Pievienot komentāru

Latvijas Zemnieku federācija (LZF) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (LLKA) un Valsts Lauku tīklu 8. novembrī  Iecavas kultūras namā organizēja konferenci Situācija Latvijas laukos un lauksaimniecībā. Tās mērķis bija informēt lauku iedzīvotājus par sociālekonomiskajiem procesiem Latvijas laukos. Diskusiju laikā tika iezīmēti aktuāli jautājumi un meklēts to risinājums Lauku attīstības programmaskontekstā laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam, lai saglabātu un palielinātu Latvijas lauku uzņēmēju konkurētspēju. Konferencē piedalījās vairāk nekā 120 lauksaimnieku no visiem Latvijas reģioniem.

Konferenci vadīja SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, sākumā uzsverot, ka iespējami dažādi lauksaimniecības un lauku attīstības scenāriji, taču skaidrs ir tas, ka arvien vairāk pasaulē palielināsies nepieciešamība pēc pārtikas, bet lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā izmantojamo zemju kļūst arvien mazāk. Tāpēc kopīgiem spēkiem jādomā, kā saimniekošanu padarīt efektīvāku, lai arī Latvijas lauksaimnieki būtu konkurētspējīgi Eiropas un pasaules tirgū, un ar savu darbu spētu nodrošināt pienācīgu iztiku ģimenei un reģionu attīstību.

Konferenci vada LLLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka izteica gandarījumu par plašo pasākuma apmeklējumu, jo piedalījās lauksaimnieki no Zemgales, Vidzemes, Kurzemes un Latgales. Turklāt arī tādi cilvēki, kuri parasti nav līdzīgu pasākumu apmeklētāji un lauksaimnieku organizāciju biedri. Tāpēc izskanēja pamatots aicinājums arī viņiem iekļauties sabiedrisko organizāciju darbā, jo ar to starpniecību, piemēram, LZF, iespējams iegūt plašu informāciju par jaunumiem likumdošanā, atbalsta saņemšanā un dažādām citām aktivitātēm. Tikai kopīgā darbā ir spēks, ar kuru iespējams ko mainīt.

LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsvēra, ka šī konference ir svarīga, lai apzinātu situāciju, kā Latvijas laukos līdz šim izmantots galvenais ražošanas līdzeklis – zeme, un kā veicināt to, lai ražošana laukos attīstītos un dotu iedzīvotājiem iespēju nopelnīt, jo bez tā nebūs iespējama ne izdzīvošana laukos, ne lauku vides sociālekonomiskā attīstība.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis valdes loceklis Sandris Bēča uzsvēra lauksaimnieku apvienošanās nozīmi un ieguvumus, kas Latvijas situācijā ir reālākā mazo saimniecību un uzņēmumu izdzīvošanas iespēja.

Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma iepazīstināja ar situāciju Latvijas laukos savā skatījumā, uzsverot, ka 22. novembrī turpināsies pēdējais sarunu raunds par Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem nākamajā plānošanas periodā, bet Latvijā pašiem līdz nākamā gada martam jāsagatavo reāli priekšlikumi par to, kā labāk izmantot atbalstu viena miljarda eiro apmērā, kas paredzēts Latvijas lauksaimniecībai. Te galvenais ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrāde iespējami lielākā apjomā; mazo saimniecību atbalsts, ieskaitot tās, kas ražo tikai pašpatēriņam; ienākumu palielināšana no saimnieciskās darbības laukos, efektīvāk saimniekojot; atbalsta „griestu” noteikšana saimniecībām, lai to saņemtu vairāk zemnieku; zināšanu apguves iespēju palielināšana; industrijas attīstīšana laukos, lai cilvēkiem, kuri nevar atrast darbu lauksaimniecībā, būtu iespēja strādāt tuvākajos ciemos un pilsētās, nepametot laukus; kooperācijas attīstīšana nozarēs, kurās tā līdz šim nav izveidojusies; valsts zemes fonda izveidošana, ar kura palīdzību būtu iespēja gan pirkt, gan pārdot zemi, lai to iegūtu Latvijas cilvēki, kuri vēlas saimniekot; vienkāršotāka un pieejamāka kreditēšanas sistēma, tajā skaitā personām, kuras tikai vēlas uzsākt saimniekošanu u. c.

Mārtiņš Cimermanis, Agita Hauka, Laimdota Straujuma.

