Gaļas šķirnes vaislinieku pēcnācēju kvalitātes salīdzinājums

Latvijā gaļas liellopu audzēšanas nozarei ir attīstības perspektīvas. Pēdējos gados gaļas liellopu skaits saimniecībās ir pieaudzis, īpaši strauji palielinājies Šarolē šķirnes dzīvnieku īpatsvars.

Lauksaimniecības datu centra (LDC) informācija liecina, ka 2013. gada 1. janvārī bija reģistrētas 25 370 zīdītājgovis, bet 2018. gada 1. janvārī – 45 813 zīdītājgovis. Salīdzinot 2018. gada zīdītājgovju skaitu ar 2013. gada dzīvnieku skaitu, tas gandrīz divkāršojies. Latvijā gaļas liellopu audzētāji savos ganāmpulkos visbiežāk izvēlas audzēt Šarolē šķirnes dzīvniekus, to skaits 2018. gada 1. janvārī, pēc LDC informācijas, bija 28 247 jeb 33,76% no visa gaļas šķirņu liellopu skaita.

Tomēr nozarē pastāv daudzas problēmas, kas kavē tās attīstību. Viena no tām ir gaļas liellopu pavairošana, nenodefinējot saimniecības attīstības virzienu un iegūto pēcnācēju izmantošanu. Nepārzinot gaļas liellopu audzēšanas un izmantošanas metodes, sasniegumus nozarē gūt ir apgrūtinoši.

Galvenais ieguvums gaļas liellopu audzēšanā ir kvalitatīvs teļš, kura augšanas un attīstības potenciāls būs atkarīgs no tās ģenētiskās informācijas, ko teļš saņēmis no abiem vecākiem. Kā no vecākiem saņemtā ģenētiskā informācija izpaužas teļa augšanas pazīmēs, tas atkarīgs arī no vides apstākļiem, kādos pēc piedzimšanas augs un attīstīsies teļš.

Izmēģinājuma mērķis: izvērtēt Šarolē šķirnes vaislinieku ietekmi uz pēcnācēju augšanas rādītājiem vienādos turēšanas, ēdināšanas un kopšanas apstākļos.

Materiāli un metodika

Izmēģinājums veikts ražojošā saimniecībā ražošanas apstākļos Kurzemes reģionā SIA “Lāses AM”. Saimniecība jau sesto gadu nodarbojas ar tīršķirnes gaļas liellopu audzēšanu. Tai ir piešķirts šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statuss. Saimniecība strādā ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm. Pēc LDC autorizētajā datu bāzē pieejamās informācijas, saimniecībā uz 2018. gada 1. janvāri bija 180 zīdītājgovis, no kurām 120 bija Šarolē (SA) šķirnes zīdītājgovis. Šarolē šķirnes vaisliniekus saimniecība iegādājas no labākajām tīršķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībām Zviedrijā un Vācijā.  

Saimniecībā dzīvnieku ēdināšanai tiek veltīta īpaša uzmanība. Zīdītājgovīm un vaisliniekiem ganību periodā tiek nodrošināta kvalitatīva ganību zāle. Saimniecībā pavisam no apsaimniekotajiem vairāk nekā 440 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes sētie zālāji aizņem vairāk nekā 330 ha. Katru gadu saimniecībā tiek atjaunoti ap 100 ha zālāju. Pamatā tiek sēti tauriņziežu, stiebrzāļu maisījumi, kā virsaugu izmantojot viengadīgo aireni. Tā kā saimniecība veic augšņu analīzi, tad pagājušajā gadā tika uzsākta augšņu kaļķošana platībās, kur tika ierīkoti zālāji, un uzsākta galegas audzēšana. Saimniecībā vairāk nekā 40 ha platībā tiek audzēti graudaugi, lai nodrošinātu sabalansētas barības devas. Kā rupjā lopbarība tiek gatavots siens, salmi un skābbarība, izmantojot ruļļu tehnoloģiju. Vienai zīdītājgovij gadā tiek paredzētas 6 tonnas skābbarības un 2 tonnas siena. Rupjajai lopbarībai tiek veiktas lopbarības ķīmiskās analīzes. Saimniecībā divos iepriekšējos gados sagatavotajam sienam kopproteīna saturs bija no 9 līdz 12%, un sagremojamība 65 līdz 67%. Skābbarībai kopproteīna saturs bija no 12 līdz 19%, un sagremojamība no 60 līdz 67%. Tā kā 2018. gada sezona bija sarežģīta lielā sausuma un karstuma dēļ, saimniecībā tika jau laikus papildus iegādāti rupjās lopbarības krājumi.

