Jūs atrodaties šeit

Pievienot komentāru

Lauku attīstība
Lopkopība

Lauksaimniekiem īpaša uzmanība šopavasar jāpievērš vairākām vides aizsardzības prasībām, kas saistītas gan ar augkopību, gan lopkopību. Tas ir, dzīvnieku novietņu pareizai iekārtošanai, kūtsmēslu savākšanai un uzglabāšanai, saimniecības atkritumu apsaimniekošanai, notekūdeņu savākšanai un apsaimniekošanai.

Dzīvnieku novietnēs veicot vidi piesārņojošas darbības, jāievēro MK noteikumi „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”. Tie nosaka prasības A un C kategorijas piesārņojošām darbībām novietnēs, kurās atrodas piecas un vairāk dzīvnieku vienības, ja novietne atrodas īpaši jutīgā teritorijā, vai 10 un vairāk dzīvnieku vienības pārējā valsts teritorijā.

Par īpaši jutīgām teritorijām atzītas: Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Bauskas, Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Ādažu, Inčukalna, Siguldas, Krimuldas un Mālpils novada administratīvās teritorijas robežas, izņemot Vecumnieku novada Valles pagastu un Kurmenes pagastu, Krimuldas novada Lēdurgas pagastu, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu.

Lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, vēlreiz jāizvērtē dzīvnieku novietnēs radušos kūtsmēslu savākšanas un uzglabāšanas iespējas. Ja dzīvnieku novietne tika nodota ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai – 2004. gada 31. jūlijam un neatbilst minētajām prasībām, operatoram 12 mēnešu laikā pēc tam bija jāiesniedz Valsts vides dienesta reģionālajā pārvaldē pasākumu plāns, lai nodrošinātu atbilstību noteikumu prasībām. Tajā skaitā, ja dzīvnieku novietnē mēslu savākšanas un novadīšanas sistēma nav ierīkota no ūdensnecaurlaidīga materiāla un nav izbūvēta mēslu krātuve. Ja dzīvnieku novietnei saskaņā ar šo plānu nepieciešama rekonstrukcija, tā bija jāveic ne ilgāk kā 10 gadu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās. Tādējādi operatoram, kuram ir dzīvnieku novietne, neatkarīgi no tā, vai iepriekšminētais plāns reģionālajā vides pārvaldē ir iesniegts vai nav, pēc 2014. gada 28. jūlija jābūt nodrošinātai mēslu krātuvei. Turklāt pēc šī datuma nebūs vairs spēkā minēto noteikumu punkts, kas pieļāva pakaišu kūtsmēslu pagaidu uzglabāšanu kaudzē uz lauka.

Jelgavas reģionālā vides pārvalde kopš šā gada sākuma, veicot intensīvas zemnieku saimniecību pārbaudes, kurām ir dzīvnieku novietnes, konstatējusi pārkāpumus ne tikai saistībā ar prasībām neatbilstošu kūtsmēslu uzglabāšanu un apsaimniekošanu. Viena no problēmām, kam jāpievērš uzmanība, ir saimniecībā radušos atkritumu apsaimniekošana. Zemnieku saimniecību īpašnieki bieži nevar dokumentāli apliecināt atsevišķu atkritumu veidu (piemēram, plēves atkritumi, izlietoto ķīmisko līdzekļu iepakojumi, izstrādātā motoreļļa, kritušie dzīvnieki u.c.) nodošanu tālākai apsaimniekošanai. Tas liecina, ka atkritumi, iespējams, tiek likvidēti neatļautā veidā vai nemaz netiek nodoti tālākai apsaimniekošanai.

Tāpat jāpievērš uzmanība saimniecībā radušos notekūdeņu savākšanas un apsaimniekošanas metodēm, kas vairumā gadījumu neatbilst normatīvo aktu prasībām. Tiek pieļauta neattīrītu notekūdeņu, tai skaitā piena slaukšanas iekārtu, piena vadu skalošanas notekūdeņu, noplūde vidē. Jāatgādina, ka aizliegts izvest un izmantot lauksaimniecības zemju mēslošanai fekālās nogulsnes no septiķiem un sauso ateju tvertnēm bez iepriekšējas kompostēšanas.

Zemnieku saimniecībām, kas nodarbojas ar piena lopkopību un izmanto piena dzesēšanas iekārtas, bet nav informētas, kāda dzesējošā viela, gāze vai vielu maisījums (aukstumaģents) ir iepildīts aukstumiekārtā, tas jānoskaidrot, jo Jelgavas reģionālā vides pārvalde konstatējusi, ka atsevišķās zemnieku saimniecībās tiek lietotas aukstumiekārtas, kurās kā aukstumaģents ir iepildīts daļēji halogenētais hlorfluorogļūdeņradis R22, kas ir ozona slāni noārdoša viela un tās lietošana ir ierobežota. Tāpēc minētais aukstumaģents būtu jānomaina pret citu, videi mazāk kaitīgu.

 

Evita Beitlere

Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja

 

Informācijas sagatavošanai izmantoti normatīvie akti:

  • 16.09.2009. Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1005/2009;
  • 27.07.2004. MK noteikumi Nr. 628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”;
  • 11.01.2011. MK noteikumi Nr. 33 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem”;
  • 22.01.2002. MK noteikumi Nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.