērtība. Tas tieši ietekmēs skābbarības kvalitāti un sekojošo dzīvnieku produktivitāti.
12.05.2026.
Lai palīdzētu lauksaimniekiem noteikt piemērotāko brīdi augstvērtīgas lopbarības sagatavošanai, no 11. maija visā Latvijā darbu sāk “Pļaušanas serviss”!
“Pļaušanas serviss” nav tikai zālāju monitorings – sezonas noslēgumā visi iegūtie dati un sagatavotās lopbarības analīzes kalpos par pamatu Skābbarības konkursam, kurā tiks noskaidroti kvalitatīvākās rupjās lopbarības ražotāji Latvijā.
Monitoringā speciālisti Vidzemē, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē vērtēs:
Kopš maija sākuma gaisa temperatūra vietām pārsniedza +20 °C, veicinot straujāku augu attīstību dienas laikā. Tomēr naktis saglabājās salīdzinoši vēsas, dažviet tika novērotas arī salnas, kas negatīvi ietekmēja augu augšanu. Nokrišņu daudzums reģionos bija nevienmērīgs – vietām novērots tikai neliels lietus daudzums, bet atsevišķos rajonos nokrišņu praktiski nebija.
Uzsākot zālāju monitoringu, no visiem novērotajiem zālājiem visražīgākais zelmenis reģionos bija lucernai, īpaši Latgalē, kur ražība sasniedza pat 8 t/ha (skat. 1. att.). Lucerna šobrīd atrodas cerošanas fāzē, raksturīga intensīva veģetatīvā augšana un jaunu dzinumu veidošanās.
1.attēls Lucernas garums un ražība
Stiebrzāļu attīstība Zemgalē bija līdzīga kā lucernai, sasniedzot aptuveni 22 cm zāles garumu. Savukārt pārējos reģionos stiebrzāļu augšana bija lēnāka un augi bija salīdzinoši īsāki (2. att.). Šīs atšķirības galvenokārt saistītas ar atšķirīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, īpaši mitruma nodrošinājumu un gaisa temperatūru dažādos reģionos.
2.att. Stiebrzāļu attīstība pa reģioniem
Sarkanā āboliņa attīstība šajā pavasarī ir bijusi salīdzinoši lēnāka nekā citiem zālaugiem, sasniedzot 5–10 cm. To būtiski ietekmējušas krasās temperatūras svārstības, vēsās naktis un nepietiekamais mitruma daudzums augsnē. Sausuma periods un nestabilie laikapstākļi kavējuši sakņu sistēmas darbību.
3.att. Bioloģiskais zālājs
Bioloģiskajos zālājos – stiebrzāļu un tauriņziežu maisījumos – novērojama līdzīga attīstības tendence. Augi pašlaik atrodas cerošanas fāzē, veidojot jaunus dzinumus un pakāpeniski palielinot zelmeņa blīvumu. Zālāju augstums svārstās no 14 līdz 20 cm, savukārt vidējā ražība sasniedz aptuveni 2 t/ha.
Šobrīd veikta zālaugu apsekošana laukos un ievākti zāles paraugi analīzēm. Paraugi nosūtīti uz laboratoriju, lai noteiktu sausnas, proteīna un kokšķiedras saturu Iegūtie rezultāti palīdzēs lauksaimniekiem pieņemt pamatotus lēmumus par optimālo pļaušanas laiku un sagatavot kvalitatīvāku lopbarību.
Daiga Baltiņa-Volrate
LLKC lopkopības konsultante
