Pievienot komentāru

Aitas ir atgremotāji dzīvnieki. To barības devas pamatā ir rupjā barība – zāle, siens un skābsiens. Spēkbarību izēdina, lai nodrošinātu aitu kondīciju, pienīgumu; nobarojamiem jēriem, –lai nodrošinātu dzīvmasas pieaugumu. Izēdināmās spēkbarības daudzums ir atkarīgs no tā, cik kvalitatīva ir sagatavotā rupjā lopbarība, cik bagātīgas ir ganības. Tā bija viena no tēmām, ko saimnieki apsprieda interešu grupas tikšanās reizēs. Puse no tās aitkopības saimniecībām saimniekošanu uzsākušas nesen, tāpēc šis jautājums ir aktuāls.

Aitas ļoti labi izmanto dabiskos zālājus, to botāniskais sastāvs ļoti bieži var būt bagātāks nekā sēto zālāju. Ja šādu zālāju produktivitāte samazinās, tos var uzlabot mēslojot, kopjot un piesējot vērtīgas zāļu sugas. Ierīkojot sētos zālājus, jāizvēlas piemēroti stiebrzāļu un tauriņziežu maisījumi. Pēc saimnieku ieskatiem, ganībām vairāk piemērots baltais āboliņš, airenes, skarene, auzene. Sēklu maisījumam jāsastāv no 5–6 zāļu sugām. Ganību zelmenis ar augstu proteīna un enerģijas saturu nodrošina aitu mātēm pienīgumu ilgāku laiku, jēriem – dzīvmasas pieaugumu.

Ganību periodā pirms lecināšanas aitu mātes nav ieteicams ganīt laukos, kur ir sarkanais āboliņš, jo tas var samazināt aitu auglību. Viena no problēmām saimniecībās ir ganību kopšana un apsaimniekošana. Gandrīz visās saimniecībās dzīvniekus gana lielās platībās, aitas pārstaigā ganības, izmīda zālāju, samazinot tā ražību. Ganību platības būtu jāsadala vairākos aplokos, ņemot vērā dzīvnieku skaitu, kuros gana 5–7 dienas. Iepriekšējos aplokos atgriežas atpakaļ pēc 20–25 dienām. Šajā laikā ataug zālājs, tas arī ir profilaktisks līdzeklis cīņā pret aitu parazitārajām slimībām. Saimnieki nedrīkst aizmirst par ganību appļaušanu. Pēc tās zāle straujāk ataugs. Zelmeņa appļaušana ierobežo nezāļu augšanu. Jo bagātīgākas ganības ar augstu proteīna un enerģijas daudzumu, jo vajadzīgs mazāks spēkbarības daudzums dzīvnieku piebarošanai. Mazajās saimniecībās ierastajai ziemas barībai var pievienot lapu slotiņas. Nav ieteicams izēdināt ozola un baltalkšņu slotiņas, jo tās satur miecvielas. Slotiņas izvieto ārā pastaigu laukumos. Šāda barība uzlabo gremošanu, apgādā dzīvnieku ar minerālvielām un vitamīniem ir labas vielu maiņas slimību profilaksē. Zariņu barība tiek gatavota vienā no interešu grupas saimniecībām.

Aitu māšu ēdināšana pirms lecināšanas sezonas uzsākšanas, atnesušos aitu māšu ēdināšana

Ar rupjo barību vien aitām nepietiek, lai iegūtu maksimālo produktivitāti un izaudzētu labus pēcnācējus. Ja ēdināšana ir trūcīga, pasliktinās vilnas kvalitāte, aitām ir mazāk piena, jēri sliktāk attīstās, samazinās dzīvotspēja. Svarīga ir aitu ēdināšana trīs periodos – 1 mēnesis pirms atnešanās, lecināšanas laikā, 2 mēnešus pēc atnešanās. Saimniecību īpašnieki tikšanās reizēs izteica savu viedokli. Lai palielinātu auglību un iegūtu veselīgus jērus, liela nozīme ir pareizai aitu sagatavošanai lecināšanai. Jēriem jābūt atšķirtiem 1,5 mēnešus pirms lecināšanas. Saimniecībā, kurā audzē Vācu merino vietējās šķirnes aitas, pienīgākās mātes tiek izslauktas. Tiek izvērtēta aitu kondīcija. Lai aitas būtu labā miesas stāvoklī, tās pārvieto uz labākām ganībām. Divās no interešu grupas saimniecībām 25–30 dienas pirms un pēc lecināšanas veic Se injekcijas. Tā var iegūt par 30% veselīgāku jēru. Pāris nedēļas pirms lecināšanas aitu mātēm izēdina nelielos daudzumos spēkbarību (0,2–0,5 kg). Uzlabojot aitu ēdināšanu šajā periodā, var uzlabot aitu auglību. Saimniecībās, kur veic aitu piebarošanu, aitu auglība ir no 165–172%, pārējās saimniecībās 139–142%. Īsi pirms lecināšanas aitas nav ieteicams ganīt sarkanā āboliņa ganībās, jo tas samazina aitu auglību.

Kritisks periods ir grūsnības pēdējās 4–6 nedēļas. Auglis ir liels, dzīvnieks nespēj uzņemt nepieciešamo barības vielu daudzumu ar rupjo barību. Tāpēc ir jāpiedod spēkbarība ar augstāku proteīna daudzumu (ap 18%). Pie spēkbarības dzīvnieks ir jāpieradina pakāpeniski, sākot ar 20–50 g. Saimniecībās, kurās tika veikta aitu pirmsatnešanās piebarošana, dzimušie jēri ir smagāki, to dzīvmasa VMV šķirnei – 3,5–5,1 kg, LT šķirnei – 3,97– 4,1 kg.

