Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra numurā saruna ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani par to, kā ārkārtējā situācija valstī ietekmē lauksaimniekus un arī viņu padomdevējus – konsultantus.
Grāmatvedības sadaļā skaidroti jaunie Ministru kabineta noteikumi par kases operāciju uzskaiti.
Kā rudens, tā daudzos laukos paverās viena un tā pati aina. Pēc kārtīgiem rudens lietiem parādās lielas ūdens lāmas. Optimālam ūdens režīmam ir izšķiroša nozīme augstu ražu nodrošināšanai. Ir svarīgi tikt skaidrībā par patieso situāciju katrā tādā laukā. Ja uz lauka ir ūdens lāmas, tas nozīmē, ka ūdens aprite ir traucēta ne tikai augsnes aramkārtā, bet arī tās dziļākajos slāņos. Tad augsnes aramkārta barosies tikai no nokrišņiem, līdz ar to arī iesēto vai iestādīto augu saknes. Tiek izslēgta iespēja saknēm saņemt mitrumu no gruntsūdeņiem.
Pēdējo 10 gadu laikā proteīnaugu platība ES ir palielinājusies. To veicina politiskie stimuli un iekšzemes patēriņa pieaugums. Latvijā ir piemēroti klimatiskie apstākļi lauka pupu un zirņu audzēšanai. Lai gan pākšaugu ražība ir mainīga atkarībā no laika apstākļiem un tradicionāli tā ir zemāka nekā graudaugu ražība, tomēr, uzlabojot audzēšanas agrotehniku, nākotnē iespējams būtisks ražības pieaugums.
Izvēloties graudaugu audzēšanas tehnoloģiju, priekšroka dodama tādai, kas nodrošina lielākas ražas ieguvi ar mazāku darba un enerģijas patēriņu. Viens no veidiem, kā samazināt izdevumus, audzējot graudaugus, ir augsnes pirmssējas apstrādes minimalizācija, izmantojot vai nu minimālu augsnes pirmssējas apstrādi, vai arī veicot tiešo sēju rugainē. Svarīgi ir saprast, kā attīstās kaitīgie organismi, kā tiek ietekmēta raža un tās kvalitāte, izmainot pirmssējas augsnes apstrādes veidu.
Lai gūtu plašāku ieskatu, kādā virzienā pašlaik dodas lauksaimniecības politika augkopības nozarē un ar labiem piemēriem iedvesmotos pārmaiņām, 20. oktobrī tika aizvadīta tiešsaistes konference “Zaļās prakses lauksaimniecībā”.
Atgādinājums saimniekiem! Ja apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi īpaši jutīgā teritorijā 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, neaizmirsti līdz 30. novembrim elektroniski iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu.
To nosaka Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem".
Lai dalītos zināšanās un pieredzē par augsnes apstrādes tehnoloģijām, kas vērstas uz augsnes auglības saglabāšanu un veicināšanu, projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” lauksaimnieki, zinātnieki un konsultanti satikās Bauskas novada Islīces pagastā SIA “PS Līdums”.
Inese Karlova un Mikus Karlovs dalījās ar SIA “PS Līdums” pieredzi un izmantotajām augsnes apstrādes tehnoloģijām.
Kāpēc bez arkla?
Viens no svarīgākajiem principiem, lai bioloģiskais augļu dārzs būtu veselīgs un dotu labu ražu, ir bioloģiskā daudzveidība tajā. Ir daudz dažādu veidu, kā to nodrošināt augļu dārzā. Augļu dārzā joprojām, lai tas atbilstu platību maksājumu saņemšanas nosacījumiem, tiek stādītas atsevišķas augļu koku kultūras. Šādās platībās, loģiski, rodas iespēja attīstīties daudz dažādiem kaitēkļiem, jo ir attiecīga barības bāze, kas ļauj baroties un vairoties.
Pievērst uzmanību, mainīta pasākuma vieta!
AREI sadarbībā ar EIP grupas dalībniekiem aicina piedalīties TIEŠSAISTES lauka dienā “Uztvērējaugu maisījumu plusi un mīnusi”.
Pasākums notiks 22. oktobrī pulksten 11.00 E-vidē ZOOM
Pievērst uzmanību, mainīta pasākuma vieta!
AREI sadarbībā ar EIP grupas dalībniekiem aicina piedalīties lauka dienā “Uztvērējaugu maisījumu plusi un mīnusi”.
Pasākums notiks 22. oktobrī pulksten 11.00 E-vidē ZOOM
