Pievienot komentāru

„Zālēdāju projekta” devītā fermu diena notika Vecaucē. Tika analizēti teļu augšanas rādītāji, nosakot aspektus, kas ietekmē teļu augšanu un attīstību.

LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas demonstrējuma „Dažādas asinības Latvijas brūnās un Holšteinas melnraibās šķirnes teļu augšanas un attīstības rādītāju salīdzinājums” fermu diena notika 12. augustā LLU MPS „Vecauce”, „Līgotnēs” Auces novada Vecauces pagastā.

Fermu dienā piedalījās 41 dalībnieks, tajā skaitā zemnieki – piensaimnieki, piensaimniecību speciālisti, LLU profesori, LLKC speciālisti, firmu pārstāvji, žurnālisti un studenti.

 „Zālējādu projekta” devīto fermu dienu atklāja LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa, pastāstot par projekta kopējiem mērķiem un problēmām, Latvijas piensaimniecībām izaudzējot telītes – nākamās piena govis. Anita Siliņa informēja par demonstrējumu saimniecību tīkla izveidi Valsts Lauku tīkla aktivitātes „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” ietvaros. Viņa klātesošos iepazīstināja ar nesen jaunā redakcijā izdoto un LLKC mājaslapā www.llkc.lv publicēto „Lopbarības analīžu apkopojumu” (lopbarības analīžu katalogu). 

Saimniecības raksturojums

LLU MPS „Vecauce” pārstāvji Iveta Grudovska un Indulis Ieviņš iepazīstināja ar saimniecības darbību, ieviešot dažādas progresīvas saimniekošanas metodes, un informēja par Latvijas brūnās govju šķirnes ganāmpulka izveidi mācību saimniecībā. Saimniecība apsaimnieko 1950 ha zemes. „Vecauce” ir daudznozaru saimniecība, kur viena no pamatnozarēm ir piena lopkopība. Tiek turētas 600 slaucamās govis, 2013. gadā vidējais izslaukums bija 8049 kg no govs, patlaban – 9100 kg no govs vidēji. 2007. gadā tika nodota ekspluatācijā moderna ferma 500 slaucamām govīm.

Fermā uzstādīti divi „DeLaval” govju slaukšanas roboti un paralēlās slaukšanas tipa iekārta 2x10 ar ātro izeju. Slaukšanas iekārtas aprīkotas ar saimniecības vadības sistēmu ALPRO. No 2013. gada slaukšanas zālē uzstādīta piena sastāva rādītāju bezreaģentu rādītāju analīzes sistēma „Afimilk”. Ar šīs sistēmas palīdzību tiek uzraudzīta govju veselība un piena kvalitāte. Sistēma ir nokomplektēta ar piena daudzuma mērītājiem, bezreaģentu piena analizatoriem. Meklēšanās pazīmju noteikšanai saimniecībā ir iegādāti pedometri jeb soļu skaitītāji.

Ir uzsākta Latvijas brūnās šķirnes govju genofonda ganāmpulka veidošana ar mērķi saglabāt LB tīršķirni turpmākajiem pētījumiem un nodrošināt govju šķirņu daudzveidību Latvijā.

Telītes saimniecībā tiek turētas individuālajos sprostiņos, tad lielākos sprostos pa divām, pēc tam tiek veidotas grupas, kas uzturas speciāli izbūvētās un sagatavotās nojumēs, visbeidzot telītes tiek nogādātas telīšu novietnē. Telītes tiek ēdinātas ar pienu, barības devā ir startera barība un siens. Telītes tiek sēklotas 16 mēnešu vecumā, vidējais atnešanās vecums 26–27 mēnešos.

Slaucamo govju šķirņu izvēle

Par slaucamo govju šķirņu izvēli klātesošajiem stāstīja Dr. agr. Daina Kairiša. LLU LF Agrobiotehnoloģijas institūta profesore iezīmēja tendences, kā attīstījusies piena lopkopība no 2002. gada līdz 2013. gadam, norādot gan izslaukuma pieaugumu no vienas govs, gan vidējā ganāmpulka lielumu piensaimniecībā, kā arī to, ka 2013. gadā no visām slaucamajām govīm valstī 75% tiek veikta pārraudzība.

1.attēls

Piena lopkopības attīstība Latvijā no 2002. līdz 2013. gadam

Profesore iezīmēja ganāmpulka atražošanas efektivitāti no 2002. līdz 2013. gadam. Teļu pirmās sēklošanas vecums 2002. gadā bija 16,5 mēneši, bet 2013. gadā – 16,1 mēneši. Pirmās atnešanās vecums 2002. gadā bija 28,1 mēneši, 2013. gadā – 27,5 mēneši. Arī govju servisa periods no 135 dienām 2002. gadā ir samazinājies līdz 122 dienām 2013. gadā. Vidējais cietstāves periods no 69 dienām 2002. gadā ir samazinājies līdz 63 dienām 2013. gadā.

