Pievienot komentāru

Kooperācija Eiropā rada aizvien vairāk darbavietu, tie kļūst lielāki, pārvarot valstu robežas un uzlabo ražošanas efektivitāti. Tas secināts ekonomista Krijn Pope pētījumā „Atbalsts lauksaimnieku kooperatīviem”, kas tika prezentēts ES lauksaimniecības kooperatīvu organizācijas COGECA Kooperatīvu koordinācijas komitejas sanāksmē. Tajā kā eksperte no Latvijas piedalījās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore Evija Gunika .

Pētījumā secināts, ka kooperatīvi Eiropā kļūst aizvien lielāki un spēcīgāki, dodot iespēju tajos iesaistīties aizvien lielākam skaitam zemnieku. Tie palīdz nodrošināt saimniekošanas efektivitāti un rada vairāk darbavietu vadības līmeņa speciālistiem. Kas ir ļoti būtiski arī Latvijas kooperatīviem – ES aizvien vairāk tiek radīti kooperatīviem piederoši pārtikas uzņēmumi, kas dod iespēju zemnieku saražoto pārvērst produktos ar augstāku pievienoto vērtību, nodrošinot arī ienākumu stabilitāti kooperatīvu biedriem.

Izpētot kooperatīvu darbību visās ES dalībvalstīs, secināts, ka visspēcīgākie kooperatīvi darbojas Skandināvijas valstīs, Francijā, Nīderlandē, Īrijā un Austrijā. Kooperatīvos iesaistīto lauksaimnieku skaits šajās valstīs no kopējo ražotāju skaita proporcionāli ir vairāk kā 50%. Līdz ar to šis ir spēks, kurš var ietekmēt ne tikai lielu vietējo tirgus daļu, bet arī jau kaimiņvalstu tirgu.

Visvairāk kooperatīvu ES darbojas piena nozarē – to tirgus daļa ES kopumā ir 55%. Graudu nozarē kooperācija ir īpaši spēcīga Zviedrijā, Īrijā, Somijā, Austrijā, Dānijā un Maltā, kurš šīs nozares kooperatīvu tirgus daļa pārsniedz pat 90%. Virs 50% lielu tirgus daļu graudu kooperatīvi aizņem Nīderlandē, Slovēnijā, Polijā, Portugālē, Čehijā, Vācijā un Francijā.

Spēcīgākie augļu un dārzeņu kooperatīvi darbojas Nīderlandē, Dānijā, Slovēnijā, Itālijā un Austrijā, kur to tirgus daļa pārsniedz 50%. Cūku audzētāju kooperatīvi ar vairāk nekā 50% lielu tirgus daļu ir Maltā, Fancijā, Ddānijā, Somijā un Zviedrijā, bet zem 25%, – Čehijā, Spānijā, Slovēnijā, Ungārijā, Beļģijā un vēl citās ES valstīs. Aitkopībā kooperatīvi ir mazāk spēcīgi attīstīti, jo tikai zviedru kooperatīviem pieder 55% no aitu gaļas nozares.

Tabula: Kooperatīvu tirgus daļas ES dalībvalstīs, 2010.g.

Spēcīgākie augļu un dārzeņu kooperatīvi darbojas Nīderlandē, Dānijā, Slovēnijā, Itālijā un Austrijā, kur to tirgus daļa pārsniedz 50%. Cūku audzētāju kooperatīvi ar vairāk nekā 50% lielu tirgus daļu ir Maltā, Fancijā, Ddānijā, Somijā un Zviedrijā, bet zem 25%, – Čehijā, Spānijā, Slovēnijā, Ungārijā, Beļģijā un vēl citās ES valstīs. Aitkopībā kooperatīvi ir mazāk spēcīgi attīstīti, jo tikai zviedru kooperatīviem pieder 55% no aitu gaļas nozares.

Tabula: Kooperatīvu tirgus daļa ES kopējā tirgū pa sektoriem, 2010.g

Izpētīts, ka kooperatīviem ir liela nozīme kopējā pārtikas piegādes ķēdē, tie palielina savu biedru skaitu, ja ar nelielu starpnieku skaitu savus produktus nogādāt līdz patērētājiem. Vienlaikus pat lielākajiem starptautiska līmeņa kooperatīviem trūkst iespējas krasi palielināt savu tirgus daļu, jo pastāv vērā ņemama konkurence ar pārējiem tirgus dalībniekiem. Tirgus ietekmes palielināšanai kooperatīvi sākuši apvienoties, un šis process vēršas plašumā. Šim procesam ir arī ēnas puses – pārāk lielos kooperatīvos samazinās to dalībnieku – zemnieku kontroles iespējas. 

Piegādes ķēdēs kooperatīviem ir liela nozīme, tie palielina savu biedru skaitu no pievienotās vērtības produkcijas.

Tomēr ieguvumi no spēcīgas kooperācijas ir lielāki nekā iespējamie zaudējumi – pētījumā konstatēts: ja kooperatīviem pieder ievērojama tirgus daļa, tiem vieglāk uzturēt nosacīti augstu cenu līmeni un mazināt tirgus svārstību ietekmi uz zemnieku ienākumiem. Turklāt kooperatīviem ir vienkāršāk radīt nišas produktus ar augstāku pievienoto vērtību, ieviest dažādus jauninājumus jeb inovācijas un veidot sadarbību lielveikaliem.

Vai un kāds atbalsts kooperatīviem ir nepieciešams? Pētījumā nav skaidri pateikts, konkrēti kādiem atbalsta pasākumiem būtu lielāka atdeve. Tomēr secināts, ka papildu atbalsts kooperācijai ir nepieciešams, jo īpaši tehniskais atbalsts mazajiem kooperatīviem, kā arī jaunu kooperatīvu radīšanai.

Izvērtējot starpvalstu kooperatīvus, konstatēts, ka tādu ES ir kopskaitā 46 un tie darbojas piena, graudu, augļu un dārzeņu nozarē. Lielākajai daļai no šiem kooperatīviem pieder savi uzņēmumi, kas iepērk produkciju no ne-biedriem citās dalībvalstīs, piemēram, no citiem starptautiskajiem kooperatīviem. Jāuzsver, ka šie starptautiskie kooperatīvi, vēršot plašumā savu darbību, ārvalstīs iegādājas citu uzņēmumu daļas, nevis apvienojas ar citiem tās valsts kooperatīviem.

Publicēšanai sagatavoja LLKC
sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 6 (99)