Pievienot komentāru

Fermu dienā zemnieku saimniecībā „Krikši” ieradās 40 dalībnieki – zemnieki, LLKC speciālisti, firmu pārstāvji, LLU zinātniskie konsultanti, veterinārārsti un studenti.

Fermu diena notika 16. jūlijā zemnieku saimniecībā „Krikši” Kandavas novada Kandavas pagastā LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas ierīkotā demonstrējuma „Parazitofaunas izplatības intensitāte gaļas liellopu ganāmpulkā un tās ietekme uz gaļas lopu produktivitāti” programmā.

Pasākumu atklāja LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņaun iepazīstināja klātesošos ar demonstrējumu tīkla saimniecībām, to darbības virzieniem un pasākumu mērķiem. „Zālēdāju projekta” kopējais uzdevums ir demonstrēt lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumus lopkopības saimniecībās. Demonstrējumā „Parazitofaunas izplatības intensitāte gaļas liellopu ganāmpulkā un tās ietekme uz gaļas lopu produktivitāti” LLU Veterinārmedicīnas fakultātes zinātniskie konsultanti, LLKC demonstrējuma vadītājs un saimniecības īpašniece vienojās atspoguļot z/s „Krikši” problemātiskos jautājumus, kas saistīti ar dažādu dzīvniekiem esošu parazītu izplatību gaļas liellopu ganāmpulkā.

Saimniece Santra Celmiņa sava uzrunā iepazīstināja ar zemnieku saimniecības „Krikši” darbības virzieniem un metodēm. Z/s „Krikši” dibināta 2004. gada 2. novembrī, pateicoties ES struktūrfondu aktivitātei „Lauksaimniecības uzņēmumu dibināšana pirmo reizi”.

Saimniecība kopā apsaimnieko 261,77 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi, tai skaitā  īpašumā  esoša ir 57,88 ha. Visas īpašumā esošās zemes platības atrodas Abavas senlejā. Nomātās zemes platības 203,88 ha izmanto lopbarības audzēšanai. Lielākoties ir sētie zālāji un nelielā platībā graudaugi (~7ha). Saimnieko ar bioloģiskās apsaimniekošanas metodēm.

Saimniecība nodarbojas ar tīršķirnes gaļas liellopu audzēšanu. Saimniecībā ir 43 tīršķirnes Šarolē zīdītājgovis (ŠA). 2008. gadā saimniecībai piešķirts šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statuss. 2011. gadā saimniecība no Francijas iegādājas 16 grūsnas ŠA šķirnes vaislas teles un ŠA šķirnes vaislas bulli – Fanfan, 2013. gada rudenī iegādājas no Francijas ŠA šķirnes vaislas bulli Happy un divas neradnieciskas ŠA šķirnes teles.

Saimniecībā 2011. gadā tika uzbūvēta jauna novietne, kurā notiek zīdītājgovju atnešanās un aizrit jaundzimušo teļu pirmās dzīvības nedēļas. Dzemdības tiek organizētas norobežotā teritorijā, kur vienai zīdītājgovij paredzēta 12–14m² liela platība uz atnešanās laiku. Teles dabīgajai lecināšanai pirmo reizi pie buļļa tiek laistas 21–24 mēnešu vecumā. Dabīgās lecināšanas brīdī teles ir sasniegušas dzīvmasu 500–650 kg vai 60% no pieaugušas govs svara. Dzemdību palīdzība jāsniedz 30–40% no zīdītājgovīm. Jaundzimušos teļus no 1,5–2 mēnešu vecuma ievieto „bērnudārzā” (norobežota platība, kurā nevar iekļūt zīdītājgovis) un sāk piebarot ar koncentrātiem. Koncentrāta sastāvā ietilpst: ap 50% mieži, 25 % kvieši, 25 % rudzi vai tritikāle. Koncentrātu deva nav limitēta. Mazie teliņi cik ir spēj patērēt, tik arī patērē. Uzmanība tiek veltīta tam, lai visu laiku koncentrāti ir pieejami un tie būtu svaigi, bez bojāšanās pazīmēm. Tādēļ teļus, laižot ganībās, tie ir spējīgi pilnvērtīgi izmantot ganību zāli, kas savukārt sekmē labāku dzīvmasas pieaugumu tālākā teļa dzīves laikā. Teļu dzimšanas svars vidēji ir 45–50 kg, atšķiršanas brīdī 7–8 mēnešos telītes sasniedz 260–320 kg dzīvmasu, bullīši ir nedaudz smagāki. To dzīvmasa sasniedz 320–360 kg.