Lauksaimnieki aktīvi uzdeva jautājumus ministrei, un Laimdota Straujuma atsaucīgi iesaistījās sarunā, kālab tika mainīta konferences darba kārtība, saīsinot sekojošās prezentācijas un vairāk laika veltot konkrētu problēmu izklāstam. Uzklausot daudzus jautājumus, tajā skaitā ar zemnieciski tiešu vaicājumu, un mēģinot uz tiem atbildēt, ministre atzina, ka vairākās problēmu grupās, piemēram, nosacījumu atvieglošanā mājražotājiem, atbalsta „griestu” noteikšanā saimniecībām, zemes iegādes noteikumos u. c., nepieciešams ar LZF starpniecību problēmu izklāstu un priekšlikumus apkopot, lai tad tiktos atsevišķās sarunās un kopīgi mēģinātu rast situācijas risinājumu. 

Uz lauksaimnieku jautājumiem atbild LR zemkopības ministre Laimndota Straujuma.

Ar prezentāciju par tiešajiem maksājumiem pēc 2013. gada uzstājās Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe. Par Lauku attīstības programmu 2014.-2020. gadam stāstīja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone. Lauksaimnieku neizmantotās iespējas analizēja LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone.

Konferences darbs turpinājās divās diskusiju grupās, un to paveiktā galvenā vērtība bija tā, ka visi priekšlikumi tiks apkopoti un iesniegti ZM, lai meklētu risinājumu. Lauksaimnieki atzina, ka pašiem vēl daudz jāstrādā kopīgu koncepciju veidošanā un to aizstāvēšanā, bet galvenais ir valsts institūciju atbalsts, galvenokārt likumdošanas un dažādu tiesību aktu koriģēšanas jomā. Tā darba grupā Lauksaimnieku iespējas KLP kontekstā par galvenajiem risināmajiem jautājumiem tika atzīti: informācijas iespēju paplašināšana par plānošanu un likumdošanas aktu tapšanu; metodikas maiņa mazo, aktīvo un lielo saimniecību statusa noteikšanā; nodokļu atvieglojumu sistēmas pārskatīšana; plašāku pētījumu veikšana par lauksaimniecisko ražošanu; administratīvā sloga samazināšana mazajām saimniecībām un tiesību aktu pārskatīšana darba likumdošanas jautājumos, ļaujot saimniecībā bez nodokļu nastas strādāt pašiem ģimenes locekļiem; ES noteikto normatīvu revidēšana, nepārspīlējot to izpildi nacionālā līmenī; kredītu lielāka pieejamība; valsts zemes fonda izveidošana un valsts riska uzņemšanās lielu saimniecību bankrotu gadījumos, lai neciestu sociālā vide; ierobežojumu pieņemšana jaunas lauksaimniecības tehnikas iegādes jomā, lai tā nekļūtu par pašmērķi; atbalsta noteikšana nevis pēc apsaimniekojamo zemes hektāru daudzuma, bet pēc nodarbināto cilvēku skaita; pašvaldību lielāka iesaiste informācijas apkopošanā par pārdodamajām un nomātajām zemēm u. c. Darba grupā Kooperācija – zemnieka iespēja attīstīt ražošanu un nopelnīt vairāk tika runāts par to, ar kādiem instrumentiem veicināt kooperāciju, atzīstot, ka vairāk un aktīvāk pašiem lauksaimniekiem jāpopularizē labā pieredze, stāstot, ka kooperatīvs – tā ir stabilitāte. Kas visvairāk nepieciešams? Kooperatīvu vadītāju izglītošanas un pieredzes apmaiņas iespējas, kā arī līdera un menedžmenta vadītāja izraudzīšanās iespējas, kam var uzticēties.

Noslēdzot konferenci, Mārtiņš Cimermanis sacīja: nav iespējams noteikt robežu, kurš varēs izdzīvot – saimniecība ar 100 hektāriem vai ar 100 govīm. Nav nepieciešami šādi ierobežojumi ne morāli, ne finansiālā atbalsta jomā. Svarīgākais ir radīt apstākļus cilvēkam, kurš darbojas lauksaimniecībā, lai viņš varētu to darīt „nemokoties”, bet veicot sev tīkamu darbu. Tāpēc nepieciešams ieklausīties lauksaimnieku viedoklī, ko ļāva šī konference, kā arī risināt jautājumus, kas tās laikā tika aktualizēti.

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

Foto: Māris Millers