Lai gūtu plašāku ieskatu, kādā virzienā pašlaik dodas lauksaimniecības politika augkopības nozarē un ar labiem piemēriem iedvesmotos pārmaiņām, aicinām piedalīties augkopības konferencē “Zaļās prakses lauksaimniecībā”.
Konference notiks 20. oktobrī pulksten 10.00 tiešsaistē: www.laukutikls.lv.
Lai gūtu plašāku ieskatu, kādā virzienā pašlaik dodas lauksaimniecības politika augkopības nozarē un ar labiem piemēriem iedvesmotos pārmaiņām, aicinām piedalīties augkopības konferencē “Zaļās prakses lauksaimniecībā”.
Konference notiks 20. oktobrī pulksten 10.00 tiešsaistē: www.laukutikls.lv.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” oktobra numurā plašs atskats uz LLKC organizētā pasākuma “Novada Garša” fināla norisi Rīgā, Hanzas peronā.
Informējam par to, ka LLKC sagatavojis jaunu Tehnikas izmaksu aprēķinu rīku, kas saimniekiem ļaus noskaidrot, cik patiesībā izmaksā tehnikas izmantošana saimniecībā, kā arī modelēt situāciju jaunas tehnikas iegādei un optimizēt esošās tehnikas izmantošanu.
Grāmatvedības sadaļā informācija par izmaiņām paziņojumos par fiziskajām personām izmantotajām summām, sākot no 2022. gada.
Oktobris ir mēnesis, kad notiek lielā ķiploku stādīšana. Cilvēki ziemas ķiplokus mēdz stādīt gan agrāk, gan arī vēl vēlāk. Lai arī ķiploku audzēšanas bums ir mazliet piebremzējies, tomēr šī neapšaubāmi no ziemotspējīgām dārzeņu kultūrām ir pati populārākā.
Ziemas ķiplokiem viens no svarīgākajām nosacījumiem sekmīgai to izaudzēšanai ir vesels sēklas vai stādāmais materiāls. Latvijā tas ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem, jo nav attīstīta stādāmā materiāla audzēšanas sistēma. Par to jau ir daudz runāts. Šoreiz apskatīsim tikai praktisko lietas pusi.
Ziemas kvieši ir visplašāk audzētais kultūraugs Latvijā, 2021. gadā sējplatība sastādīja vairāk nekā 425 tūkstošus hektāru (pēc LAD datiem). To audzēšanā viens no faktoriem, kas ietekmē sējumu attīstību, ir augu ziemotspēja un nodrošinājums ar barības vielām.
Lauka diena notika septembra beigās LLKC un biedrības “Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības” organizētā demonstrējuma “Dažādu desikantu pielietojumu salīdzinājums kartupeļu audzēšanā Latvijas apstākļos” ietvaros Līgatnes pagastā. Tā kā tuvākajā laikā no apgrozības tiks izņemts pašreiz izmantošanā esošais desikants, tad demonstrējuma mērķis noskaidrot alternatīvas metodes un līdzekļus, kā iznīcināt kartupeļu lakstus. Teorētiskā daļa notika Līgatnes kultūras namā, bet lauka demonstrējums notika zemnieku saimniecības “Briežkalni” kartupeļu laukā.
Grupa ir nokomplektēta un pieteikšanās noslēgusies.
AREI sadarbībā ar EIP grupas dalībniekiem aicina uz lauka dienu “Bezaršanas tehnoloģiju agronomiskais pamatojums un šī gada pieredze”.
Lauka diena notiks 6. oktobrī pulksten 9.45 PS “Līdums”, “Veģi”, Īslīces pagastā, Bauskas novadā.
Grupa ir nokomplektēta un pieteikšanās noslēgusies.
AREI sadarbībā ar EIP grupas dalībniekiem aicina uz lauka dienu “Bezaršanas tehnoloģiju agronomiskais pamatojums un šī gada pieredze”.
Lauka diena notiks 6. oktobrī pulksten 9.45 PS “Līdums”, “Veģi”, Īslīces pagastā, Bauskas novadā.
Daba ik pa laikam sniedz mums dažādus pārsteigumus, un viens no tiem ir ziemas ķiploku atsevišķu daivu “zaļēšana”. Runa nav par daivu saasnošanu, kas ir normāla parādība ziemas otrajā pusē, ja ziemas ķiplokiem nav piemērotas uzglabāšanas gaisa temperatūras, bet tieši par pašas daivas strukturālu nokrāsošanos zaļganā krāsā. Krāsojas visa daiva, tonis var variēt no viegli zaļpelēkas līdz pat zilganai nokrāsai.
Šogad kukurūzas laukos visā Latvijā izteikti daudz varam redzēt melnplauku. Tāpēc aktuāls ir jautājums, kā tas ietekmēs kukurūzas skābbarības kvalitāti.
Melnplaukas skartās kukurūzas vālītes samazina kopējo ražu no 9 līdz 40 procentiem. Lai arī raža ir samazināta, tomēr kukurūza ir izmantojama skābbarības gatavošanai un govju ēdināšanai. Sēne, kas izraisa melnplauku, neveido mums zināmos toksīnus, un pētījumi ASV ar aitām parādīja, ka tā neietekmē barības uzņemšanu.
