Pļaušanas serviss 2026
Savlaicīga mēslošana nodrošina:
Labāku lopbarības kvalitāti nākamajam pļāvumam: Ļauj augam uzņemt slāpekli agrīnā veģetatīvajā fāzē un veido blīvāku, lapaināku zelmeni. Savlaicīga mēslošana nodrošina, ka lapās ir augstāks proteīna un cukuru saturs, bet zems kokšķiedras līmenis.
Zāle aug ātrāk, ir sulīga un viegli sagremojama. Augam ir pietiekami daudz laika, lai ar fotosintēzes palīdzību neorganisko slāpekli pārvērstu organiskajās aminoskābēs un pilnvērtīgos proteīnos līdz nākamajai pļaujai.
Nokavētas mēslošanas sekas:
Kad augs mēslojumu saņem par vēlu, tam paliek pārāk maz laika līdz nākamajai pļaujai. Lai “paspētu” izaugt, zāle sāk strauji stiepties garumā, veidojot cietus stiebrus (pārejot ģeneratīvajā fāzē). Šajos stiebros strauji pieaug kokšķiedras (lignīna un celulozes) apjoms, padarot zāli koksnainu un grūtāk sagremojamu.
Kā rīkoties?
Ja plānojat izmantot šķidrmēslus vai minerālmēslus (vēlams slāpekli ar sēru), augus ieteicams mēslot uzreiz pēc pļaujas – optimāli 5 līdz 7 dienu laikā.
Galvenais mērķis – nepārsniegt 10 dienu logu, lai neradītu augam barības vielu deficītu un neizraisītu kokšķiedras pārlieku pieaugumu uz proteīna rēķina.
Šobrīd izšķiroša nozīme ir nezāļu kontrolei jaunajos zālājos – nezāļu ierobežošana zālāja dzīves sākumposmā nosaka tā ražību turpmākos 3-4 gadus. Ja šajā laikā nezāles netiek kontrolētas (pļaujot vai lietojot selektīvos herbicīdus), sētā zālāja ražas potenciāls neatgriezeniski samazinās.
Platlapju nezāles visvairāk apspiež tieši āboliņu un lucernu, jo tiem sākuma attīstība ir lēnāka nekā stiebrzālēm. Nezāļu savlaicīga neiznīcināšana pirmajā gadā var samazināt tauriņziežu īpatsvaru zelmenī pat par 40–60%. (Atsauce: Teasdale et al., Agronomy Journal).
Kā rīkoties?
Izvērtējies jaunos zālāju sējumus un ja nepieciešams laicīgi ierobežojiet divdīgļapju nezāles. Atgādinām, ka herbicīdus zālājos var lietot, kad āboliņam ir vismaz 2 īstās lapas.