Zīdītājgovju ēdināšanas stratēģijā ir trīs galvenie posmi – cietstāve, kad jāraugās, lai dzīvniekiem ķermeņa kondīcijas vērtējums būtiski nepalielinātos vai nesamazinātos; nākamais ir zīdīšanas sākuma posms, kad nepieciešama sabalansēta olbaltumvielu un cietes attiecība barības devā, lai dzīvnieki varētu sekmīgi ražot pienu teļa ēdināšanai un atjaunot enerģijas rezerves, lai gatavotos jaunam grūsnības ciklam; un zīdīšanas perioda otra puse.

Vaislinieki saimniecībā tiek nodrošināti ar spēkbarību. Gan zīdītājgovis, gan vaislinieki tiek nodrošināti ar minerālbarības un vitamīnu piedevām. Atnešanās periods zīdītājgovīm tiek organizēts novietnē. Lai nodrošinātu veiksmīgu atnešanās periodu zīdītājgovīm, gadā vienai govij tiek paredzētas 3 tonnas salmu –  gan pakaišiem, gan lopbarībai.

Izmēģinājums veikts laikā no 2017. gada marta līdz 2018. gada maijam. Pētījumā izmantoti 54 Šarolē tīršķirnes zīdītājgovju teļi, kuru tēvi bija 3 Zviedrijā dzimuši vaislinieki. Teļi bija dzimuši no 2017. gada 22. marta līdz 2017. gada 10. jūnijam. Saimniecībā 2017. gadā teļi dzima 1., 2. un 4. laktācijas zīdītājgovīm (1. att.).

1. att. Dzimušo teļu skaits atkarībā no izcelsmes, mātes laktācijas un dzimšanas mēneša

No dzimušajiem 54 teļiem 18 bija 1. vaislinieka (Tēvs 1) pēcnācēji. Šis vaislinieks tika izmantots 1., 2. un 4. laktācijas govju lecināšanai. Vairāk teļu piedzima 4. laktācijas zīdītājgovīm (n=8). Visi 1. tēva pēcnācēji dzima martā (III, n=4) un aprīlī (IV, n=14). Otrais vaislinieks (Tēvs 2) bija 19 teļu tēvs, kuru mātes bija 1., 2. un 4. laktācijas govis. Šī tēva teļi dzima no marta (III, n=1) līdz jūnijam (VI, n=2), visvairāk piedzima aprīlī (IV, n=11). Trešā vaislinieka (Tēvs 3) teļu mātes bija 1. un 4. laktācijas zīdītājgovis, kuras atnesās aprīlī (IV, n=9), maijā (V, n=4) un jūnijā (VI, n=4). Izmēģinājumā lielākais teļu skaits (n=34) bija dzimis aprīlī, martā dzima 5, maijā 9 un jūnijā 6 teļi.

Pirmās laktācijas zīdītājgovīm piedzima 24, otrās laktācijas – 13 un ceturtās laktācijas govīm 17 teļi. Kopā bija dzimušas 28 teles un 24 buļļi.

Izmēģinājumā izmantoto vaislinieku vecums dienās un dzīvmasa kg parādīta 1. tabulā.