1. tabula

Jaundzīvnieku dzīvmasas rādītāji līdz divu gadu vecumam z/s „Krikši”

Vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī abu dzimumu teļiem līdz 7 mēnešu vecumam ir 1374 gr/ diennaktī, līdz 12 mēnešu vecumam – 1179 gr/diennaktī. Vienu reizi gadā visām zīdītājgovīm saimniecībā nodrošina nagu apkopi.

Lopbarība. Gaļas liellopu ganāmpulku vasarā baro ar ganību zāli, ziemas periodā izēdina sienu un skābsienu. Nobarojamajiem buļļiem papildus sienam un skābsienam barības devā tiek izēdināts bioloģiski audzētu graudu maisījums, kura sastāvā 50–60% ir mieži, 10–20% ir rudzi, 10–20 % ir kvieši. Ja ir pieejamas auzas, tad tās līdz 10% apjomam iekļauj barības devā. Katru gadu saimniecība investē daudzgadīgo zālāju atjaunošanā.

Rupjās lopbarības gatavošana:

• siens tiek gatavots no pļavām, kuru botāniskajā sastāvā ir pļavas auzene, timotiņš, hibrīdā airene, viengadīgā airene un līdz 10% tauriņzieži – āboliņš vai lucerna;
• ganību botāniskais sastāvs līdzīgs platībām, no kurām gatavo sienu: pļavas auzene, timotiņš, hibrīdā airene, viengadīgā airene un līdz 10% tauriņzieži – āboliņš vai lucerna. Ganību zelmeni papildina ar piesētu apakšzāli: sarkano auzeni, airenes;
• skābsiens tiek gatavots no platībām, kurās aug āboliņš vai lucerna  – 50%, 25% hibrīdā airene un 25% ganību airene.

Ganību kopšanai un uzturēšanai ir liela nozīme, saimniecībā pavasarī ganības tiek ecētas un mēslotas, tiek pārskatīti ganību žogu stiprinājumi, vasarā tās regulāri tiek appļautas.

Ziemas mēnešos dzīvniekiem tiek piedāvāts maisījums imunitātes saglabāšanai, kas sastāv no lopbarības krīta ~5 kg, dzeramās sodas (1 paciņa), kartupeļu cietes (1 paciņa), lopbarības rauga ~ 1 kg, 0,5 kg – iepriekšējā gada vāktās, bet neizlietotās tējas.

Otrs maisījuma veids ir: pamatā rupjā sāls – 5 kg, cukurs 1 kg, ķiploki sīki sakapāti 0,5–0,7 kg. Ķiploki tiek lietoti kā dabīgais attārpošanas līdzeklis.

Uz jautājumu, kāpēc izvēlēta tieši Šarolē šķirne, Santra atbild: „Iepatikās, un viss”.

LLKC Lopkopības nodaļas eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns fermu dienas apmeklētājus iepazīstināja ar ierīkoto demonstrējumu z/s „Krikši”, kura mērķis ir noskaidrot dzīvnieku invāzijas avotus, parazitofaunas daudzveidību, izplatību, intensitāti un izstrādāt ieteikumus parazitofaunas ierobežošanai.

Demonstrējuma uzdevums ir veikt vismaz divreiz gadā dzīvnieku svēršanu, koproloģiskos izmeklējumus, ādas nokasījumus un matu izmeklējumus uz ektoparazītu klātbūtni, kā arī divreiz gadā veikt ganību apsekošanu un paraugu noņemšanu ganībās parazītu invāzijas pakāpes noteikšanai.

Lai sekmīgi veiktu demonstrējuma uzdevumus, pirmajā posmā tika noteikta parazītu klātbūtne dzīvniekos, lai demonstrējuma tālākā gaitā izveidotu divas nobarojamo bullēnu grupas. No tām pirmajai grupai tūlīt pēc atšķiršanas tiks veikta dzīvnieku profilaktiskā dehelmintizācija, bet otrajā grupā dzīvnieki pēc atšķiršanas no mātēm tiks turēti līdz četriem mēnešiem, un tikai tad tiks veikta dehelmintizācija. Gan pirmajā, gan otrajā bullēnu grupā vienu reizi mēnesī, četrus mēnešus pēc kārtas tiks noteikta dzīvnieku dzīvmasa. Tālāk tiks izvērtēti dzīvmasas rādītāji saistībā ar dehelmintizācijas efektivitāti un dzīvmasas pieaugumu.  

Dainis klātesošos iepazīstināja ar iegūtajiem izmeklējumiem saimniecībā:

1. attēls

Koproloģisko izmeklējumu rezultāti z/s „Krikši”

2. attēls

Konstatētie parazīti ganībās z/s „Krikši”

Fermu dienas pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja LLU Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) mācībspēki – doc. Dace Keidāne un Mag. vet. med. Anna Krūklīte, kuras sniedza izsmeļošu informāciju par parazītu iedalījumu, parazītu pārnēsāšanas veidiem un mehānismiem, to attīstības ciklu un profilakses pasākumiem parazītu ierobežošanai.

