Pievienot komentāru

Šā gada 12. un 13. jūlijā Kurzemē norisinājās „Latvijas Agronomu biedrības” (LAB) rīkotā konference. Konferencē piedalījās agronomi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Valsts dienvidu kaimiņus pārstāvēja Šauļu un Radvilišķu rajonu lauksaimnieki, bet ziemeļu - Raplas un Pērnavas pārstāvji, savukārt pašu zemi - Kurzemes agronomi. Konference tika rīkota Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros.

Konferences mērķis bija noskaidrot, kāda mūsdienu lauksaimniecībā ir agronoma loma, kā arī dalīties pieredzē par jauno speciālistu apmācību un iekļaušanos profesionālajā apritē.

Tā kā agronoma profesija ir praktiska, pasākumā daudz laika tika atvēlēts tehnoloģiju un lauku apskatēm, kā arī produktu iepazīšanai.

Konferences sākumā viesi no Lietuvas un Igaunijas tika iepazīstināti ar Kuldīgas pilsētu. Lauksaimniecības speciālistu uzmanība tika vērsta uz lielisko novada dārznieku darbu atjaunotajā pilsētas dārzā un krāšņo puķu dobju veidošanu satiksmi sadalošo apļu centros.

Pēc pilsētas apskates dalībnieki devās uz Padures pagastu, kur notika konferences dalībnieku reģistrācija un ievaddaļa. Šī Kuldīgas novada pašvaldība var lepoties ar bagātu lauksaimniecības vēsturi. Slava nav zudusi arī mūsdienās. Atjaunotajā Padures muižas klētī ir vieta sabiedriskiem pasākumiem, kā arī ekspozīcijai par novada lauksaimniecības vēsturi. Ar Kuldīgas pilsētas un novada lauksaimniecības vēsturi, kā arī muzeja ekspozīciju konferences dalībniekus iepazīstināja vēsturniece Alise Volanska. Turpinājumā LAB prezidents Māris Grīnvalds informēja par situāciju Latvijas lauksaimniecībā, kā arī izteica savu sāpi par agronoma profesijas zemo prestižu. LLKC Kuldīgas nodaļas speciāliste Ārija Rudlapa īsumā pastāstīja par situāciju lauksaimniecībā Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novados. Padures pagasta lauksaimniecības attīstībā šobrīd iezīmējas arī jauni virzieni dārzkopība un vīna gatavošana no ogām. Par šo jomu savā pieredzē dalījās dārzkopis Alvils Elksnis. Vīna darināšana dārzniekiem nav smalka nodarbe aiz ziņkāres, bet apstākļu spiesta ražošanas stabilizēšana. Bez labām tirgus ogām ir arī nestandarta produkcija, kas derīga tikai pārstrādei. Ogu realizācijas laiks ir īss, tiešajā tirdzniecībā var pārdot maz, savukārt pārstrādes uzņēmumi labprātāk pērk citās zemēs audzēto. Rezultātā radīti z/s „Smilškalni” aveņu un smiltsērkšķu vīns, ko konferences dalībniekiem bija iespēja nogaršot darba dienas beigās.

Lai saprastu kurzemnieku dabu un zemes spēku, kafijas pauzē tradicionālo bulciņu un cepumu vietā Baltijas agronomiem bija iespēja nogaršot īstu „koču” (tradicionāla grūbu biezputra ar speķi), kas šoreiz gatavota no Stendes Graudaugu selekcijas institūtā (GSI) izaudzētajiem kailgraudu miežiem.

Turpinājumā konferences praktiskā daļa notika SIA „Amazone”, kur bija iespējams apskatīt jaunākās lauksaimniecības mašīnas un redzēt tās arī darbībā. Pēc modernās tehnikas un tehnoloģiju iepazīšanas, agronomi tikās ar Padures mazpulku vadītāju Vigru Leismani pie viņu izmēģinājuma lauka. LAB prezidents M. Grīnvalds izskaidroja lietuviešu un igauņu lauksaimniekiem mazpulku idejas būtību un to lomu lauksaimniecības popularizēšanai vispārizglītojošo skolu jaunatnes vidū. Šajā gadījumā interesanta un vērā ņemama ir SIA „Amazone” sadarbība ar mazpulcēniem. Šis ir veids, ka popularizēt lauksaimniecību un veidot jauniešiem iemaņas lauku uzņēmējdarbībā.