1. tabula. Izmēģinājumā izmantoto vaislinieku vecums, dzīvmasa un pēcnācēju skaits 2017. gadā

Vecākais no vaisliniekiem bija Tēvs 1, kura vecums 2017. gada janvārī bija 1695 dienas jeb 4,7 gadi. Tēvs 2 bija par 238 dienām jaunāks, šī vaislinieka vecums bija 4 gadi. Jaunākais no trim vaisliniekiem bija Tēvs 3, kurš bija 2 gadus vecs. Abu vecāko vaislinieku dzīvmasa pārsniedza 1000 kg, par 182 kg smagāks bija Tēvs 2. Tēvam 1 kopā bija dzimuši 18 teļi, Tēvam 2 bija lielākais pēcnācēju skaits – 19, Tēvam 3 kopā bija dzimuši 17 teļi.

Izmēģinājumā izmantoto zīdītājgovju 1. atnešanās vecums, dzīvmasa 3. grūsnības mēnesī un atnešanās vieglums parādīts 2. tabulā.

2. tabula. Dažādu laktāciju zīdītājgovju 1. atnešanās vecums, dzīvmasa un atnešanās vieglums

a,b,c – ar dažādiem burtiem apzīmētā zīdītājgovju dzīvmasa būtiski atšķiras starp laktācijām (p<0,05).

Saimniecībā zīdītājgovis 1. reizi atnesušās no 24,8 līdz 25,8 mēnešu vecumam, kas ir agra 1. atnešanās. Zīdītājgovju dzīvmasa 3. grūsnības mēnesī būtiski lielāka bija 4. laktācijas govīm (847,4 kg), bet mazākā 1. laktācijas govīm (688,2 kg). Saimniecībā zīdītājgovju atnešanās praktiski notikusi bez palīdzības, tikai vienai 1. laktācijas zīdītājgovij bija nepieciešama neliela mehāniska palīdzība dzemdībās.

Izmēģinājuma laikā teļu svēršana veikta:

• teļam piedzimstot;
• no teļa 15. līdz 40. dzīves dienai (2017. gada 15. maijā un 20. jūnijā);
• no teļa 78. līdz 110. dzīves dienai (2017. gada 2.  un 31. augustā);
• teļi, atšķirot no mātēm, svērti 21.11.2017., nākamā svēršanas reize bija 29.01. 2018., tad 06. 03. 2018., 23.03. 2018. un 07. 05. 2018. gadā.

Izmēģinājuma laikā tika analizētas šādas pazīmes:

• teļa dzīvmasa piedzimstot, kg;
• koriģētā dzīvmasa 200, 270 un 365 dienu vecumā, kg;
• koriģētā teļu dzīvmasa 30 un 90 dienu vecumā noteikta, lai analizētu zīdītājgovju pienīgumu, kg;
• dzīvmasas pieaugums diennaktī, g, noteikts pa dzīvmasas kontroles periodiem, galveno uzmanību pievēršot dzīvmasas pieaugumam no dzimšanas līdz 200 un no dzimšanas līdz 365 dienu vecumam.

Dzīvmasa noteikta ar verificētiem elektroniskiem svariem ar precizitāti 0,100 g. Zinot teļu dzīvmasu dzimšanas laikā un noteiktos teļu attīstības periodos, koriģētā dzīvmasa (kg) tika aprēķināta pēc Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas apstiprinātās formulas (1) (ICAR, 2014):

kur 

• A_dz – koriģētā dzīvmasa atšķirot 200 (arī 30, 90, 270 un 365) dienu vecumā, kg;
• B – patiesā dzīvmasa atšķirot, kg;
• C – dzīvmasa piedzimstot, kg;
• D – atšķiršanas vecums, dienās. 

Augšanas ātruma raksturošanai tika izmantots absolūtais dzīvmasas pieauguma diennaktī (A). Zinot koriģēto dzīvmasu noteiktā vecumā, tika aprēķināts absolūtais dzīvmasas pieaugums (A) diennaktī (g) (2): kur 

• A – absolūtais pieaugums diennaktī, g;
• W₀ – dzīvmasa perioda sākumā, kg;
• W₁ – dzīvmasa perioda beigās, kg.

