Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares ir cieši atkarīgas no ūdens resursu pieejamības, kvalitātes un ilgtspējīgas izmantošanas. Tādēļ ikvienam, kas darbojas šajās nozarēs, ir būtiski izprast, kā izvēlētās metodes un rīcība ietekmē ūdens vidi un kā veicināt tās aizsardzību un gudru apsaimniekošanu. Kā reiz teicis vides pētnieks A. Leopolds, “mēs esam atbildīgi par to, ko pazīstam”, un tieši izpratne par savu ietekmi var būt pamats pārdomātām izmaiņām saimniekošanā, lai tā kļūtu draudzīgāka ūdens resursiem un dabai kopumā.
Lai paaugstinātu zināšanas un izpratni par šiem vides procesiem un cilvēka radīto ietekmi uz ūdens resursiem, kā arī veicinātu ilgtspējīgāku virszemes ūdeņu apsaimniekošanu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) arī šogad LIFE GoodWater IP projektā organizēja klātienes mācības. Mācības bija labi apmeklētas, dalībnieki ne tikai klausījās lekcijas, bet arī uzdeva jautājumus un iesaistījās diskusijās, tādējādi apliecinot tēmu aktualitāti un nepieciešamību organizēt mācībās arī klātienes formātā. Tā ir lieliska iespēja uzreiz noskaidrot atbildi uz sev interesējošu jautājumu, kā arī ar domubiedriem apspriest specifiskus nozares aspektus.
Vienas no mācībām notika 20. novembrī LLKC centrā, Ozolniekos, Jelgavas novadā. Uz tām tika aicināti lauksaimnieki, nozares konsultanti, zemju īpašnieki un citi interesenti. Mācību tēmas vēstīja par ilgtspējīgu lauksaimniecību un ūdens resursu aizsardzību, vispirms aplūkojot augsni kā vērtīgu resursu, kas ir pamats efektīvai, videi draudzīgai un ilgtspējīgai saimniekošanai. Tika iepazītas arī augsnes apstrādes metodes augsnes aizsardzībai, kā arī tehnoloģiju izvēle videi draudzīgai saimniekošanai, veicot kūtsmēslu pareizu uzglabāšanu un izkliedēšanu. Mācību noslēgumā tika stāstīts par precīzo lauksaimniecību – instrumentiem agronomisko procesu pilnveidei.
Mācībās tika pieaicināti projektā LIFE GoodWater IP iesaistītie lektori no LLKC – augkopības konsultants Edgars Dzelme un lauksaimniecības/mehānikas inženieris Jānis Kažotnieks, kā arī vieslektors Gatis Bērziņš no SIA “Precision Farming”.
Viens no mācību dalībniekiem, LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils uzsver, ka jebkura darbība lauksaimniecībā vienmēr būs pakļauta piesārņojuma riskam – pilnībā no tā izvairīties nav iespējams. Taču var un vajag domāt par to, kā šos riskus mazināt. Viņš norāda, ka augu sakņu sistēma nespēj pilnībā izmantot visu augsnē iestrādāto mēslojumu, un atlikusī daļa var radīt piesārņojumu, izraisot fosfora, slāpekļa un kālija zudumus. Arī organiskais mēslojums var izskaloties un radīt piesārņojuma risku. Tas atgādina, cik būtiski ir izprast augsnes procesus un meklēt risinājumus, kas uzlabo resursu izmantošanas efektivitāti.
Turklāt viņš uzsver, ka svarīgi ir meklēt veidus, kā celt augsnes auglību, jo no augsnes kvalitātes ir atkarīga arī ūdens kvalitāte – jo augu barības vielām piesātinātāks ūdens aizplūst no lauka, jo lielāki ir augu barības vielu zudumi uz lauka un negatīvā ietekme uz vidi. Māris Narvils norāda, ka augsnē obligāti jābūt arī mālam, kas darbojas kā barības vielu “starteris” un palīdz uzturēt līdzsvarotu barības vielu apriti. Viņš pievērš uzmanību arī tam, ka Latvijā augsnes daudzviet ir pakļautas anaerobiem procesiem, kas vājina to struktūru un samazina auglību. Te būtiska loma ir mikrobioloģijai – dzīvajiem organismiem, kas nodrošina augsnes atjaunošanos un veicina veselīgu barības vielu apriti.
Kopumā dalībnieka pārdomas vēsta, ka ilgtspējīga lauksaimniecība balstās dziļā izpratnē par augsni kā dzīvu sistēmu. Jo labāk izprotam tās procesus, jo veiksmīgāk spējam saglabāt augsnes veselību, mazināt piesārņojuma risku un pielāgoties mainīgajiem klimata apstākļiem.
Lektors J. Kažotnieks, uzsākot lekciju, uzsver, ka zināšanu apmaiņa ir pamats izaugsmei, tāpēc būtiski ir dalīties ar zināšanām. Un brīdī, kad uzskatām, ka zinām visu, mēs paši sev noslēdzam iespēju augt un turpināt mācīties. Atvērtība jaunai informācijai un gatavība dalīties pieredzē ir būtiski nosacījumi gan profesionālai, gan personīgai attīstībai.