Pēc pārbrauciena konferences darbs turpinājās Alsungas novadā, z/s „Ezermaļi” pie gleznainā Zvirgzdu ezera.

LAB prezidents Māris Grīnvalds informēja dalībniekus par biedrības darbu. Biedrība ir profesionāla organizācija, kas izturējusi laika pārbaudi. Tā organizē pasākumus profesijas prestiža palielināšanai. Notiek agronomu dzimtu saieti, nodaļās atjaunojas gadskārtējās tikšanās tradīcijas. LLU diplomos atkal atjaunots agronoma profesijas nosaukums. Biedrības valde izstrādājusi ieteikumus likumdošanas sakārtošanai lauksaimniecības zemes izmantošanā un apsaimniekošanā. Sakārtota un uzlabota LAB mājas lapa internetā www.agronomi.lv, 2x gadā iznāk informatīvais izdevums. Protams, aktuāla organizācijai ir jaunu biedru, īpaši gados jaunu, iesaistīšana. Tā kā kaimiņvalstu pieredze šajā jautājumā ļoti noderētu.

Par jauno agronomu apmācīšanu Saulaines profesionālajā vidusskolā konferences dalībniekus informēja Arnolds Jātnieks, šīs mācību iestādes pedagogs. Kā zemnieku saimniecības „Vaidelotes” īpašnieks viņš uzsvēra prakses lielo nozīmi profesijas apguvē, jo savā saimniecībā apmāca praktikantus ne tikai no Latvijas mācību iestādēm, bet arī jauniešus no ārzemēm. No paša pieciem dēliem viens apguvis agronoma profesiju, tā turpinot dzimtas tradīcijas. Gan kā Latvijas pilsoni, gan pedagogu viņu uztrauc iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos, kas ietekmē arī mācību iestāžu nākotni. Grūti nokomplektēt grupas profesionālajā vidusskolā, jo jauniešu vienkārši nav. A. Jātnieks uzsvēra, ka profesijas prestižs audzis, kad LLU diplomā atjaunojis nosaukumu agronoms.

Zemkopības ministrijas pārstāvis Gints Lanka uzsvēra tālākizglītības nozīmi, jo tehnoloģijas strauji mainās. Nepietiek vien ar reiz iegūtu diplomu, zināšanas jāpapildina regulāri. Nozīmīga ir pieredzes apmaiņa starp profesionāļiem Baltijas valstīs.

Par situāciju Lietuvā informēja Radvilišķu rajona pašvaldības Lauksaimniecības nodaļas vadītājs Alfrēds Juozopovičs. Lietuvieši esot mazāk noraizējušies par profesijas prestižu, Kauņas universitātei studentu pietiekot. Arī Lietuvas Agronomu biedrība ar to sadarbojoties. Par viņa vārdu patiesīgumu liecināja arī lielākais jauno cilvēku īpatsvars grupā, kas ieradās uz pasākumu.

Pesimistiskāk noskaņots bija Igaunijas pārstāvis Viktors Sartakovs. Arvien mazāk jauniešu izvēloties mācīties agronomiju, jo pēc tam esot grūti atrast darbu.

Nākamajā dienā konferences dalībnieki apmeklēja daudznozaru saimniecību z/s „Ezernieki”, iepazinās ar augļu dārzu, ainavu parku un briežu audzētavu.

Konference noslēdzās Stendes GSI, kur zinātnes iestādes vadītāja Inga Jansone iepazīstināja dalībniekus ar pētījumu virzieniem un institūta nākotnes plāniem. Savukārt pētniece Solveiga Maļecka parādīja dabā izmēģinājumus un informēja par tajos veiktajiem novērojumiem un pētījumiem. Dalībnieki atzinīgi vērtēja faktu, ka izmēģinājumi tiek veikti arī pēc ražotāju pieprasījuma. Lietuviešu lauksaimniekus īpaši ieinteresēja darbs ar kailgraudu labībām.

Konferences dalībnieki atzina, ka šāda veida sadarbība ir jāturpina, lai veicinātu pieredzes apmaiņu starp nozares profesionāļiem Baltijas valstīs. Vēl būtu jādomā, kā popularizēt lauksaimniecību vispārizglītojošajās skolās. Jāmeklē varianti topošo agronomu praktiskās apmācības uzlabošanai.

Galeriju skatīt šeit.

Raksts sagatavots, izmantojot LLKC Kuldīgas nodaļas speciālistes Ārijas Rudlapas sniegto informāciju.