3. attēls

Parazītu pārnešanas veidi

Pasākuma apmeklētāji varēja iepazīties ar sagatavotajiem stenda referātiem.

4. attēls

Parazītu sezonalitāte

5. attēls

Parazītu invāzijas ekstensitāte z/s „Krikši”

Fermu dienas ietvaros bija iespēja apskatīt saimniecībā audzētos gaļas liellopus. Katram pasākuma dalībniekam bija iespēja vērtēt, iztaujāt gan saimnieku, gan VMF mācībspēkus un konsultantus par praktiskām saimniekošanas metodēm, parazītu nodarīto kaitējumu un parazītu ierobežošanu. Diskusija turpinājās līdz vēlai pēcpusdienai.

Fermu dienas atziņas z/s „Krikši”:

1. Gaļas liellopu saimniecībām laikus jāpārdomā un jāsagatavo profilakses pasākumu plāns parazītu ierobežošanai. Īpaši svarīgi tas var būt situācijās, ka ganāmpulks visu gadu brīvi dzīvo dabā (pavasaris, vasara, rudens ziema) vienās un tajās pašās ganībās.
2. Svarīgi ir uzskaitīt un izvērtēt, kāds ir audzējamo dzīvnieku dzīvmasas pieaugums diennaktī, jo pretoties parazītu izraisītajām problēmām var tikai veselīgi, labi baroti, ar augstu imunitāti apveltīti dzīvnieki.
3. Lai aizietu bojā lopu mēslos esošās invadēt spējīgās parazītu olas, vai kāpuri, ieteicams pēc ganību nomaiņas atgriezties ne ātrāk kā pēc 21–27 dienām.
4. Jāgādā, lai ganības būtu norobežotas un tajās pēc iespējas mazāk atrastos meža dzīvnieki.
5. Ganības jāierīko tā, lai ganību platības nešķērsotu taciņas, pa kurām pārvietojas nejauši garāmgājēji, jo arī tā liellopus var pasargāt no pastāvošiem riskiem.
6. Lai gūtu labus rezultātus lopkopībā, katrai dzīvnieku sugai jānodrošina atbilstoši kopšanas, turēšanas un ēdināšanas apstākļi, par to ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks, kuram šādas zināšanas ir nepieciešamas.
7. Pēc iespējas jāizsargājas no liellopu dzirdināšanas ilgstoši stāvošās peļķēs, ganību iedobēs, kurās uzkrājās ūdens, vai ūdens tilpnēs ar ļoti zemu ūdens caurplūdi. Dzīvnieki jānodrošina ar tīru, svaigu dzeramo ūdeni pietiekamā daudzumā.

Pasākuma dalībniekiem bija iespējams noskatīties Daiņa Arbidāna sagatavoto video fragmentu par z/s „Krikši”.          

Ināra Meikulāne, z/s „Upmalu mājas”: – Patika "Krikšu" saimnieki, jo viņi ļoti lielu darbu ieguldījuši savas saimniecības attīstībā, sakārtošanā un labprāt dalās savā pieredzē. Uz semināru braucu, jo man bija maz informācijas bija par liellopu parazītiem. Saprotu, ka, palielinoties lopu skaitam, šī problēma varētu būt aktuāla arī piena lopkopības saimniecībās. Informācija bija izsmeļoša gan teorētiski, gan arī varējām reāli paskatīties uz iekonservētiem parazītiem un dabā noteikt to atrašanās vietas. Noderīgas ir sarunas kafijas pauzes laikā, kurās tiek apspriestas praktiskās lietas dalībnieku un saimnieku starpā.

Silvija Dreijere, LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja: – Praktiskie semināri jeb fermu dienas vienmēr ir visvērtīgākie  – ar atklātām sarunām par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras saimnieki, konsultanti un veterinārārsti. Zemnieku saimniecība „Krikši” paliks prātā ar saimnieku atvērtību dalīties savā pieredzē, sakopto vidi  un uzceltajām dzīvnieku novietnēm, izmantojot akmeņus, ko daba tiem vēlīgi dāvā, un mājražoto daudzveidīgo produkciju. Kā vienmēr izzinošs, interesants un aizraujošs ir profesores Annas Krūklītes  stāstījums par parazītiem. Svarīgākā atgādinošā atziņa šajā reizē bija par to, kā pareizi ir jāpaņem fekāliju kopparaugs un ka, laboratorijā nododot paraugu analizēšanai, ir svarīgi pateikt ne tikai, uz kādiem parazītiem izmeklēt, bet arī noteikt invadēšanās pakāpi.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja