Mācību laikā dalībnieki pilnveidoja zināšanas par bioloģiskās daudzveidības un virszemes ūdens resursu saglabāšanu lauksaimniecībā, ekosistēmu pakalpojumu nozīmi un dabā balstītu risinājumu izmantošanu, kas sekmē ilgtspējīgu lauksaimniecības zemju un ainavas elementu apsaimniekošanu, kā arī praktiski dabā iepazina bioloģiski vērtīga zālāja un ainavas elementu izpēti, pievēršoties augu daudzveidībai un zālāja apsaimniekošanas nozīmei.

Mācībās tika pieaicināti projektā LIFE GoodWater IP iesaistītie lektori – vides eksperte Anda Ruskule no biedrības “Baltijas Vides Forums”,  augkopības eksperte Ilze Skudra no LLKC un  botāniķe, biotopu eksperte Rūta Sniedze-Kretalova no Latvijas Dabas fonda.

Lektore A. Ruskule savā lekcijā “Ekosistēmu procesi, funkcijas un pakalpojumi” skaidroja mijiedarbību starp dabu, tajā notiekošajiem procesiem un cilvēku veidotajām sistēmām, kā arī iepazīstināja ar ekosistēmu pakalpojumiem, kas veidojas šo mijiedarbību rezultātā.

Īpaša uzmanība tika pievērsta ekosistēmu pakalpojumu nozīmei lauksaimniecības zemēs jeb agroekosistēmās un tam, kā dažādas lauksaimniecības prakses un dabā balstīti risinājumi, tostarp agrovides pasākumi, ietekmē ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu. A. Ruskule uzsvēra, ka mūsdienās lauksaimniecību vairs nevar skatīt tikai pārtikas ražošanas kontekstā. Tai ir būtiska loma vides un klimata regulēšanā, ainavas veidošanā, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā, kā arī sabiedrības labbūtības veicināšanā un zinātnes attīstībā.

Pēc lekcijas dalībnieki iesaistījās diskusijā par intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz augsnes auglību, erozijas procesiem un barības vielu izskalošanos, kā arī dabai draudzīgu saimniekošanas prakšu nozīmi šo procesu stabilizēšanā.

Lektore I. Skudra savā lekcijā “Aizsargjoslas un buferjoslas” pievērsās aizsargjoslu un buferjoslu nozīmei, ietekmei un efektivitātei virszemes ūdensobjektu aizsardzībā, kā arī ar ūdensobjektu aizsargjoslām saistītajiem ierobežojumiem.

Mācībās diskusija izvērsās par prasībām, kas attiecas uz bioloģiskajām saimniecībām saistībā ar buferjoslu ierīkošanu starp bioloģiski apsaimniekotiem un konvencionāli apsaimniekotiem laukiem. Tika pārrunātas situācijas, kad konvencionālajai saimniecībai nav noteikts pienākums starp saimniecībām ierīkot buferjoslu, taču, veicot lauku apstrādi, var rasties risks, ka izmantotie augu aizsardzības līdzekļi vai citas vielas nonāk blakus esošajā bioloģiskajā laukā.

Diskusijas laikā lektore I. Skudra uzsvēra, ka šādas situācijas var radīt praktiskas problēmas abām pusēm, tādēļ būtiska nozīme ir savstarpējai komunikācijai, izpratnei un labām kaimiņattiecībām. Saimniecību savlaicīga informēšana par plānotajiem lauku apstrādes darbiem un iespēju robežās saskaņota rīcība var palīdzēt mazināt riskus un novērst konfliktus.

Mācību noslēdzošajā teorētiskajā daļā lektore Rūta Sniedze-Kretalova savā lekcijā “Platības dabai” pievērsās upju ūdens kvalitātei un upju ietekmei uz ainavas veidošanos, dabisko zālāju un ainavas elementu nozīmei dabas daudzveidības saglabāšanā, kā arī dabisko zālāju pareizai uzturēšanai un atjaunošanai.

Lektore R. Sniedze-Kretalova uzsvēra, ka, saimniekojot Latvijas ainavā un koncentrējot uzmanību uz lauksaimniecības produktu ražošanu, ir viegli aizmirst to, ka mums līdzās norisinās daudz un dažādi ekoloģiski procesi, kuru līdzdalībnieki esam arī mēs. Jebkurai darbībai ir sava ietekme uz vidi – gan augsnes, gan ūdeņu, gan ainavas līmenī. Ir būtiski saskatīt dzīvo pasauli mums apkārt, respektēt to un sadarboties ar to tā, lai, saimniekojot, dabas klātbūtni esam nevis noplicinājuši, bet gan vairojuši.