Zīdītājaitām barības daudzums lielā mērā ir atkarīgs no piena vajadzības jēriem, kas ir lielāka, ja aitai ir vairāki jēri. Lai aitiņa spētu saražot vairāk piena, spēkbarības maisījumā jābūt kādam no proteīna līdzekļiem – lopbarības pupām, zirņiem, rapša raušiem, saulespuķu spraukumiem. Ja dzīvniekam izēdina 1 kg spēkbarības maisījuma, tajā jābūt 20–30% proteīnlīdzekļu. Proteīnbarības daudzums ir atkarīgs no rupjās lopbarības kvalitātes, – jo zemāki rādītāji, jo vairāk barības jāpērk. Šajā periodā būtu jāizēdina skābbarība. Saimniecībās, kas piedalījās  pasākumā, divās tiek gatavota skābbarība. Tika analizēta skābbarība, kas gatavota no dabīgā zālāja. Enerģijas līmenis skābbarībā ir teicams, taču kopproteīna līmenis ir apmierinošs. Tas liecina, ka būs papildus jāiegādājas proteīnbarība.

Par to, cik pareizi ēdinām zīdīšanas periodā, liecina aitas īpašība – pienīgums. Tai ir nozīme jēru saglabāšanā, augšanā un attīstībā. Par pienīgumu spriež pēc jēru augšanas intensitātes, – to nosaka pēc jēru dzīvmasas 20 dienu vecumā, jo līdz šim laikam jēri iztiek tikai ar mātes pienu. Jēri šajā vecumā tiek svērti vienā no saimniecībām. Latvijas tumšgalves jēriem būtu jāsver 8,0 kg. Minētajā saimniecībā tiek audzētas VMV šķirnes aitas. Kā redzams tabulā, lielāka daļa jēru atbilst prasībām.

Saimniecībās jēri tiek atšķirti 3–4 mēnešu vecumā. Atšķirto jēru svars ir no 25–35 kg. Visās saimniecībās nobarojamos jērus pārvieto uz citām ganībām. Šķirnes saimniecībās jērus vaislai pārdod pēc 7 mēnešu vecuma. Atrodoties ganībās, pusē no saimniecībām jērus piebaro ar spēkbarības maisījumu. Vasaras periodā tā parasti ir graudu barība. Pārvietojot dzīvniekus uz kūti, graudu maisījumam ir pievienoti zirņi vai lopbarības pupas, saulespuķu spraukumi. Maisījuma satura rādītāji nav noteikti, tāpēc grūti noteikt tā kvalitāti. Katrā no saimniecībām izēdināmās spēkbarības daudzums ir dažāds, sākot no 0,3–0,8 kg. Saimniecībā, kas izēdina skābbarību, izēdināmās spēkbarības daudzums ir mazāks. Saimniecībās, kas realizē nobarojamos jērus, tos pārdod 9–10 mēnešus vecus. Vienā no saimniecībām realizēto dzīvnieku svars ir no 35–40 kg, otrā no 42–54 kg. Pirmajā saimniecībā realizēto dzīvnieku dzīvmasa ir par mazu, kas liecina par problēmām ēdināšanā ganībās, gan piebarojot ar spēkbarību. Šajā saimniecībā Se injekcijas tika veiktas tikai jēriem, dzīvnieki šogad netika attārpoti. Tā bija viena no tēmām, ko apsprieda interešu dalībnieki. Tārpi ne tikai samazina dzīvmasas pieaugumu, bet arī apdraud dzīvnieka veselību. Viens no ieteikumiem bija pirms zāļu lietošanas jāņem paraugi un jāveic analīzes, lai zinātu kādu līdzekli lietot. Ilgstoši vienu preparātu nevajadzētu lietot. Tā kā vairums saimniecību strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, tiek lietoti melnie rutki, ķiploki, labas ir ķirbju sēklas. Nopietnos gadījumos, kad dzīvniekiem ir aknu fasciolas, lenteņi vai velteniskie tārpi, šie līdzekļi var būt neefektīvi. Par tārpu klātbūtni liecina tas, ja aitām aizmugurē ap vilnu veidojas bumbuļi, ja ganības nav bagātīgas.

Secinājumi

1. Lai sekmīgi strādātu aitkopības nozarē, svarīgi ir sagādāt kvalitatīvu rupjo lopbarību, kas samazinās izmaksas graudu un proteīnbarības iegādei.

2. Uzlabot ganību kvalitāti, papildinot zālāju ar tauriņziežiem, kas nodrošinās zelmeni ar augstāku proteīna līmeni. Veikt ganību kopšanu, veicot pavasarī ecēšanu, izlīdzinot kurmja rakumus, mēslojot. Kur tas iespējams, izmantot dabisko zālāju platības, vajadzības gadījumā tās ielabojot. Izveidot aploku sistēmu, atgriežoties iepriekšējā ne ātrāk kā pēc 20–25 dienām.

3. Lai nodrošinātu veselīgu jēru piedzimšanu un aitām –pienīgumu, aitu mātēm 4–6 nedēļas pirms atnešanās un divus mēnešus pēc atnešanās jāizēdina spēkbarība ar 18% proteīna saturu.

4. Zīdējjēriem ieteicams piebarot kvalitatīvu, svaigu barību, kuras proteīna līmenis ir no 18–20%.

5. Se injekcijas aitu mātēm 25–30 dienas pirms un pēc lecināšanas palielinās iegūto jēru skaitu.

6. Katrā saimniecībā jāveic dzīvnieku attīstības rādītāju uzskaite.

7. Lai nodrošinātu dzīvnieku dzīvmasas pieaugumu un veselību, jāveic dzīvnieku attārpošana divreiz gadā.

Materiālu sagatavoja

Hermīne Leišavniece,

LLKC Balvu konsultāciju biroja lopkopības konsultante