Pļaušanas serviss 2026
29.05.2026.
Aizvadītajā nedēļā (no 18. līdz 24. maijam) valdīja pavasarīgi mainīgi laikapstākļi. Nedēļas sākumā bija siltākas un saulainākas dienas, kurās gaisa temperatūra sasniedza +18 °C līdz +20 °C, bet nedēļas otrajā pusē kļuva vēsāks, biežāk parādījās
Vēl arvien zālāju laukos pa reģioniem tika konstatēts dažāds nokrišņu daudzums – Kurzemē un Zemgalē – 6 -12 l/ m², Latgalē ap 5 l/m², savukārt Vidzemē 12-20 l /m².
Stiebrzāļu attīstība visiem reģionos tika fiksēta stiebrošanas/vārpošanas fāzē, kas nozīmē, ka pienācis laiks pļaušanai. Stiebrzāļu garums reģionos palielinājies par 12-20 cm. Arī ražība palielinājusies atkarībā no reģiona. Ja stiebrzāles vēl nav nopļautas, pēdējais laiks novērtēt zālāju un izlemt, kādu barību gatavot no šī lauka.
1.att. Stiebrzāļu raža un zāles garums
Kurzemes reģionā vērojams mazāks nokrišņu daudzums un stiebrzāļu lauki to parāda ar nelielu ražas pieaugumu (skat. 1.att.).
2.att.Stiebrzāļu ķīmiskās analīzes
Stiebrzāļu zāles analīzēs var redzēt, ka NDF (neitrāli skalotā kokšķiedra) šķiedrvielu daļa, kas sastāv galvenokārt no celulozes, hemicelulozes un lignīna, strauji pieaug. Jo augstāks NDF, jo dzīvnieks parasti apēd mazāk barības, jo tā ilgāk sagremojas. Arī kokšķiedras rādītāji palielinās.
Lucernas zālāji šajā nedēļā parādīja nokrišņu ietekmi, ko īpaši varēja novērot Vidzemes reģionā, kur raža dubultojās.
3.att. Lucernas augšana
Nokrišņu daudzums šajā laukā fiksēts 20 l/m² Savukārt parējos reģionos redzams lēnāks ražības kāpums (skat. 3. att.). Savukārt, lucernas zāles garums palielinājies vidēji par 13 cm.
4.att. Lucernas ķīmiskās analīzes
Lucernas zālē proteīna daudzums samazinās, īpaši Vidzemē un Latgalē, tas samazinājies par 2-3 %. Kurzemē un Zemgalē lucerna turpina augt, bet jāņem vērā, ka ar katru dienu pieaug kokšķiedras daudzums.
5.att. Bioloģiskā zālāja augšana
Bioloģiskie zālāji reģionos fiksēt stiebrošanas /vārpošanas stadijā, zāles garums no 31- 50 cm, atkarībā no reģiona. Ievērojami zāles garums palielinājies Zemgales, Kurzemes reģionā (skat. 5. att.)
6.att. Bioloģiskā zālāja ķīmiskās analīzes
Zemgalē bioloģiskais zālāja rādītāji visstraujāk samazinājies proteīna daudzums, un palielinājies NDF %. Šajos laukos jāizvērtē, vai tos gatavot skābbarību, vai atstāt siena ieguvei.
Vidzemē un Latgalē vērojama līdzīga tendence, samazinās proteīna, enerģijas daudzums, pieaug kokšķiedras frakcija.
Kurzemē proteīns vēl turas, enerģija samazinās, bet kokšķiedras daudzums pieaug. Vadoties pēc laika prognozēm, no šiem laukiem jāgatavo barība.
7.att. Sarkanā āboliņa augšanas rādītāji
Sarkanā āboliņa attīstība šajā nedēļā bija cerošanas, pirmspumpurošanās fāzē.
Salīdzinoši labāku ražību, teju dubultojusies ar iepriekšējo nedēļu ir Latgales un Vidzemes reģionā. Augu garums palielinājies vidēji par 11 cm. Zālāju ražība Latgales un Vidzemes reģionos ir dubultojusies.
8.att. Sarkanā āboliņa ķīmiskās analīzes
Āboliņa attīstība uzņem apgriezienus, kas liecina, ka iespējams nākamajā nedēļā varētu sasniegt pļaušanas laiku. Tas atkarīgs no laikapstākļiem. NDF frakcija pieaug, bet kokšķiedras rādītājs nav mainījies Kurzemē, bet pārējos novados palielinājies par 1-3%.
Ieteikumi:
27.05.2026.
Savlaicīga mēslošana nodrošina:
Labāku lopbarības kvalitāti nākamajam pļāvumam: Ļauj augam uzņemt slāpekli agrīnā veģetatīvajā fāzē un veido blīvāku, lapaināku zelmeni. Savlaicīga mēslošana nodrošina, ka lapās ir augstāks proteīna un cukuru saturs, bet zems kokšķiedras līmenis.
Zāle aug ātrāk, ir sulīga un viegli sagremojama. Augam ir pietiekami daudz laika, lai ar fotosintēzes palīdzību neorganisko slāpekli pārvērstu organiskajās aminoskābēs un pilnvērtīgos proteīnos līdz nākamajai pļaujai.
Nokavētas mēslošanas sekas:
Kad augs mēslojumu saņem par vēlu, tam paliek pārāk maz laika līdz nākamajai pļaujai. Lai “paspētu” izaugt, zāle sāk strauji stiepties garumā, veidojot cietus stiebrus (pārejot ģeneratīvajā fāzē). Šajos stiebros strauji pieaug kokšķiedras (lignīna un celulozes) apjoms, padarot zāli koksnainu un grūtāk sagremojamu.
Kā rīkoties?
Ja plānojat izmantot šķidrmēslus vai minerālmēslus (vēlams slāpekli ar sēru), augus ieteicams mēslot uzreiz pēc pļaujas – optimāli 5 līdz 7 dienu laikā.
Galvenais mērķis – nepārsniegt 10 dienu logu, lai neradītu augam barības vielu deficītu un neizraisītu kokšķiedras pārlieku pieaugumu uz proteīna rēķina.
Šobrīd izšķiroša nozīme ir nezāļu kontrolei jaunajos zālājos – nezāļu ierobežošana zālāja dzīves sākumposmā nosaka tā ražību turpmākos 3-4 gadus. Ja šajā laikā nezāles netiek kontrolētas (pļaujot vai lietojot selektīvos herbicīdus), sētā zālāja ražas potenciāls neatgriezeniski samazinās.
Platlapju nezāles visvairāk apspiež tieši āboliņu un lucernu, jo tiem sākuma attīstība ir lēnāka nekā stiebrzālēm. Nezāļu savlaicīga neiznīcināšana pirmajā gadā var samazināt tauriņziežu īpatsvaru zelmenī pat par 40–60%. (Atsauce: Teasdale et al., Agronomy Journal).
Kā rīkoties?
Izvērtējies jaunos zālāju sējumus un ja nepieciešams laicīgi ierobežojiet divdīgļapju nezāles. Atgādinām, ka herbicīdus zālājos var lietot, kad āboliņam ir vismaz 2 īstās lapas.
