15. oktobrī Jēkabpilī, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Jēkabpils birojā, norisinājās LIFE GoodWater IP projekta mācības “Videi draudzīga lopkopība un ūdens resursu ilgtspējīga apsaimniekošana”, pulcējot kuplā skaitā lauksaimniekus, t. sk. arī nozares konsultantus, zemju īpašniekus un citus interesentus.
Mācību laikā dalībnieki pilnveidoja zināšanas par lauksaimniecības ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti, piesārņojuma risku samazināšanu lopkopībā un ilgtspējīgu ganību apsaimniekošanu, sekmējot ūdens resursu aizsardzību un videi draudzīgu saimniekošanu. Noslēgumā dalībnieki devās mācību vizītē uz saimniecību “Gaitnieki”, kur saimnieks V. Grāviņš dalījās savā pieredzē par ganību apsaimniekošanu un vienpadsmit Šarolē šķirnes zīdītājgovju ganāmpulka uzturēšanu.
Mācībās tika pieaicināti projektā LIFE GoodWater IP iesaistītie lektori – speciāliste Ilga Kokorīte no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) un lopkopības eksperte Silvija Dreijere no LLKC.
Lekcijā par ūdeņu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti I. Kokorīte skaidroja lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti, pievēršoties slāpekļa un fosfora savienojumu nonākšanai ūdenstilpēs un to veicinātajai eitrofikācijai jeb ūdeņu bagātināšanai ar barības vielām. Lektore uzsvēra, ka ūdens piesārņojumu rada gan punktveida avoti, gan izkliedētais piesārņojums, ko ir grūtāk konstatēt un ierobežot. Lai mazinātu lauksaimniecības radīto piesārņojumu un aizsargātu ūdens resursus, būtiski ir pārdomāti lietot mēslojumu, ieviest videi draudzīgas augsnes apstrādes metodes un veidot buferjoslas gar ūdenstecēm, kā arī izmantot tādus risinājumus kā mākslīgie mitrāji un sedimentācijas dīķi, kas palīdz samazināt barības vielu un suspendēto vielu nonākšanu ūdeņos.
Savukārt lektore S. Dreijere savā lekcijā par lopkopības ietekmi uz ūdens kvalitāti skaidroja galvenos ūdens piesārņojuma riskus un to rašanās iemeslus. Īpaša uzmanība tika pievērsta kūtsmēslu pareizai apsaimniekošanai un uzglabāšanai, kā arī pasākumiem piesārņojuma mazināšanai saimniecībās. Lektore iepazīstināja ar dažādiem kūtsmēslu uzglabāšanas un izkliedēšanas paņēmieniem, uzsverot, ka kūtsmēslos esošajām barības vielām jānonāk pie kultūraugiem, vienlaikus mazinot to nonākšanu ūdenstilpēs un apkārtējā vidē.
Lektore uzsvēra, ka emisiju samazināšanai būtiska nozīme ir regulārai kūtsmēslu izvākšanai – jo biežāk tā tiek veikta, jo mazākas ir emisijas. Tāpat svarīgi nodrošināt pietiekamu pakaišu daudzumu, proti, aptuveni 10 kg dienā uz vienu pieaugušu govi dziļajās kūtīs. Lai samazinātu kūtsmēslu apjomu, kas nonāk uzglabāšanas krātuvēs, un līdz ar to mazinātu nepieciešamību pēc papildu kūtsmēslu uzglabāšanas tvertnēm, lektore iesaka pagarināt ganīšanas laiku.
Mācību noslēdzošajā teorētiskajā daļā lekcijā par dzīvnieku ganīšanu un ganību apsaimniekošanu lektore S. Dreijere pievērsās ganību ilgtspējīgas izmantošanas principiem, aploku sistēmu plānošanai un atbildīgai ganību uzturēšanai. Tika aplūkotas ieteicamās un nepieļaujamās darbības bioloģiski vērtīgajās ganībās, kā arī dzīvnieku ganīšanas organizēšana ūdensteču tuvumā. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā plānot ganību un aploku izvietojumu, lai mazinātu krastu un veģetācijas bojāšanu, vienlaikus nodrošinot piemērotus apstākļus dzīvniekiem. Pārdomāta ganību apsaimniekošana palīdz saglabāt dabas vērtības un veicināt videi draudzīgu lopkopību.
Lektore dalījās arī pieredzē par ganību apsaimniekošanu citās valstīs, norādot, ka Latvijā cilvēki ir atvērtāki jaunām zināšanām un pieejām – gatavi dzirdēt, uzklausīt un pamēģināt tās praksē, savukārt citviet Eiropas valstīs vērojama konservatīvāka attieksme pret pārmaiņām.
Lektore arī uzsvēra, ka ganībām ir regulāri jāseko līdzi, pievēršot uzmanību to stāvoklim un apsaimniekošanai. Bioloģiskajās saimniecībās īpaši svarīgi ir izvēlēties atbilstošu ganīšanas biežumu, nepieļaujot pārganīšanu. Lekcijas noslēgumā lektore uzsvēra rotācijas ganību efektivitāti, aicināja analizēt un vērtēt, kad ganības ir piemērotas noganīšanai. Īpaši svarīgi ir sekot līdzi zālāju stāvoklim un izvairīties no ganīšanas pārmitrās ganībās, lai novērstu zālāju izmīdīšanu.
Apgūtās mācības lauksaimniecībā sniedz iespēju celt kvalifikāciju arī tiem dalībniekiem, kuri pieteikušies atbalstu saņemšanai agrovides pasākumos.
Noslēgumā vēlamies pateikt paldies visām lektorēm par dalīšanos ar zināšanām, pieredzi un praktiskiem piemēriem, kas palīdzēja dalībniekiem padziļināt izpratni par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti un ganību apsaimniekošanu.
Pateicamies arī LLKC Jēkabpils birojam par atsaucību, sadarbību un atbalstu mācību organizēšanā un norisē.
Ūdeņiem draudzīga saimniekošana ir apgūstama arī tiešsaistē LLKC tīmekļa vietnes izglītības sadaļas tālmācības apakšsadaļā, kur ir pieejams mācību kurss “Virszemes ūdens resursi un to ilgtspējīga apsaimniekošana”, kas tapis projektā LIFE GoodWater IP. Kursā pieejamas četras apakšprogrammas jeb moduļi – lauksaimniecība, mežsaimniecība, akvakultūra un notekūdeņi. Mācību apguvi finansē ES un to var apgūt sev ērtā laikā un vietā. Arī tālmācībā apgūtās mācības lauksaimniecībā sniedz iespēju celt kvalifikāciju tiem dalībniekiem, kuri pieteikušies atbalstu saņemšanai agrovides pasākumos.
Uzziņa:
Informācija sagatavota, īstenojot LIFE integrēto projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP, LIFE18 IPE/LV/000014). Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Plašāka informācija atrodama www.goodwater.lv un https://www.facebook.com/LIfeGoodwaterIP/
Šī informācija atspoguļo tikai LIFE GOODWATER IP projekta partneru viedokli, un Eiropas Komisijas Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra neatbild par to, kā tiek izmantota šeit paustā informācija.
