Jūs atrodaties šeit

Pievienot komentāru

Ekonomika
Zālēdāju projekts

LLKC Zālēdāju projekta ietvaros jau otro gadu tika aprēķināta gaļas liellopu pašizmaksa demonstrējumu saimniecībās.

Aprēķinu mērķis – izpētīt izdevumu struktūru un identificēt būtiskākās lietas, kas jāuzlabo saimniecībās, kā arī noskaidrot demonstrējumu ietvaros veikto aktivitāšu ietekmi uz saimniecībā saražotās produkcijas pašizmaksu.

Saimniecības pašizmaksas aprēķins sniedz informāciju par ražošanas kapacitāti, efektivitāti, resursu optimizācijas iespējām, un ļauj noteikt potenciālās problēmas ar piebildi, ja pašizmaksas aprēķinam izmantotie dati atbilst patiesībai, ir fiksētas visas izmaksas, kas attiecas uz liellopu gaļas ražošanu un pats pašizmaksas aprēķins ir veikts pēc atbilstošās metodoloģijas. Pašizmaksas aprēķinos netiek atsevišķi nodalīta nobarojamo un brāķēto liellopu gaļa. Atsevišķi nav aprēķinātas ganāmpulka atražošanas izmaksas, kas tiek iekļautas kopējā pašizmaksā, kā arī nav ņemta vērā krājumu aprite un to ietekme uz pašizmaksu.

Šajā rakstā iepazīstināsim ar LLKC Zālēdāju projekta gaļas liellopu demonstrējumu saimniecību rezultātiem (turpmāk – projekta saimniecības). Lai nodrošinātu saimniecību datu konfidencialitāti, tās apzīmētas ar burtiem: A, B, C, D, E un F.

Saimniecību datu analīzei izmantots aprēķins uz vienu zīdītājgovi. Tas tiek darīts, lai iegūtu maksimāli objektīvu rezultātu kvalitatīvu priekšlikumu sniegšanai. Salīdzinot saimniecības, ir nepieciešams šo saimniecību ražošanu ietekmējošo parametru novērtējums.

1. attēls Zīdītājgovju skaits un pašizmaksa demonstrējuma saimniecībās 2014. gadā

Projekta saimniecības raksturojamas ar atšķirīgu zīdītājgovju skaitu. Mazākais zīdītājgovju skaits ir saimniecībā F, kura projektā iesaistījusies tikai šogad. Pārējās saimniecībās zīdītājgovju skaits svārstās no 36 līdz pat 192 dzīvniekiem.

Projekta saimniecību realizētā liellopu gaļas kilograma pašizmaksa ir atšķirīga. Akcentējams ir tas, ka gan saimniecībā ar lielu dzīvnieku skaitu, gan mazu, ir iespējams nodrošināt zemu pašizmaksu. Saimniecībās E un F pašizmaksa 2014. gadā nedaudz pārsniedz 3 eiro robežu, turpretī A un B saimniecībās tā pārsniedz 5 eiro, bet C un D saimniecībās pat 7 eiro par vienu kilogramu gaļas. Šāda tendence norāda uz to, ka ir atšķirīga dzīvnieku dzīvmasa, to realizējot. Augstākas pašizmaksas gadījumā realizācija notiek pēc dzīvnieku atšķiršanas no zīdītājgovs, savukārt saimniecībās E un F dzīvniekus realizē aptuveni 16–18 mēnešu vecumā, kad ir sasniegta aptuveni 600 kilogramu dzīvmasa. Saimniecībās, kas projekta ietvaros tika vērtētas jau iepriekšējā gadā, kopumā pašizmaksai ir tendence samazināties.

Liellopa gaļas kilograma pašizmaksu ietekmē vairāku faktoru mijiedarbība, kas raksturo saimniecības efektivitāti – spēju sasniegt maksimālu rezultātu ar savā rīcībā esošajiem resursiem.

Pašizmaksas aprēķinu veido divas sadaļas – mainīgās un pastāvīgās izmaksas. Mainīgo izmaksu apjoms ir tieši atkarīgs no ražošanas apjoma – jo lielāks ražošanas apjoms, jo lielākas mainīgās izmaksas. Pastāvīgās izmaksas ir netieši atkarīgas no ražošanas apjoma – šo izmaksu apjoms mainās neproporcionāli ražošanas apjomiem.

