Nemanot jau pienācis priekšpēdējais gada mēnesis un augļu koki pamazām ieslīgst miera periodā, lai priecētu mūs jau nākamajā dārzkopības sezonā. Šogad augļu koki atkarībā no atrašanās vietas deva bagātīgas ražas, citur tās bija pieticīgākas vai nebija vispār. Līdz ar to augļu koki dodas miera periodā ļoti dažādos apstākļos.
Vairāki mēslošanas līdzekļi, kas satur noteiktas ķīmiskas vielas, ir sprāgstvielu prekursori (Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija regula 2019/1148). Krimināli tendētas personas var tos izmantot noziedzīgos nolūkos sprāgstvielu pagatavošanai, kaut arī tos pārdod likumīgai lietošanai. Lai kontrolētu sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un to nelikumīgu izmantošanu, Eiropas Savienība ir noteikusi centralizētu mehānismu sprāgstvielu prekursoru apritei.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledžā 26. oktobrī noritēja profesionālās kompetences pilnveides seminārs lauksaimniecības izglītības iestāžu pedagogiem “Digitālās un modernās tehnoloģijas lauksaimniecībā, to izmantošanas iespējas, pielietojums”. Pasākumu organizēja LLKC sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Lauku atbalsta dienestu, Izglītības un zinātnes ministriju un lauksaimniecības izglītības iestādēm. Mērķis bija pilnveidot pedagogu zināšanas un prasmes moderno tehnoloģiju pielietošanā lauksaimniecībā.
Zemkopības ministrija (ZM) aicina Latvijas lauksaimniekus, lauku uzņēmējus un mežsaimniekus piedalīties reģionālo konferenču ciklā par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) Latvijā no 2023. gada.
Konferenču laikā ZM eksperti iepazīstinās ar Latvijas KLP Stratēģiskā plāna (2023.–2027.) pasākumiem lauksaimniecības un lauku vides attīstībai no 2023. gada. Konferences notiks visos Latvijas novados – Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, Latgalē un Sēlijā.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” oktobra numurā stāstām par to, kā ar daudzveidīgiem pasākumiem un plašu interesentu līdzdalību notika “Novada Garšas” sezonas noslēguma pasākums Hanzas peronā Rīgā.
Labās pieredzes stāsti: par viesu namu “Meža Skuķi” Augšdaugavas novadā un bioloģisko saimniecību “Auziņas” Alūksnes augstienē.
Ārzemēs – putnkopju pieredze Austrijas Vulkānzemē.
Informējam par šī gada rezultātiem LLKC ierīkotajā demonstrējumā “Dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju
salīdzinājums graudaugu bezmaiņas sējumos”.
Strauji un ātrāk kā citus gadus ir atnācis rudens. Daudzi steidz vākt dārzeņus, kas vēl palikuši uz lauka. Lai arī laika apstākļi ir gana labvēlīgi, lai turpinātos dārzeņu vākšana, šoreiz parunāsim par nedaudz vēlāku laiku, rudens beigu periodu un ziemas sākumu. Ne vienam vien audzētājam liela problēma ir dārzeņu uzglabāšana ziemai. Mēs visi ļoti saprotam, ka dārzeņus patērēt svaigā veidā ir vislabākais. Parunāsim par iespējamiem veidiem, kā dārzeņus pēc iespējas ilgāk ir iespējams saglabāt svaigus.
Graudaugu audzētājiem ražas novākšanas un ziemāju sējas periods parasti ir ļoti sapringts, jo jāpagūst novākt izaugušo un sagatavot laukus ziemāju sējai. Bieži saimniecībās šie lauku darbi pārklājas, vairāk tas jūtams nelielās saimniecībās ar ierobežotu tehnikas parku.
LLKC sadarbībā ar biedrību ''Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība'' un z/s “Briežkalni” Līgatnes pagastā, Cēsu novadā septembra nogalē organizēja demonstrējuma lauka dienu par desikantu pielietojuma salīdzinājumu kartupeļu stādījumā. Saimniecībā “Briežkalni” otro gadu tiek ierīkots demonstrējums ar mērķi salīdzināt un izvērtēt dažādu desikantu un lakstu iznīcināšanas paņēmienu pielietošanu kartupeļu stādījumos, lai izvēlētos efektīvāko lakstu iznīcināšanas veidu kartupeļu audzēšanai sēklai, pārtikai un pārstrādei čipsos.
Vēlies uzzināt, kāda pieredze ir augu lauzējveltņa izmantošanai tiešās sējas tehnoloģijās? Dzirdēt stāstus par praksi, dažādās Latvijas vietās, griķu, ziemas rudzu, ziemas kviešu, ziemas rapša audzēšanā. Uzzināt par dzirdēto un redzēto Lielbritānijas Groundswellas lauku dienā un kā tiešā sēja ietekmē augsnes auglību reālā augmaiņā?
Līdz šī gada 24.oktobrim ilggadīgo zālāju īpašnieki var pieteikt dalību daudzveidīgu zālāju veidošanas atbalsta pilotprogrammā “Ziedu pļavas”, kas sniegs iespēju saņemt gan ekspertu konsultācijas, gan finansiālu atbalstu pieteiktā zālāja kvalitātes uzlabošanai.
“Latvijā bioloģiski vērtīgo zālāju palicis mazāk par 1 % no valsts teritorijas. Tāpēc svarīgi ne tikai saglabāt esošās dabiskās pļavas un ganības, bet veicināt arī pārējo ilggadīgo zālāju dabiskošanos,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes LatViaNature projekta zālāju biotopu eksperte Maija Medne.