ASV vadošie lopkopības pētnieki ir nonākuši pie atziņas, ka slaucamai govij  optimālais tesmeņa dziedzeru audu atjaunošanās laiks ir 45 dienas.

Profesore iepazīstināja ar piena šķirņu govju ciltsvērtības uzlabošanas programmu.

2.attēls

Piena govju šķirņu struktūra Latvijā

Lai gan Latvijā ir dažādu piena šķirņu govis, lielākoties tomēr ir Latvijas brūnās (LB) – 44 288 govis ar vidējo izslaukumu 6014 kg un Holšteinas melnraibās (HM) – 41 853govis ar vidējo izslaukumu 7376 kg.

Tālāk profesore iepazīstināja ar dzīvnieku skaitu pēdējo desmit gadu laikā pa šķirnēm.

3.attēls

Statistika par Latvijā audzēto sarkano un melnraibo govju šķirņu izmaiņām

Profesore D. Kairiša norādīja, ka kopējais pirmpieņu ražības rādītājs ir 91,6% no pieaugušo govju ražības rādītājiem, kas ir pozitīvi. Apkopojot ražīgāko govju TOP 10 Latvijā, pirmajā desmitniekā ražīgākās govis kā (LB), tā (HM) lielākoties atrodas vienu saimnieka ganāmpulkos, kas liecina par to, ka, lai, šķirne varētu parādīt savas pozitīvākās īpašības, ir jānodrošina atbilstoši ēdināšanas, kopšanas un turēšanas apstākļi.

Demonstrējuma mērķi un uzdevumi

Ar demonstrējuma tēmas mērķiem un uzdevumiem iepazīstināja Dainis Arbidāns, LLKC Lopkopības nodaļas konsultants–eksperts veterinārmedicīnā.

Latvijā, kāpinot piena ražību, ir samazinājies slaucamo govju izmantošanas ilgums – tikai nepilnas trīs laktācijas, kas ir līdzvērtīgs citu Eiropas valstu situācijai. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par kvalitatīvu teļu izraudzīšanu ganāmpulku atjaunošanai. Slaucamo govju ganāmpulku īpašniekiem nav skaidras teļu izaudzēšanas izmaksas. Līdz šim nav veikts zinātniski pamatots dažādu šķirņu teļu augšanas un attīstības rādītāju salīdzinājums, tāpēc nav skaidrojuma par teļu pirmās atnešanās vecumu un produktivitātes līmeni pirmajā un vēlākajās laktācijas. Šī iemesla dēļ demonstrējumam tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:

• Noskaidrot telīšu izaudzēšanas izmaksas līdz pirmajai mākslīgās apsēklošanas reizei;
• Noteikt vienādos turēšanas un kopšanas apstākļos sarkano un melnraibo šķirņu telīšu izaudzēšanas laikā:

– patērēto lopbarības daudzumu un izmaksas,

– aprēķināt dzīvmasas pieaugumu demonstrējuma grupu dzīvniekiem,

– noteikt demonstrējuma dzīvniekiem ķermeņa attīstību dažādā vecumā un augšanu ietekmējošos faktorus.

Jānoskaidro arī patērētais darba laiks vienas telītes izaudzēšanas laikā.

Demonstrējuma mērķis ir vienādos turēšanas un ēdināšanās apstākļos salīdzināt Holšteinas un dažādas asinības Latvijas brūnās šķirnes teļu augšanas rādītājus, iegūt apstiprinājumu teļu izaudzēšanas izmaksām un to atmaksāšanās laikam. Ierīkojot demonstrējumu, tika iegūta informācija par teļu mātēm (šķirne, laktācija, cietstāves periods, iegūtais piena daudzums); veikta dzīvnieku atlase demonstrējumam (20 HM šķirnes telītes, 20 LB šķirnes telītes); izvirzīti nosakāmie ikmēneša ķermeņa rādītāji demonstrējumu grupu telītēm :

– Dzīvmasa piedzimstot (kg),

– Dzīvmasas pieaugums (kg),

– Krūšu apkārtmērs (cm),

– Skausta augstums (cm),

– Krustu augstums (cm),

– Ķermeņa slīpais garums (cm),

– Pēdvidus apkārtmērs (cm).

Papildus nosakāmie rādītāji demonstrējumu grupās:

– Ikdienas barības patēriņa uzskaite demonstrējumu grupu dzīvniekiem līdz 3 mēnešu vecumam,

– Ikmēneša barības patēriņa uzskaite pēc 3 mēnešu vecuma līdz 16 mēnešu vecumam,

– Veterināro pasākumu uzskaite un izmaksu aprēķins,

– Varbūtējo saslimšanas cēloņu uzskaite un analīze,

– Patērētā darba laika uzskaite,

– Iegūto datu apstrāde.

