Jūs atrodaties šeit

Pievienot komentāru

Mežsaimniecība

Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā Jelgavas pilī jau devīto gadu pēc kārtas tika godināti meža nozares izcilākie ļaudis, pasniedzot balvas Zelta čiekurs. Tā ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē. Gada balvas ieguvēji saņēma lielo Zelta čiekuru, savukārt pārējiem laureātiem tika pasniegts mazais Zelta čiekuriņš. Nominācijā par ilgtspējīgu saimniekošanu balvu saņēma MKPC izvirzītais kandidāts – meža īpašnieks Guntis Grīnšteins no Gulbenes.

 

Guntis Grīnšteins savā meža īpašumā

 

Zelta čiekuru par mūža ieguldījumu Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniedza Līgonim Bambem, Regīnai Ivbulei, Rudītei Kušķei, Jurim Ķeviņam un Jurim Spārem.

Nominācijā par ilgtspējīgu saimniekošanu par laureātiem tika atzīti Kandavas novada meža īpašnieks Viesturs Valdis Dreimanis un Gulbenes novada meža īpašnieks Guntis Grīnšteins, bet Zelta čiekuru saņēma Tukuma novada meža īpašnieks Dzintars Laivenieks. Balvas pasniedza Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Nominācijā par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā par laureātiem tika atzīti Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktora vietnieks, Testēšanas laboratoriju vadītājs Kārlis Būmanis, SIA Ceļu eksperts valdes loceklis Jānis Kivilands, bet Zelta čiekuru saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silavavadošais pētnieks Āris Jansons.

Nominācijā par inovatīvu uzņēmējdarbību par laureātiem tika atzīti AS Elīza K un SIA Niedrāji MR, bet Zelta čiekuru saņēma SIAKurekss.

 

Guntim Grīnšteinam balvu pasniedz Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma

 

 

Zelta čiekura 2013. gada laureātu un sveicēju kopbilde

 

Mazā Zelta čiekura ieguvējs un MKPC sadarbības partneris Guntis Grīnšteins:
– Esmu ļoti pārsteigts un iepriecināts par to, ka saņēmu šo balvu. Jāteic, ka, sākot saimniekot mežā 1992. gadā, skatījos, kur dzīve pati man piedāvā pagrieziena punktus. Lielu impulsu deva speciālisti – Pēteris Drozdovs un Jānis Tomsons no Valsts meža dienesta, kā arī Sarmīte Grundšteine – žurnāla Čiekurs redaktore, kura man mācīja, kā sākt vadīt seminārus. Ar MKPC sadarbojos aptuveni septiņus gadus, – sākumā bija grūti sākt sastrādāšanos, bet tad pie darba stājās Ginta Ābeltiņa, kura daudz palīdzēja manā darbā. Viņu 1995. gadā uzaicināju uz savu semināru paša mežā, lai parādītu, ko esmu paveicis, un mūsu sadarbība turpinājās. Esmu pateicīgs gan Valsts meža dienestam, gan MKPC par sadarbību, gan varu teikt, ka pats esmu ļoti daudz apguvis no literatūras pašmācības ceļā. Palīdzējuši arī izdevumi Čiekurs, Meža Avīze, kā arī speciālā literatūra. Ir prieks par saņemto balvu, gandarījums un arī stimuls kaut ko darīt tālāk. Tagad jau maijā tiek plānots seminārs skolēniem. Man ir patīkami, ka pats iekļuvu Zelta čiekura laureātu skaitā, kā arī atzīstu to panākumu, ko guva Gada balvas ieguvējs, būdams profesionāls meža apsaimniekotājs. Man ir, uz ko tiekties nākotnē.

Gunti Grīnšteinu par nominantu Gada balvas saņemšanai ieteica MKPC, iepazīstot meža nozares speciālistu ilglaicīgā sadarbībā
LLKC filiāle Meža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC), ilglaicīgi sadarbojoties un iepazīstot Gunti Grīnšteinu, uzskatīja, ka viņš ir godam pelnījis meža nozares atzinību par ieguldīto darbu sava meža īpašuma ilgtspējīgā apsaimniekošanā, tāpēc ieteica Gunti Grīnšteinu Gada balvas Zelta čiekurs saņemšanai.