Turpinājumā lektors pievēršas augsnes veselības jautājumiem, skaidrojot, kas veido un kas liecina par veselu augsni. Viņš atzīst: “Jo vairāk dzīvības formu būs augsnē, jo mazāka būs barības vielu izskalošanās. Ar augu palīdzību var atgriezt augsnē emitētās vielas. Tāpēc liela nozīme ir dzīvām augu saknēm, jo tās uzņem barības vielas un atdod augsnei atpakaļ izskaloto. Augsnes veselības nodrošināšanā ir svarīga tās barības ķēde, kas nodrošina gan augsnes auglību, gan ilgtermiņā noturīgu ekosistēmu.”
Kopumā lektors akcentē, ka gan zināšanu apmaiņā, gan rūpēs par augsni svarīgākais ir nepārtraukts process – dzīvība, kustība un mijiedarbība. Vesela augsne, tāpat kā vesela sabiedrība, rodas tur, kur pastāv dažādība, sadarbība un gatavība mācīties citam no cita.
Apgūtās mācības lauksaimniecībā sniedz iespēju celt kvalifikāciju arī tiem dalībniekiem, kuri pieteikušies atbalstu saņemšanai agrovides pasākumos.
Savukārt 26. novembrī mācības “Kā saimniekot mežā, ņemot vērā ūdens kvalitātes aspektus” notika vides izglītības centrā “EKVIDO”, Tīnūžu pagastā, Ogres novadā SIA “Rīgas meži” darbiniekiem.
Mācībās tika pieaicināti projektā LIFE GoodWater IP iesaistītie lektori no Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” – vadošās pētnieces Zane Lībiete un Dagnija Lazdiņa.
Mācību laikā tika aplūkotas tēmas par dabas procesiem, funkcijām un ekosistēmu pakalpojumiem mežsaimniecībā, labo praksi meža apsaimniekošanai ūdensobjektu tuvumā, meža ieaudzēšanu, atjaunošanu un kopšanu un šo darbību ietekmi uz ūdeņiem, kā arī par meža meliorācijas sistēmu renovāciju un videi draudzīgiem meliorācijas sistēmu elementiem meža ekosistēmās. Mācību noslēgumā tika stāstīts par bebru darbību un tās ietekmi.
Lektore Z. Lībiete min, ka “mežs ir daudz vairāk nekā koki vien, jo tas nodrošina daudzveidīgu ekosistēmu pakalpojumu spektru, kas ietver gan koksnes un nekoksnes produktus, gan dažādus vides regulācijas aspektus, gan resursus atpūtai, zinātnei un izglītībai, gan arī estētiskās un kultūras mantojuma vērtības”.
Lektore arī uzsver, ka “ir būtiski pārzināt mežsaimnieciskos pasākumus, kas visvairāk ietekmē barības vielu apriti un ūdens kvalitāti. Traktoristam ir svarīgi izprast, kas notiek mežā un kādi darbi tiek veikti, lai izvairītos no kļūdām un nenodarītu kaitējumu videi”.
Stāstot par baltalkšņu audžu problemātiku upju krastos, lektore Z. Lībiete uzsver, ka “upei jātek, brīvi jāplūst”, kas arī atspoguļo projekta LIFE GoodWater IP saukli: “Lai tīri ūdeņi rit!”
Lektore D. Lazdiņa, stāstot par meža ieaudzēšanu un tā sasaisti ar ūdeni, uzsver, ka “ja ūdens mežā ir par daudz, koks noslāpst un pazūd barības vielas. Meža ieaudzēšanā nozīme ir arī tam, kāds ir ūdens – stāvošs vai plūstošs. Ja ūdens ir stāvošs, ieaudzēšana var neizdoties, jo nekustīgā ūdenī ir maz skābekļa, tāpēc augi noslāpst.”
Tāpat viņa pauž viedokli, ka bieži vien pētījumu periods 1–3 gadi ir pārāk īss, lai sagaidītu rezultātus. Viņa atzīst, ka LIFE GoodWater IP projekts ir pietiekami ilgs un sniedz iespēju novērtēt veikto pētījumu rezultātus.
Savukārt, runājot par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu un šo darbību ietekmi uz ūdeņiem, lektore pauž atziņu, ka “risinājumu ir daudz, taču tie ir labi tikai tad, ja konkrētajos apstākļos tos patiešām iespējams ieviest”.
Kopumā secināms, ka meži ir daudzfunkcionālas ekosistēmas, kuru apsaimniekošanā būtiska ir izpratne par barības vielu un ūdens aprites cikliem, dažādu apsaimniekošanas pasākumu ietekmi uz ūdens kvalitāti, kā arī spēja pielāgot risinājumus konkrētajiem vides apstākļiem. Pārdomāta rīcība un ilgtermiņa pētījumos balstītas zināšanas ir priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu brīvu ūdens plūsmu un ilgtspējīgu meža attīstību.
Ūdeņiem draudzīga saimniekošana ir apgūstama arī tiešsaistē LLKC tīmekļa vietnes izglītības sadaļas tālmācības apakšsadaļā, kur no šī gada sākuma ir pieejams jauns mācību kurss “Virszemes ūdens resursi un to ilgtspējīga apsaimniekošana”, kas tapis projektā LIFE GoodWater IP. Kursā pieejamas četras apakšprogrammas jeb moduļi – lauksaimniecība, mežsaimniecība, akvakultūra un notekūdeņi. Mācību apguvi finansē ES un to var apgūt sev ērtā laikā un vietā.