Dainis izskaidroja, kā komplektētas telīšu grupas, kā arī norādīja, ka Latvijas brūno telīšu grupa vēl tiks papildināta. Patlaban ir 49 HM telītes un 9 LB šķirņu telītes.

Telītes tika svērtas gan piedzimstot, gan pēc 1. mēneša, 2. mēneša un 3. mēneša. Saimniecības speciālisti atzīmēja, ka šādi dzīvmasas pieaugums iepriekš saimniecības dzīvniekiem netika novērots.

4.attēls

Dzīvmasas pieaugums demonstrējuma grupu dzīvniekiem LLU MPS „Vecauce”

Tālāk katru mēnesi tika uzskaitīti telīšu ķermeņa augšanas rādītāji, kā arī visa barība, ko uzņēma telītes, tika uzskaitīta un pārvērsta sausnas kilogramos.

Sausnas patēriņš tika aprēķināts pēc patērētās lopbarības daudzuma gan pirmajā, gan otrajā demonstrējuma mēnesī visiem demonstrējuma grupu dzīvniekiem. Pirmajā demonstrējuma mēnesī telītes patērēja no 1,8 kg sausnas līdz 2,0 kg barības sausnas, otrajā demonstrējuma mēnesī – no 2,2 kg līdz 2,3 kg barības sausnas diennaktī.

Tā kā telītes saimniecībā atradās vairākās vietās, darba laika uzskaite katrā vietā tika veikta atsevišķi. Arī telīšu vecums katrā vietā bija atšķirīgs, līdz ar to laiks, ko kopā pavadīja telītes aprūpējot, ikdienā atšķīrās, bet kopējā tendence rāda, ka lielsaimniecībā laiks, ko darbinieki spēj veltīt telītei, diennaktī ir ļoti ierobežots, vidēji tās ir 10–15 minūtes! Tāda ir dzīve. Šajā laika posmā ir ne tikai jāapkopj un jāpabaro telīte, bet jābūt lietas kursā par teļa veselības stāvokli. Prakse rāda, ka šis apstāklis ir ļoti būtisks, bieži par teliņa slikto veselības stāvokli tiek ziņots tikai tad, kad teļš nespēj piecelties kājās. Tādi gadījumi nav retums, kad situācija ir novēlota, un diemžēl veterinārārsts vairs nevar palīdzēt.

Demonstrējumā ir uzsākts telītes izaudzēšanas izmaksu uzskaitījums, patlaban darbs ir procesā.

Dažādi avoti norāda, ka ES valstīs telītes augšanas izmaksas ir no 1000 līdz 2000 eiro par dzīvnieku līdz pirmajai atnešanās reizei, arī pie mums veiktās aplēses norāda par līdzīgām izmaksām. Mūsu uzdevums ir noskaidrot, cik maksā izaudzēt teli Vecauces saimniecībā.

Novietņu apskate

Tālāk fermu dienas dalībnieki devās uz teļu novietnēm LLU MPS „Vecauce” direktores vietniece mācību darbā Indras Eihvaldes pavadībā. Viņa stāstīja, ka teļiem piecas dienas tiek izbarots jaunpiens, tālākā periodā koppiens. Pirmajos dzīves mēnešos telīte dienā patērē 4–6 kg piena, dzīvmasai pieaugot, tā spēj patērēt pat 8 kg piena dienā. Izēdināmajam pienam tiek pievienots paskābinātājs. Pienu telītēm izēdina, kamēr tās sasniedz ap 100 kg dzīvmasas un ir iemācījušās ēst koncentrātus un rupjo barību. Kad teļš jau nonāk vecākā grupā, galvenā barības bāze ir 6 kg, augstražīgo govju barības maisījums brīvi pieejams, dzeramais ūdens neierobežotā daudzumā. Telītei 6 mēnešos vajadzētu sasniegt ap 180–200 kg dzīvmasas, tā Indra.

Aplūkojot telīšu turēšanas un kopšanas apstākļus, Indra nodemonstrēja, ar kādiem paņēmieniem telītes tiek nomērītas, un atbildēja uz klātesošo jautājumiem.