Lai vērtētu vaislinieka ietekmi uz analizētajām pazīmēm, izmantots vidējais aritmētiskais lielums. Analizēta faktoru – teļa dzimums, mātes laktācija, teļa dzimšanas mēnesis – ietekme uz pazīmju vidējo vērtību izmaiņām.

Faktoru gradācijas klašu vidējo vērtību būtiskās atšķirības (pie ticamības līmeņa p≤0,05) tabulās apzīmētas ar dažādiem alfabēta burtiem ^(a;b) augšrakstā.

Rezultāti

Izmēģinājumā tika izmantoti no Zviedrijas ievesto vaislas buļļu pēcnācēji, kuru mātes bija Šarolē tīršķirnes zīdītājgovis. Par augstvērtīgu zīdītājgovju teļu audzēšanu saimniecībā var spriest pēc teļu dzīvmasas noteiktā vecumā. Dzīvmasa ir atkarīga no tēva un mātes ģenētiskajām īpašībām un no dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas apstākļiem. Teļu un jaunlopu ēdināšanai jābūt pilnvērtīgai un sabalansētai, tādai, lai nodrošinātu teļu fizioloģiskās vajadzības, un turēšana atbilstu audzēšanas mērķim. 

Dažādu autoru pētījumos noskaidrots, ka būtiska ietekme uz teļu un jaunlopu dzīvmasu un augšanas ātrumu ir teļa dzimumam (Simčič, Čepon, 2007; Muižniece, Kairiša, 2016), mātes laktācijai (El-Saied, Fuente, Rodríguez et al., 2006) un teļu tēvam.

Izmēģinājuma laikā visiem teļiem un jaunlopiem tika nodrošināti līdzīgi turēšanas un ēdināšanas apstākļi, tomēr dažāda dzimuma teļi auga atšķirīgi (3. tab.).

Saimniecībā vidējā teļu dzimšanas dzīvmasa bija no 50,9 kg telēm līdz 53,8 kg buļļiem, dzimšanas dzīvmasā starp dzimumiem netika novērota būtiska atšķirība.

3. tabula. Dažāda dzimuma teļu vidējās dzīvmasas dinamika izmēģinājuma laikā

*– dzīvmasa būtiski atšķiras viena vecuma telēm un buļļiem (p<0,05).

Lai vērtētu zīdītājgovju pienīgumu, teļi līdz atšķiršanai no mātēm tika svērti, un dzīvmasa koriģēta uz 30 un 90 dienu vecumu. Arī 30 dienu vecumā smagāki bija buļļi – 86,9 kg. Šāda tendence saglabājās līdz pat gada (365 dienu) vecumam. Sākot ar 90 dienu vecumu, vīrišķie pēcnācēji bija būtiski smagāki par izmēģinājumā izmantotajiem sievišķajiem pēcnācējiem. Lielākā dzīvmasas starpība 69,7 kg novērota 365 dienu vecumā.

Izmēģinājuma mērķis bija analizēt vaislinieku ietekmi uz pēcnācēju augšanu atšķirīgā vecumā. Tā kā iepriekš noskaidrojām, ka pēcnācēja dzimums ietekmē teļu dzīvmasu, analizēta dzīvmasa,  ņemot vērā divus faktorus – tēvu ietekmi un teļu dzimumu (4. tab.).

4. tabula. Vidējās dzīvmasas izmaiņas dažādu vaislinieku sievišķajiem un vīrišķajiem pēcnācējiem izmēģinājuma laikā

^a;b – ar atšķirīgiem burtiem apzīmētā dažādu vaislinieku pēcnācēju vidējā dzīvmasa būtiski atšķiras (p<0,05).

Visu trīs vaislinieku vīriešu kārtās pēcnācēji (buļļi) piedzima smagāki par sieviešu kārtas (teles) pēcnācējiem. Lielākā dzimšanas dzīvmasa (55,8 kg) bija buļļiem, kuru tēvs bija 1. vaislinieks, mazākā dzīvmasa piedzimstot (50,0 kg) novērota telēm, kuru tēvi bija Tēvs 1 un Tēvs 3.