2. attēls Mainīgo un pastāvīgo izmaksu īpatsvars un sadalījums vidēji uz vienu realizēto gaļas kilogramu pašizmaksā projekta saimniecībās 2014. gadā, % un EUR

Projekta saimniecībām mainīgo izmaksu vidējais svērtais īpatsvars veido 22% (1. attēls), kas ir skaidrojams ar gaļas ražotāju ekstensīvo saimniekošanas modeli. Mainīgo izmaksu īpatsvars zemākais ir D, kur ir ļoti augsta 1 kg gaļas pašizmaksa. Palielinot gaļas ražošanas apjomu un veicot mērķtiecīgas investīcijas ražošanā, ir iespējams samazināt saražotā un realizētā produkta pašizmaksu.

Analizējot mainīgās izmaksas vidēji uz vienu zīdītājgovi, var konstatēt, ka lielākais mainīgo izmaksu postenis ir lopbarība – gan pašražotā, gan iepirktā.  Protams, ka būtiski ir novērtēt to, cik daudz barības saimniecībai ir pa spēkam saražot pašiem. Saimniecībā A ir augstākais barības izmaksu apjoms, kur 20% no mainīgajām izmaksām ir tieši barības iegādei un ražošanai patērētie līdzekļi. Šīs saimniecības barības izmaksas viena kilograma gaļas saražošanai sastāda 1,16 eiro, turpretī C saimniecībā tās ir tikai 0,44 eiro. Visās saimniecībās ir liels izmaksu īpatsvars, lai iegādātos mikroelementus un lopbarības piedevas.

Saimniecībās, kur dzīvnieki tiek nobaroti ilgāk, mainīgo izmaksu daļa nebūt nav augstākā – tā ir tikai 0,47–0,54 eiro robežās, jo mainīgo izmaksu kopējais apjoms nemainās, pieaugot dzīvnieku turēšanas laikam.

Saimniecību darbības rādītāji

Rādītāji

Saimniecība

A

B

C

D

E

F

Realizētā gaļa uz vienu zīdītājgovi, kg

266,06

248,43

278,43

156,63

517,38

530,38

Izmaksu kopsumma vidēji uz 1 zīdītājgovi, EUR

1535,06

1414,79

2060,28

1142,84

1605,91

1704,09

Valsts un ES atbalsts vidēji uz 1 zīdītājgovi, EUR

702,33

1570,86

1792,95

2086,41

1237,24

1384,84

Peļņa uz 1 zīdītājgovi, ietverot atbalstu, EUR

111,77

943,91

501,50

1368,36

375,45

369,93

Avots: R. Andersona aprēķini

Gaļas lopu realizācijas laika atšķirības atspoguļojas arī realizētās gaļas daudzumā. Saimniecībās A, B, C un D realizētās gaļas apjoms uz 1 zīdītājgovi svārstās robežās no 156 līdz 278 kg, jo saimniecībā dzīvnieki neatrodas ilgāk kā 6 mēnešus, turpretī saimniecībās E un F gaļas lopus realizē ne ātrāk kā 16–18 mēnešu vecumā, kad to dzīvmasa ir daudz lielāka un realizētās gaļas apjoms uz vienu zīdītājgovi pārsniedz 500 kilogramus.

Ņemot vērā saimniecību sniegtos datus un veiktos aprēķinus, var apgalvot, ka arī šajā lauksaimniecības darbības virzienā saimniecības nedarbotos ar peļņu, ja saimniecībās neieplūstu valsts un ES atbalsts. Projekta saimniecību pašizmaksas aprēķini liecina, ka ir lietderīgi tos veikt arī turpmāk, jo tas ir efektīvs veids, kā izanalizēt saimniecības darbības rezultātus un izmaksu pamatotību pret sasniegto rezultātu, jo sevišķi tad, ja ir iespēja salīdzināt saimniecības pēc izmaksām un iegūto liellopu gaļas apjomu vidēji uz vienu zīdītājgovi.

Raivis Andersons,

Ekonomikas konsultants

Raksts publicēts oktobra žurnālā "Latvijas Lopkopis".