Pasākuma dalībnieki varēja uzdot jautājumus Jānim Tamanim, LLU MPS „Vecauce” veterinārārstam. Jānis norādīja, ka biežākie caurejas iemesli viņu saimniecībā ir baktērija E.coli (zarnu nūjiņa), kas tautā tiek saukta par netīrības baktēriju. Saimniecībā vēl lielāka uzmanība jāveltī dzirdināmo spaiņu mazgāšanai, kopšanai. Lai mazinātu problēmas, kas rodas teļu caureju gadījumos, tiek lietoti elektrolītu šķīdumi teļu dzirdināšanai. Kā pēdējo ārstēšanas metodi teļu caureju ārstēšanai lieto intravenozas sāļu šķīdumu infūzijas. Plaušu saslimšanas teļiem novēro pēc tam, kad dzīvnieks ir pārslimojis caureju. Pēc pārslimošanas teļiem ir novājināta imūnsistēma, tādēļ pastāv saslimšanas risks ar citām infekcijas vai vīrusu slimībām, tā veterinārārsts Jānis.

Fermu dienas dalībniekiem bija iespēja apskatīt slaucamo govju novietni „Līgotnes” un rast atbildes uz jautājumiem, ko saimniecības apskates laikā sniedza zootehniķe Elēna Guša. Pasākuma noslēgumā notika spraiga diskusija, gan par piena iepirkuma cenu, gan teļu ataudzēšanas jautājumiem. Pasākuma dalībnieki varēja iepazīties ar datu uzskaites sistēmu, kāda ir izveidota, lai uzkrātu datus šī demonstrējuma īstenošanai.

Fermu dienas atziņas LLU MPS „Vecauce”

.

1. Saimniecībai ir jābūt atbildīgai par izvēlēto slaucamo govju skaitu, šķirni, turēšanas veidu un izmantošanas mērķi.
2. Lai gūtu labus rezultātus piena lopkopībā, visa vecuma slaucamo govju ganāmpulka dzīvniekiem neatkarīgi no šķirnes un dzīvnieku skaita jānodrošina atbilstoši kopšanas, turēšanas un ēdināšanas apstākļi.
3. Slaucamo govju ražību ietekmē ne tikai šķirne, bet lielā mērā tā ir atkarīga no saimniecības izvēlētās apsaimniekošanas modeļa, barības bāzes, govju labturības apstākļiem un citiem faktoriem.
4. Uzmanība, ko teļš saņem diennaktī no teļkopēja, ir ļoti ierobežota (īpaši lielajās saimniecībās), tādēļ pastāv risks neievērot pirmos teļa veselības traucējumu simptomus. Kad tiek novēroti teļu veselības traucējumi, slimības ir ielaistas, un tie ir nopietni signāli  par nopietnākām problēmām, kas nereti beidzas ar letālu iznākumu, tādēļ  nepietiekama teļu apsekošana neveicina teļu saglabāšanu.
5. Latvijā no 100 govīm iegūst tikai 85 teļus, šis ir kritisks rādītājs, labāko valstu pieredze ir 90–92 teļi no 100 govīm.
6. Liela daļa saimniecību neprecīzi veic ganāmpulka atražošanas analīzi, jo apsēklošanas reižu skaits govīm ir mazs, bet servisa periods garš.
7. Piena izēdināšana teļiem, nelietojot aizstājējus, šodien ir saimnieciski izdevīgāka (100% dzīvnieku valsts olbaltums, piena cena). Mazāks teļu startera barības patēriņš (pirktā lopbarība) 1–4 mēnešu vecumā.
8. LLU MPS „Vecauce” telīšu ēdināšanā piens tiek paskābināts. Paskābinot pienu, tiek nodrošināti labāki telīšu augšanas rādītāji.
9. Telītēm 3–4 mēnešu vecuma grupā īpaši jāseko apēstās kombinētās barības daudzumam, nav pieļaujama telīšu dzīvmasas samazināšanās, īpaši pēc pārgrupēšanas.
10.  Telītēm 6–8 nedēļu (1,5–2 mēnešu) vecumā sāk attīsties piena dziedzeri, kuru pilnvērtīgai attīstībai nepieciešams dzīvnieku izcelsmes olbaltums.
11.  Labus rezultātus (pēc vidējiem LDC datiem) Latvijā 2013. gadā uzrādīja pirmpienes, viņu ražība sasniedza 91,6% no pieaugušu govju ražības.
12.  Govs dzīvmasa ir svarīgs faktors, kas ietekmē potenciālo govs ražību. Tādēļ no pirmajām teles dzīves dienām ir jārūpējas par optimālu barības devu nodrošināšanu, lai tele varētu sasniegt savu maksimālo, ģenētiski noteikto dzīvmasas potenciālu.
13.  Pārraudzības dati liecina, ka Latvijā ražīgākās govis ir tās, kuras ir tikušas izaudzētas Latvijā. Tas liecina, ka ekonomiski pamatotāk saimniecībām ir ataudzēt ganāmpulku pašām vai iegādāties tepat Latvijā audzētās teles no efektīvi strādājošām saimniecībām.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns, LLKC Lopkopības nodaļa