Triju vaislinieku pēcnācēju vidējās dzīvmasas kontrole 30, 90, 200 un 270 dienu vecumā rāda, ka viena vaislinieka pēcnācēji nav būtiski labāki par pārējo vaislinieku pēcnācējiem. Teles ar lielāko koriģēto dzīvmasu 200 dienu vecumā bija Tēvam 3 (320,9 kg), bet buļļi ar lielāko dzīvmasu (360,7 kg) bija Tēvam 1. Gada vecumā būtiski lielāka vidējā dzīvmasa bija Tēva 1 pēcnācējiem (517,8 kg), salīdzinot ar Tēva 2 pēcnācēju dzīvmasu (479,6) kg. Tēva 3 pēcnācēju dzīvmasa bija 485,4 kg.

Izmēģinājumā analizētie vaislinieki tika izmantoti 1., 2. un 4. laktācijas govju lecināšanai. Līdz ar to teļi bija dzimuši dažāda vecuma zīdītājgovīm. Zinātnieku pētījumi liecina, ka pirmās laktācijas govju teļiem dzīvmasa un arī dzīvmasas pieaugums ir mazāks nekā vecāko laktāciju govju teļiem (El-Saied, Fuente, Rodríguez et al., 2006).

Apkopojot izmēģinājuma rezultātus, tika ņemta vērā ne tikai vaislinieku un teļa dzimuma, bet arī mātes laktācijas ietekme uz teļu dzīvmasu piedzimstot un turpmākajos augšanas periodos (5. tab.).

5. tabula.  Vidējā dzīvmasa dažāda dzimuma teļiem atkarībā no izcelsmes un mātes laktācijas

^a,b,c – ar atšķirīgiem mazajiem alfabēta burtiem apzīmētā vidējā dzīvmasa būtiski atšķiras vienas laktācijas govju dažādu tēvu meitām (p<0,05); ^A,B,C – ar atšķirīgiem lielajiem alfabēta burtiem apzīmētā vidējā dzīvmasa būtiski atšķiras vienas laktācijas govju dažādu tēvu dēliem (p<0,05).

Pirmās laktācijas govju dažādas izcelsmes un dzimuma teļiem bija mazākā dzimšanas dzīvmasa (no 47,3 līdz 52,5 kg), tā bija mazāka par 4. laktācijas govju teļu dzimšanas dzīvmasu (no 51,5 līdz 59,3 kg). Arī pirmās laktācijas govju telēm 30 dienu vecumā dzīvmasa bija mazāka nekā vecāko laktāciju govju telēm. Pie atšķiršanas 200 dienu vecumā 2. un 4. laktācijas govju telēm, kuras bija Tēva 2 meitas, novērota mazāka dzīvmasa nekā pārējo divu tēvu meitām. Tēva 2 vīriešu kārtas pēcnācēju dzīvmasa tiem, kuri bija dzimuši 2. laktācijas govīm, bija būtiski mazāka nekā Tēva 1 pēcnācēju dzīvmasa.

Teļu dzīvmasa līdz atšķiršanai no mātēm (200 dienu vecumā) galvenokārt būs atkarīga no abu vecāku ģenētiskā potenciāla un teļu turēšanas un ēdināšanas apstākļiem. Šajā periodā būtiska ietekme ir mātes pienīgumam. Turpmākajā augšanas periodā līdz 365 dienu vecumam dzīvmasas attīstību vairāk ietekmēs ārējās vides apstākļi, kas veicinās vai kavēs iedzimtā ģenētiskā potenciāla izpausmi. Zinātnieki pētījuši dzimšanas, atšķiršanas un gada vecu gaļas šķirņu dzīvnieku dzīvmasas iedzimstamību dažādām šķirnēm. Noskaidrots, ka tiešās iedzimstamības koeficienti (h²) Herefordas un Angus škirņu ganāmpulkos dzimšanas dzīvmasai bija 0,30, atšķiršanas dzīvmasai 0,14 un dzīvmasai gada vecumā 0,29. Minēto pazīmju māternālās (mātes noteiktā h²_m) iedzimstamības koeficientu vērtības bija attiecīgi 0,07, 0,13 un 0,04, kas norāda, ka pēc atšķiršanas mātes ietekme uz jaunlopa dzīvmasas attīstību samazinās (Waldron et al., 1993). Līdzīgus tiešās un maternālās iedzimstamības koeficientus Šarolē šķirnes zīdītājgovīm Austrālijā noteikusi K. Meiere (Meyer, 1993).

