Pievienot komentāru

LLKC ierīkotā demonstrējuma „Gaļas liellopu audzēšanas metožu salīdzinājums āra apstākļos un novietnē” fermu diena notika SIA „Kalnmuiža”.

LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas organizētajā pasākumā Pārgaujas novada Stalbes pagastā 9. jūlijā piedalījās zemnieki, lopkopības konsultanti, firmu pārstāvji un Latvijas Lauksaimniecības  universitātes profesori.

Pasākumu atklāja LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa, klātesošos iepazīstinot ar demonstrējumu tīkla saimniecībām, to darbības virzieniem un pasākumu mērķiem. Viņa informēja arī par papildinājumiem atjaunotā lopbarības kataloga rupjās lopbarības sadaļā par bioloģiski vērtīgo zālāju, skābbarības analīžu rādītājiem, jauniem proteīnu un enerģiju saturošiem barības līdzekļiem un to ķīmiskā sastāva rādītājiem. Tā kā pasākumu kompleksais mērķis ir lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšana lopkopības saimniecībās, šajā pavasara un vasaras sezonā konsultanti sadarbībā ar godprātīgiem un apzinīgiem saimniekiem ir uzsākuši produkcijas ražošanai nepieciešamo ļoti dažādo izmaksu uzskaiti un izvērtēšanu.

SIA „Kalnmuiža” saimnieks Valters Dambe iepazīstināja ar saimniecības darbības virzieniem un metodēm. Saimniecība izveidota 1990. gada 9. jūnijā, tā apsaimnieko 86 ha zemes, kas ir īpašumā, un nomāto platību – 20 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ) ir 65 ha, mežs – 33 ha. Ganāmpulkā audzē 30 zīdītājgovis. Pavisam saimniecībā ir 82 dažāda vecuma gaļas liellopi, lielākoties Limuzīnas šķirnes. Apgrozījums 2013. gadā bijis: kopā 19 017 eiro, t. sk. l/s – 17 079 eiro, subsīdijas – 14 064 eiro.  Saimnieks savu saimniecību dēvē par tipisku hobija saimniecību. Valters piedalās un iesaistās demonstrējumu saimniecību pasākumos, jo vēlās kliedēt vairākus sabiedrībā radītos mītus par gaļas lopu audzēšanu. Daudzi domā, ka  gaļas liellops ir savvaļas dzīvnieks, zīdītājgovs – „ zāles pļaujmašīna”, kam neko daudz nevajag, tā ēd visu, nav jābaro, lopi, kas neder piensaimniecībā, paši izaug un derēs liellopu gaļas ražošanā. Saimnieks dalījās savā pieredzē par ganību sistēmu, rupjās lopbarības sagatavošanu un izmantošanu, izklāstīja savu viedokli par subsīdijām, darbaspēka un tehnikas izmantošanas efektivitāti.

Zāli kā kvalitatīvu lopbarību Valters uzskata par milzīgu potenciālu labas saimniekošanas pamatam. Tā ir iespēja pašiem savā saimniecībā izaudzēt labus proteīnaugus, kuru maksimāla izmantošana var būt pat piecu, sešu gadu ganīšana uz šiem zelmeņiem, nodrošinot vismaz sešus mēnešus gadā. Īpaša vērība jāvelta pareizai ganību kopšanai, mēslošanai, tikai tad būs iespējams iegūt kvalitatīvu zāli lopbarības gatavošanai: sienā, skābsienā un skābbarībā. Nobarojamos dzīvniekus piebaro ar spēkbarību, lai iegūtu labāku gaļas kvalitāti.

Saimnieks uzsvēra, ka katram, kurš vēlas nozarē darboties, ir jāveic aprēķini, jāaplēš, cik izmaksā dažādi turēšanas veidi: ēkas, dzīvnieku kopšana, mēsli, dzirdināšana, energoresursi, lopbarība u. c., kāds ir dzīvnieku dzīvmasas pieaugums diennaktī (kg/diennaktī), kāda ir 1 kg saražotās produkcijas pašizmaksa, kā dzīvnieku dzīvmasas pieaugumu ietekmē Latvijas laika apstākļi un klimatiskās svārstības, kā dzīvnieku dzīvmasas pieaugumu un produkcijas pašizmaksu ietekmē barības kvalitāte. Katram saimniekam jāzina, cik īsti maksā zāles barība ( ganību zāle, siens, skābsiens). Lielākā daļa saimnieku to nezina, jo aprēķinus neveic. No šo faktu kopuma ir atkarīga dzīvnieku veselība.

Valters Dambe uzsvēra, ka gala cenu nosaka tirgus, to nevar ietekmēt ražotājs, vienīgi ražotājs spēj samazināt izmaksas.

SIA „Kalnmuižas” saimnieku moto ir: darīt visu, lai dzīvnieks būtu laimīgs un saimniekam – gandarījums.