Mācību noslēgumā dalībnieki devās uz Gaujas Nacionālā parka Balonu pļavu, kur kopā ar lektori R. Sniedzi-Kretalovu veica bioloģiski vērtīgā zālāja un ainavas elementu izpēti.

Dalībniekiem bija uzdevums sadalīties divās komandās un vienā kvadrātmetrā atrast pēc iespējas vairāk atšķirīgu augu sugu. Vienai komandai izdevās atrast 20 augu sugas, savukārt otrai – 30. Lektore norādīja, ka par vērtīgu un labu pļavu var uzskatīt tādu, kurā sastopamas vismaz 35 augu sugas. Lai gan pļavā teorētiski var būt sastopamas līdz pat 50 augu sugām, praksē tik liela daudzveidība ir reti sastopama. Ņemot vērā mācību laikā konstatēto augu daudzveidību, lektore pļavu kopumā novērtēja kā labu. Lektore uzsvēra arī nepļautu joslu saglabāšanas nozīmi pļavā. Tās nodrošina sēklu materiāla saglabāšanos un kalpo kā nozīmīga dzīvotne un patvērums kukaiņiem un putniem.

Praktiskās nodarbības laikā dalībniekiem bija iespēja dabā iepazīt zālāja vērtības, aplūkot ainavas elementus un pārrunāt to nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Šāda pieeja palīdzēja sasaistīt teorētiskajās mācībās apgūtās zināšanas ar praktisko pieredzi.

Mācības sniedza dalībniekiem iespēju papildināt zināšanas un gūt praktisku pieredzi, kas var noderēt, veidojot dabai draudzīgākas un ilgtspējīgākas lauksaimniecības prakses, saglabājot gan bioloģisko daudzveidību, gan virszemes ūdens resursus.

Apgūtās mācības lauksaimniecībā sniedz iespēju celt kvalifikāciju arī tiem dalībniekiem, kuri pieteikušies atbalstu saņemšanai agrovides pasākumos.

Noslēgumā vēlamies pateikt paldies visām lektorēm par dalīšanos ar zināšanām, pieredzi un praktiskiem piemēriem, kas palīdzēja dalībniekiem padziļināt izpratni par dabas daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Pateicamies arī LLKC Pierīgas birojam par atsaucību, sadarbību un atbalstu mācību organizēšanā un norisē.

Nākamās LIFE GoodWater IP projekta mācības “Videi draudzīga lopkopība un ūdens resursu ilgtspējīga apsaimniekošana” notiks 15. oktobrī Jēkabpilī LLKC Jēkabpils birojā. Tajās interesenti varēs uzzināt, kā lopkopībā mazināt ūdens piesārņojuma riskus un apsaimniekot ganības, rūpējoties par virszemes ūdeņu kvalitāti. Mācību dienas noslēgumā dalībnieki dosies uz saimniecību “Gaitnieki” Sēlpils pagastā, kur paredzēta praktiska iepazīšanās ar ganību apsaimniekošanu un saimniecības ganāmpulku, kurā ir 11 Šarolē šķirnes zīdītājgovis.

Ūdeņiem draudzīga saimniekošana ir apgūstama arī tiešsaistē LLKC tīmekļa vietnes izglītības sadaļas tālmācības apakšsadaļā, kur ir pieejams mācību kurss “Virszemes ūdens resursi un to ilgtspējīga apsaimniekošana”, kas tapis projektā LIFE GoodWater IP. Kursā pieejamas četras apakšprogrammas jeb moduļi – lauksaimniecība, mežsaimniecība,  akvakultūra un notekūdeņi. Mācību apguvi finansē ES un to var apgūt sev ērtā laikā un vietā. Arī tālmācībā apgūtās mācības lauksaimniecībā sniedz iespēju celt kvalifikāciju tiem dalībniekiem, kuri pieteikušies atbalstu saņemšanai agrovides pasākumos.

Plašāka informācija pieejama projekta mājaslapā  vai LLKC mājaslapā .

Uzziņa:

Informācija sagatavota, īstenojot LIFE integrēto projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP, LIFE18 IPE/LV/000014). Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Plašāka informācija atrodama www.goodwater.lv un https://www.facebook.com/LIfeGoodwaterIP/

Šī informācija atspoguļo tikai LIFE GOODWATER IP projekta partneru viedokli, un Eiropas Komisijas Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra neatbild par to, kā tiek izmantota šeit paustā informācija.