Lai saprastu, vai un kā Latvijā iespējams sasniegt ambiciozo mērķi – 2030. gadā 30% no lauksaimniecības zemēm un 30% no publiskā sektora pārtikas iepirkumiem ir bioloģiski – 14. decembrī aicinām piedalīties bioloģiskās lauksaimniecības konferencē, ko rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju (LBLA).
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” decembra numurā informējam par Zemkopības ministrijas sagatavotā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam projektu – vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības un lauku attīstības jomā.
Grāmatvedības sadaļā plašs atskats uz konferenci “Grāmatvedība 2022 – no nodokļiem līdz digitalizācijai”.
Informējam par to, ka LLKC nodibināta jauna – Vides nodaļa, un tās vadītāja Zane Rubika stāsta par galvenajiem darbības virzieniem.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir lauksaimnieka partneris, kas veicina klientu augsmi*. Saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju 2021.–2025. gadam LLKC ir jākļūst par nozīmīgu bioloģiskās lauksaimniecības attīstības virzītājspēku Latvijā. Ar skatu nākotnē un izvērtējot klientu augsmes vajadzības, šī gada oktobrī LLKC tika nodibināta jauna struktūrvienība – Vides nodaļa.
Šovasar laikapstākļi bija lutinājuši, ļaujot daudziem augiem nogatavoties ātrāk nekā ierasti, taču tie arī pārsteiguši – siltā un mitrā laikā bieži vien daudz straujāk attīstās dažādas slimības. Līdz ar to labākas ražas iegūšanai daudzviet ir bijis nepieciešams lietot augu aizsardzības līdzekļus (AAL).
Arvien vairāk lauksaimnieku apzinās un saprot, ka zaļmēslojumu kultūru audzēšanai augmaiņā ir neatņemama un būtiska nozīme. Daudzās kultūras, kuras ir iespējams izmantot kā zaļmēslojumu, dod pozitīvu ietekmi uz nozīmīgiem faktoriem, kas uzlabo augsni.
Lielākā daļa cilvēku šīs kultūras saprot kā mēslojumu ar papildu ietekmi uz augsnē esošie patogēniem, dažādojot derīgo augsnes mikrofloru un veicot augsnes atveseļošanu. Dažādi ir viedokļi par to, ko ar izaugušo zaļmēslojuma masu darīt rudenī? Pirms ķeramies pie atbildes, mazliet no terminoloģijas.
Augsnes auglības un kultūraugu nodrošinājuma ar augu barības vielām ierobežojošais faktors bieži vien var būt augsnes pH reakcija. Lielākai daļai augu ir labāk pieejamas barības vielas, ja augsnes reakcija ir 6,5. Skābākās augsnēs, kur augsnes reakcija ir zemāka, kā nepieciešams konkrētam kultūraugam, ir jāveic augsnes kaļķošana.
Patlaban ir pieejami dažādi kaļķošanas materiāli. Kā atšķirīgi kaļķošanas materiāli ietekmē dažādu kultūraugu augšanu un attīstību, tika secināts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ierīkotajos demonstrējumos.
Domājot par tuvāko gadu izaicinājumiem graudkopjiem, augu maiņas ievērošana ir viens no pamatpasākumiem virzībai uz ES Zaļo kursu. LLKC sadarbībā ar Madonas novada Liezēres pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību ”Vidus Stukules” 2018. gada pavasarī uzsāka demonstrējumu ar mērķi praktiski parādīt augu maiņas ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos.
Mērķa sasniegšanai 2018. gadā sākti ierīkot šādi augu maiņas varianti:
1. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu;
Dārzeņu un garšaugu audzēšana segtajās platībās prasa lielus finansiālus ieguldījums, toties ir iespējams iegūt vairākas reizes lielāku ražu nekā lauka apstākļos. Segtajās platībās augiem ir iespējams nepārtraukti nodrošināt atbilstošu klimatu (temperatūru, substrāta mitrumu, gaisa mitrumu, apgaismojumu, vēdināšanu utt.), kas veicina lielāku ražību. Nodrošinot optimālus augšanas apstākļus augiem, bieži tiek radīti atbilstoši apstākļi arī slimībām un kaitēkļiem. Svarīgi, lai siltumnīca būtu tīra no slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem, pretēji tie var nest ļoti lielus zaudējumus.
Lai saprastu, vai un kā Latvijā iespējams sasniegt ambiciozo mērķi – 2030. gadā 30% no lauksaimniecības zemēm un 30% no publiskā sektora pārtikas iepirkumiem ir bioloģiski – 14. decembrī aicinām piedalīties bioloģiskās lauksaimniecības konferencē, ko rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju (LBLA).
Pētot uztvērējaugu izmantošanu augkopībā, ierīkoti izmēģinājumi gan AREI Stendes pētniecības centrā, gan z/s “Lielvaicēni”. Lai dalītos ar gūtajām atziņām par uztvērējaugu maisījumu audzēšanu, tika rīkots tiešsaistes seminārs, kurā AREI pētniece Solveiga Maļecka pastāstīja par to maisījumiem un sējas laikiem 2021. gadā Stendes pētniecības centrā un sniedza ieskatu 2019./2020. gada uztvērējaugu maisījumu izmantošanas rezultātos. Z/s “Lielvaicēni” pārstāve Iveta Grudovska dalījās ar praktisku pieredzi, kas gūta, ierīkojot dažādus uztvērējaugu maisījumu izmēģinājumus saimniecībā.