LLKC Lopkopības nodaļas lopkopības konsultante Daiga Baltiņa vadīja šo pasākumu un fermu dienas apmeklētājus iepazīstināja ar ierīkoto demonstrējumu SIA „Kalnmuiža”, kura mērķis ir novērtēt un salīdzināt Limuzīnas tīršķirnes teļu augšanas rādītājus (dzīvmasu un dzīvmasas pieaugumu diennaktī) un barojumu, izmantojot divus turēšanas veidus: kūtī un āra apstākļos. Demonstrējuma uzdevums ir aprēķināt atšķirīgo turēšanas veidu ekonomisko izdevīgumu. Lai sekmīgi veiktu ekonomisko rādītāju analīzi, Daiga Baltiņa demonstrējuma laikā noteica zālāju ražību, izbarotās lopbarības ķīmisko sastāvu, vērtēja zīdītājgovju dzīvmasu pēc atnešanās, kā arī uzskaitīs izbarotās barības daudzumu, vērtēs teļu dzīvmasu, atšķirot no mātēm, aprēķinās jaunbuļļu augšanas intensitāti nobarošanas laikā, nosakot absolūto un relatīvo dzīvmasas pieaugumu. Demonstrējuma otrajā posmā paredzēts novērtēt jaunbuļļu barojuma un eksterjera izmaiņas, uzsākot intensīvu to nobarošanu, veicot aprēķinus tās laikā un pirms kaušanas. Demonstrējuma laikā paredzēts noteikt dažādu turēšanas veidu ekonomisko efektivitāti Limuzīnas šķirnes dzīvnieku izaudzēšanā.

Daiga iepazīstināja fermu dienas dalībniekus ar dzīvnieku mītņu funkcionalitāti, pamatoja dzīvnieku novietņu nepieciešamību gaļas liellopu audzēšanā, norādīja uz visbiežāk pieļautajām kļūdām gaļas liellopu audzēšanas saimniecībās. Konsultante akcentēja rupjās lopbarības kvalitātes nozīmi un lopbarības nepieciešamību dzīvnieku nobarošanas periodā.

LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila klātesošos iepazīstināja ar skābbarības sagatavošanas izmaksu aprēķināšanas sistēmu un demonstrēja aprēķināšanas piemēru.

Fermu dienu pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja LLU profesori Daina Kairiša un Aleksandrs Adamovičs, kuri kopā ar saimnieku sniedza komentārus par saimniecības ganībām un tajās esošo zālāju kvalitāti.

Fermu dienas laikā bija iespēja apskatīt saimniecībā audzētos gaļas liellopus. Katram pasākuma dalībniekam bija iespēja vērtēt saimniekošanas metodes un iztaujāt gan saimnieku, gan zinātniekus un konsultantus par praktiskajām saimniekošanas metodēm, saimniecības ganību stāvokli un pļaušanai paredzētajām platībām. Neskatoties uz karsto un svelmaino laiku, kad gaisa temperatūra laukā sasniedza +30°C, fermu dienas apmeklētāji nenogurstoši piedalījās saimniecības apskatē.

Demonstrējumu programmas ietvaros apmeklējām piecus dažādus saimniecības zālāju laukus, pie katra bija sagatavota informācija par to.

Saimnieks nodemonstrēja elektriskā gana priekšrocības un klātesošajiem paskaidroja, ka regulāri ganībās dzīvniekiem pieejami  mikroelementi, ūdens un rupjā lopbarība, kā arī barotava spēkbarības izēdināšanai.

Profesors Aleksandrs Adamovičs atbildēja uz klātesošo jautājumiem par dažādiem ganību zelmeni veidojošajiem augiem un zelmeņa kvalitāti. Viņš norādīja, ka nedrīkst aizmirst par iesēto zālāju optimālo pļaušanas laiku stiebrošanas, vārpošanas un  ziedēšanas fāzes. Īpaši lielās saimniecībās vēlams ierīkot zālājus, ievērojot dažādos augu attīstības laikus – agrīnākus, vidējus, vēlīnus zālaugu maisījumus. Ierīkojot zālājus, sākotnēji jānosaka augsnes agroķīmiskais sastāvs, kas šajā saimniecībā ir izdarīts.

Lai ganības būtu ilgstoši noturīgas un piemērotas gaļas liellopu ganīšanai, sējot zālājus, saimnieks, pievieno papildus auzenes sēklas.

Fermu dienas atziņas SIA „Kalnmuiža”:

1. Gaļas liellopu saimniecībā svarīgākais ir veikt esošo zālāju izvērtēšanu un organizēt porciju noganīšanas sistēmas.

2. Svarīgi uzskaitīt un izvērtēt, kāds ir audzējamo dzīvnieku dzīvmasas pieaugums diennaktī, kāds ir apēstās barības apjoms, kvalitāte, un kāda ir barības konversija (izmantojamība), ko apēd dzīvnieki. Cik maksā zāles barība?

3. Jo intensīvāk, ātrākā laika periodā un kvalitatīvāk tiek nobarots gaļas liellops, jo kvalitatīvāka būs gaļa.

4. Ieguldot resursus pļavu un ganību veidošanā, vajag atcerēties, ka līdzekļi saimniecībā atgriezīsies ilgtermiņā.

5. Lai gūtu labus rezultātus lopkopībā, katrai dzīvnieku sugai jānodrošina atbilstoši kopšanas, turēšanas un ēdināšanas apstākļi. Par to ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks, kuram šādas zināšanas ir nepieciešamas.

6. Izmaksas var samazināt ražotājs, cenu nosaka tirgus.

Fermu dienas dalībnieki ar pasākumu, tā organizāciju un gūtajām atziņām mājup devās apmierināti. Profesors Aleksandrs Adamovičs, sajūsmas vadīts, teica: „Mana agronoma sirds gavilē, redzot tik skaistas un labi ierīkotas ganības un zālājus”.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns