Pievienot komentāru

Par nepietiekami stingri veiktām lauksaimniecības izdevumu kontroles procedūrām, izmaksājot atbalstu daļēji naturālām saimniecībām, Latvijai ES budžetā būs jāsamaksā 1,2 miljoni eiro jeb apmēram 843 tūkstoši latu.

Eiropas Komisija (EK) augustā informēja kopskaitā 14 ES dalībvalstis, ka tām nāksies ES budžetā atmaksāt kopumā 180 miljonus eiro. Pirmo reizi kopš iestāšanās ES, arī Latvija iekļuvusi to valstu sarakstā, kam jāatmaksā zemniekiem laika posmā no 2005.-2009.gada piešķirtais atbalsts. Šī summa jāatmaksā ES budžetā, jo netika ievēroti ES noteikumi par ES atbalsta piešķiršanu vai arī netika īstenotas ES prasībām atbilstošas lauksaimniecības izdevumu kontroles procedūras.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja Ineta Stabulniece skaidro, ka EK veiktais 1,2 miljonu eiro uzrēķins par pasākumā „Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām” izmaksāto atbalstu attiecas gan uz iepriekšējo plānošanas periodu, kad šīs saistības tika uzsāktas, gan uz pašreizējo plānošanas periodu, kad saistības turpinājās un tika veikti maksājumi.

Atmaksas kārtība plānota šāda: par iepriekšējā periodā izmaksāto un nepietiekami kontrolēto atbalstu EK atsūtīs aprēķinu, ko nomaksās no valsts budžeta; par šī perioda neatbilstoši veiktajiem maksājumiem EK samazinās to summu, ko Latvija varētu saņemt atpakaļ no EK. Atgādināsim, ka ES atbalstu lauksaimniekiem valsts vispirms pilnā apmērā izmaksā no sava budžeta, bet ES to vēlāk nosedz.

I. Stabulniece norāda, ka pašlaik nav plānots atgūt finansējumu no tām saimniecībām, kurās pārkāpumi konstatēti.

I. Stabulniece: „Tūlīt pēc EK audita tika pastiprinātas prasības un noteiktas papildu kontroles atbalsta saņēmējiem. Plānojot atbalsta pasākuma nosacījumus mazajām saimniecībām nākamajam periodam, tiks ņemtas vērā audita konstatētās problēmas un iestrādāts mehānisms, lai šādi pārkāpumi neatkārtotos.”

Atgādināsim, ka EK uzliktā uzrēķina jautājumu iepriekš komentējis arī premjerministrs Valdis Dombrovskis. Viņš norādīja, ka runa ir par „sen izmaksātu atbalstu”. Finansējuma saņēmēji bija mazās zemnieku saimniecības, tādēļ tā laika valdība vienkāršoja birokrātiskās prasības finansējuma saņēmējiem. V. Dombrovskis skaidroja: „Ar to ir jārēķinās, domājot par aktivitātēm nākamajā plānošanas periodā. Te ir jāmeklē līdzsvars. Jo lielāku birokrātiju un atskaitīšanās slogu mēs uzliekam finansējuma saņēmējiem, jo drošāk, ka mums nebūs nekādu problēmu ar EK.”

EK informē, ka neatbilstoši izmaksātus ES budžeta līdzekļus atgūs no Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Luksemburgas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas, Somijas un Apvienotās Karalistes.

Lielākais uzrēķins piestādīts Apvienotajai Karalistei. Tai jāsamaksā 40,4 miljoni eiro par nepilnībām Zemes gabalu identifikācijas sistēmā/Ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (ZGIS-ĢIS) Skotijā.

Otra lielākā summa – 39,2 miljoni eiro piestādīta Polijai par nepilnībām ZGIS-ĢIS, administratīvajās kontrolpārbaudēs, maksājumos, sankciju piemērošanā, summu atgūšanā ar atpakaļejošu datumu un novēlotās pārbaudēs uz vietas.

ZM informācija