Objektīvi izvērtēt konkrēta tēva ietekmi uz dažāda dzimuma teļu dzīvmasu, kuri dzimuši dažāda vecuma zīdītājgovīm, ir grūti, jo, vērtējot 3. faktoru ietekmi, ir neliels pēcnācēju skaits katrā grupā. Trīs tēvu abu dzimumu pēcnācēju vidējā dzīvmasa atkarībā no mātes laktācijas redzama 2. attēlā.

2. att. Dažādu tēvu pēcnācēju vidējā dzīvmasa atkarībā no mātes laktācijas

Analizējot 2. un 4. laktācijas govju teļu dzīvmasas izmaiņas, var secināt, ka 200 un 365 dienu vecumā lielāka dzīvmasa bija Tēva 1 pēcnācējiem. Turklāt  4. laktācijas govju Tēva 1 pēcnācējiem 365 dienu vecumā dzīvmasa bija būtiski lielāka (546,9 kg) par Tēva 2 (473,2 kg) un Tēva 3 (486,9 kg) dzīvmasu 365 dienu vecumā. Arī 1. laktācijas govīm dzimušie šī tēva pēcnācēji bija ar lielāku dzīvmasu gada vecumā (486,9 kg).

Dzīvmasas attīstību ietekmē dzīvmasas pieaugums diennaktī (A), ko nosaka gramos un kas ir svarīga pazīme, veicot gaļas dzīvnieku ciltsvērtēšanu. Dzīvmasas pieaugums diennaktī ietekmē teļu un jaunlopu ātraudzību.

Lai vispusīgāk vērtētu vaisliniekus, izmēģinājuma grupas teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī analizēts atsevišķi 1., 2. un 4. laktācijas zīdītājgovju teļiem (3. līdz 5. attēls).

Pirmās laktācijas govju teles, kuras bija Tēva 3 meitas, uzrādīja lielāko dzīvmasas pieaugumu diennaktī no dzimšanas līdz 200 dienu vecumam (1371 g). Tēva 2 un Tēva 3 vīriešu kārtas pēcnācējiem šajā periodā novērots lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī (1471 un 1470 g).

Tēvu 1 un 2 telēm dzīvmasas pieaugums diennaktī strauji samazinājās no 200. līdz 270. dienai, tas ir laiks pēc teļu atšķiršanas no mātēm. Tēva 3 meitām mazākais dzīvmasas pieaugums diennaktī bija no 200. līdz 365. dienai (889 g). No dzimšanas līdz 365 dienu vecumam lielākais dzīvmasas pieaugums (1153 g) bija Tēva 3 meitām, bet lielāko dzīvmasas pieaugumu no dzimšanas līdz gada vecumam novēroja Tēva 1 buļļiem (1327 g). Buļļiem, kuri bija Tēvu 2 un 3 dēli, dzīvmasas pieauguma dinamika bija atšķirīga no pārējo teļu dzīvmasas pieaugumiem, jo tie lielāko pieaugumu sasniedza pēc atšķiršanas no 200. līdz 270. dienai (3.att.).