Guntis Grīnšteins ir aktīvs MKPC organizēto semināru un apmācību dalībnieks, kā arī lielisks palīgs izglītojošo pasākumu organizēšanā skolēniem. Viņš apsaimnieko ģimenes mantojumu Gulbenes novada Rankas, Beļavas un Lizuma pagastos, kur šobrīd viņa īpašumā ir 38,33 ha meža. Sākotnējo platību iegūstot īpašumā 1992. gadā, Guntis sāka saimniekošanu bez speciālās izglītības šajā jomā, tāpēc nolēma aktīvas mācības mežkopības nozarē veikt pašmācības ceļā, kā arī apmeklējot daudzus seminārus. Tagad Grīnšteins ir mežkopis ar bagātām zināšanām un pieredzi, neskatoties uz to, ka pats sevi uzskata par „mežkopi−amatieri”. Viņš darbojas kā lektors mežsaimniecības demonstrējumu teritorijā Pūpoli, kur dalās savās zināšanās un pieredzē ar citiem meža īpašniekiem un interesentiem. Pats saka, ka par mežu var runāt dažādi − gan kā par peļņas ieguves vietu, gan kā par mīlestību.

Guntis labprāt dalās ar savām mežkopja zināšanām, tāpēc ar lielu lepnumu semināros demonstrē savu meža īpašumu. Viens no apskates objektiem jāmin saimniecība Veclazdupi-1.  Guntis ar lielu atbildības sajūtu saimnieko mežā, pieturoties pie principa, lai izcirstās platības un atjaunotās būtu līdzsvarā. Pēdējos gados Guntis, sadarbojoties ar MKPC, organizē skolēnu izglītojošos seminārus, kurus rīko savos meža īpašumos. Semināros bērni var apskatīt mežu, iepazīties ar meža apsaimniekošanas ciklu, kā arī aktīvi piedalīties meža darbos.

Guntis savu mežu apsaimnieko pēc ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem. Katru gadu nocērt tik, cik pa šo gadu mežs ir pieaudzis. Lai nodrošinātu bioloģisko daudzveidību mežā, veicot kopšanu, tiek saudzētas gan nedaudzās kļavas, gan mežābeles, gan ozoli, kuri atraduši mājvietu starp priedēm. Saimnieks lieto inovatīvas idejas meža atjaunošanā un kopšanā.

Kopjot jaunaudzes, Guntis vadās arī pēc jaunākajiem LVMI Silavapētījumiem un savas personīgās pieredzes, katrā jaunaudzē pielieto dažādas kopšanas metodes, lai atrastu vislabāko kopšanas variantu.

Gunta Grīnšteina īpašums ir viena no demonstrējumu saimniecībām, kuras MKPC Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros sadarbībā ar meža īpašnieku ir apzinājusi un publiskojusi mājas lapā kā apskates objektu citiem meža īpašniekiem. 

Neskatoties uz lielajiem ieguldījumiem meža apsaimniekošanā, Gunta meža īpašums nes peļņu. Sākotnēji saimnieks ES pieejamo līdzfinansējumu meža apsaimniekošanā praktiski neizmantoja, jo uzskatīja, ka mežs nevar gaidīt, kamēr tiek sakārtoti visi nepieciešamie dokumenti. Pēdējā laikā domas mainījušās, un Guntis īstenojis vairākus projektus un izkopis jaunaudzes ar ES atbalstu pasākumā Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana.

Guntis aktīvi piedalās semināros un apmācībās par meža apsaimniekošanu gan tuvākā, gan tālākā apkārtnē. Viņš ir apmeklējis visas Pasaules dabas fonda 15 demonstrējumu teritorijas, kā arī sarunās iedrošina citus meža īpašniekus apmeklēt izglītojošos pasākumus. Brīvajā laikā iepazīstas ar jaunākajiem LVMI Silavapētījumiem, kā arī ar citu valstu pētījumiem.

Sagatavoja Dace Millere,
LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste, izmantojot LR Zemkopības ministrijas un MKPC informāciju

Foto: Eduards Kapše (no ZM arhīva) un MKPC arhīvs