3. attēls. Pirmās laktācijas zīdītājgovju vidējais dzīvmasas pieaugums (g) dažādu vaislinieku sievišķajiem un vīrišķajiem pēcnācējiem

Otrās laktācijas zīdītājgovīm dzimušo teļu tēvi bija Tēvs 1 un Tēvs 2. Otrās laktācijas zīdītājgovīm dzimušajiem teļiem no dzimšanas līdz atšķiršanai lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī kā telēm, tā buļļiem novērots Tēva 1 pēcnācējiem, attiecīgi 1335 un 1619 g (4. att.). Tēva 1 pēcnācējiem bija arī lielākais dzīvmasas pieaugums izaudzēšanas laikā līdz 365 dienu vecumam (1130 un 1331 g).

4. attēls. Otrās laktācijas zīdītājgovju vidējais dzīvmasas pieaugums (g) dažādu vaislinieku sievišķajiem un vīrišķajiem pēcnācējiem

Dzīvmasas pieaugums diennaktī līdzīgi analizēts arī 4. laktācijas govju teļiem (5. att.). Tēva 1 meitām bija lielākais dzīvmasas pieaugums no dzimšanas līdz 200 dienu vecumam – 1424 g. Šajā periodā lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī novērots Tēva 2 dēliem (1543 g).

No dzimšanas līdz 365 dienu vecumam lielāko dzīvmasas pieaugumu diennaktī saglābāja Tēva 1 teles (1271 g), bet Tēva 2 dēliem bija mazākais dzīvmasas pieaugums diennaktī (1284 g). Lielākais dzīvmasas pieaugums no dzimšanas līdz gada vecumam bija Tēva 3 dēliem (1370 g).

5. attēls. Ceturtās laktācijas zīdītājgovju vidējais dzīvmasas pieaugums (g) dažādu vaislinieku sievišķajiem un vīrišķajiem pēcnācējiem

Vaislinieku ietekme uz abu dzimumu pēcnācēju dzīvmasas pieaugumu diennaktī attēlota 6. attēlā.

6. attēls. Vidējais dzīvmasas pieaugums (g) diennaktī dažādu vaislinieku pēcnācējiem atkarībā no mātes laktācijas

Vienotu secinājumu par viena vaislinieka ietekmi uz pēcnācēju dzīvmasas pieaugumu izdarīt nevar, jo lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī no dzimšanas līdz 200 dienu un līdz 365 dienu vecumam bija Tēva 1 pēcnācējiem, kuri dzimuši gan 2. laktācijas (1477 un 1231 g), gan 4. laktācijas (1506 un 1344 g) govīm. Atšķirīgi rezultāti novēroti 1. laktācijas govju teļiem, jo no dzimšanas līdz 200 dienu vecumam lielākais dzīvmasas pieaugums bija Tēva 3 pēcnācējiem (1401 g), bet no dzimšanas līdz gada vecumam nedaudz lielāks dzīvmasas pieaugums diennaktī bija Tēva 1 teļiem (1203 g).

Raugoties no esošajām tirgus situācijas pozīcijām, izmēģinājumā izvēlētie vaislas buļļi pēc savām īpašībām ir līdzvērtīgi, to pēcnācējiem nav būtiskas atšķirības dzīvmasas pieauguma ziņā.

7. att. Dzīvmasas pieauguma vērtība dienā, eiro

Izvērtējot iegūtos rezultātus un aprēķinot vaislas buļļu pēcnācēju dzīvmasas pieaugumu vērtību dienā, lielākā ietekme ir vaislinieku pēcnācēju dzimumam. Aprēķinos ir izmantotas 2018. gada rudens cenas no izsoļu vietām. Šarolē šķirnes telītēm tā ir 1,5 eiro par dzīvsvara kg, bet bullīšiem – 2,41 eiro par dzīvsvara kg. Aprēķinot visu izmēģinājumā iegūto telīšu vidējo svērto dzīvmasu, tā 365 dienu vecumā ir aptuveni 461 kg, bet vidēji svērtā bullīšu dzīvmasa ir 530 kg. Tātad, realizējot dzīvniekus dzīvmasā pēc šīm cenām, par telīti vidēji varētu iegūt 691 eiro, bet par bullīti vidēji 1278 eiro. Aprēķinot vidējo dzīvmasas pieauguma vērtību dienā 365 dienu periodā pēc izsoļu vietu cenām, telītēm tā ir aptuveni 1,69 eiro dienā, bet bullīšiem 3,16 eiro dienā. Tā kā realizācijas cenas kautuvē ir vēl zemākas, būtu izdevīgāk meklēt iespējas tīršķirnes dzīvniekus pārdot vaislai par augstāku cenu.

Secinājumi

1. Izmēģinājumā noskaidrots, ka  saimniecībā Šarolē šķirnes dzīvnieku atražošanai tiek izmantoti  kvalitatīvi tīršķirnes vaislinieki, kuri dzimuši Zviedrijā.

2. Saimniecībā vaislas dzīvnieki un to pēcnācēji tiek nodrošināti ar sabalansētu barību, tiem ir piemēroti turēšanas apstākļi.

3. Pateicoties ganāmpulkā pārdomāti veiktajam ciltsdarbam, ir izdevies sasniegt  “Gaļas šķirņu govju ciltsdarba programmas” (2017.– 2019. g.) izvirzītos mērķus. Izmēģinājuma laikā aprēķinātie rezultāti liecina, ka:

• ir panākts augsts dzīvmasas pieaugums diennaktī vaislai audzējamiem dzīvniekiem;
• zīdītājgovju dzemdības ir noteikušas praktiski bez asistēšanas;
• dzīvnieki ir mierīga temperamenta, ar šķirnei raksturīgo ķermeņa uzbūvi;
• Šarolē šķirnes zīdītājgovju atnešanās notikusi vidēji 25,5 mēnešu vecumā, kas ir ekonomiski izdevīgi.

Ieteikumi

Nodarbojoties ar gaļas šķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanu, svarīgi ir ne tikai iegādāties izcilus vaisliniekus, bet arī nodrošināt dzīvniekiem piemērotus turēšanas un ēdināšanas apstākļus.

Ganāmpulka īpašniekiem ir būtiski izprast termina “ciltsdarbs” nozīmi un censties to īstenot ganāmpulkos, veicot pareizu uzskaiti, pārraudzību (turpmāk snieguma pārbaudi), izlasi, atlasi un ģenētiskās kvalitātes noteikšanu.

Anita Siliņa,

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Daina Jonkus,

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Santa Pāvila,

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Izmantotā literatūra

Gaļas šķirņu govju ciltsdarba programma 2017. –2019. gadam (2017). Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, 41 lpp. [Tiešsaiste] [skatīts 2017. gada 21. novembrī]. Pieejams: http://lgla.lv/wp-content/uploads/2017/08/CD.Pr_.17.19-1.pdf.

El-Saied, Fuente L. F. de la, Rodríguez R., San Primitivo F. (2006) Genetic parameter estimates for birth and weaning weights, pre-weaning daily weight gain and three type traits for Charolais beef cattle in Spain. Spanish Journal of Agricultural Research, Volume 2, p. 146–155.

Meyer K. (1993) Estimates of Covariance Components for Growth Traits of Australian Charolais, Cattle. Aust. Journal of Agricultural Research, Volume 44, p 1501–1508.

Muižniece I., Kairiša D. (2016) Zīdītājgovju teļu piebarošanas rezultātu analīze ganību periodā. No: Zinātniski praktiskā konference „Līdzsvarota lauksaimniecība”, Jelgava (Latvija), 25.–26. februāris, 173.–177. lpp.

Simčič M., Čepon M. (2007) The effect of age at the beginning of grazing season on 205-day and 365-day weight in Charolais and limousine calves. Journal of Biotechnology in Animal Husbandry, Vol. 23 (5-6), p. 261–268.

Waldron D. F., Morris C. A., Baker R. L. Johnson D. L. (1993) Maternal effects for growth traits in beef cattle. Livestock  Production Science Vol. 34, Issues 1–2, p. 57–70.