Pievienot komentāru

Lauksaimnieki arvien vairāk veido un paplašina zīdītājgovju ganāmpulkus. Pēdējo dažu gadu laikā Latvijā gaļas šķirņu zīdītājgovju skaits ir strauji pieaudzis, uz 01.01.2014 Lauksaimniecības datu centra datu bāzē bija reģistrētas 29 094 zīdītājgovis. Savukārt 2016. gada sākumā to skaits jau sasniedza 39 387 zīdītājgovis.

Paplašinot zīdītājgovju ganāmpulkus, vidējais zīdītājgovju lielums Latvijas ganāmpulkos ir sasniedzis vidēji 22 zīdītājgovis vienā gaļas liellopu audzēšanas saimniecībā, tomēr saglabājas liels mazo gaļas liellopu saimniecību skaits, kas sastāda 62% no visiem gaļas liellopu ganāmpulkiem, kuros ir no 1–5 gaļas liellopiem. Saimniecībās, kurās strauji pieaug gaļas liellopu daudzums, ir pienācis brīdis, kad jāizdara pareizā izvēle, kādas šķirnes dzīvniekus izvēlēties, jo dzīvnieku izvēle jāveic atbilstoši tiem apstākļiem, kādus konkrētā saimniecība tiem spēj nodrošināt. Tādēļ, plānojot gaļas saimniecību attīstību, ir savlaicīgi jāveic plānošana un jādefinē attīstības virziens savai gaļas liellopu saimniecībai. Lai, zīdītājgovju ganāmpulku veidojot, nevajadzētu nožēlot izvēli, saimniecībās ir jāzina konkrētas gaļas liellopu šķirnes audzēšanas, turēšanas, kopšanas un individuālās dzīvnieku īpatnības, kā arī jāapzinās, vai šīs dzīvnieku vajadzības saimniekojot būs iespējams nodrošināt.  Izlemjot nodarboties gaļas liellopu nozarē, jāizvērtē savas zemes platība, cik ir iespējams sagatavot rupjo lopbarību, kā panākt saimniecībā efektīvu zemes resursu izmantošanu ar mērķi gūt pēc iespējas lielāku peļņu.  Gaļas liellopu ganāmpulkā dzīvnieki ir lielākā investīcija. Pareizi veiktas investīcijas nodrošinās panākumus saimniekošanā, taču nepareizi izdarīta izvēle saimniecībās var radīt nopietnus ekonomiskos zaudējumus, tādēļ, ja īpaši vēlamies lauksaimniekam uzsvērt atbilstošas šķirnes izvēli un saimniecības attīstības virzienu, jānosaka: šķirnes dzīvnieku audzēšana vai liellopu gaļas ražošana. Zīdītājgovju ganāmpulka īpašniekam ir jāņem vērā tas, ka pieļautās kļūdas, pavirši apsaimniekojot ganāmpulku, var maksāt dārgi. Zālēdāju projekta izmēģinājumos vēlamies uzskatāmi parādīt, kāda loma ganāmpulkā ir tīršķirnes dzīvniekiem. Galvenais zīdītājgovju ganāmpulku produkts ir atšķirtais un izaudzētais teļš. Ganāmpulkos, kuros ir kvalitatīvi šķirnes dzīvnieki, saimniecības šos dzīvniekus audzē un realizē vaislai. Šajā izmēģinājumā visu uzmanību veltām zīdītājgovju ģimenēm, kas būtiski nosaka gaļas liellopu saimniecības attīstības virzienu un raksturo ganāmpulkā esošo dzīvnieku kvalitāti. Būtiski atcerēties, ka zīdītājgovs uzturēšana dienā vidēji izmaksā ap 2 eiro, bet neiegūts teļš gadā rada zaudējumus no 600–900 eiro, ko veido vienas zīdītājgovs uzturēšana vidēji gadā. Saimniecībā, kurā tiek īstenots izmēģinājums, ir tīršķirnes Simentāles gaļas tipa ganāmpulks, kas Latvijā veidots jau vairāk nekā desmit gadu. Saimniecība paplašinājusi savu sākotnējo ganāmpulku ar pašu saimniecībā iegūtiem un izaudzētiem dzīvniekiem.

Izmēģinājums ierīkots z/s “Ceļmalas” Burtnieku novada Ēveles pagastā. Saimniecība nodarbojās ar Simentāles tīršķirnes gaļas liellopu audzēšanu. Gatis Gaumanis, z/s “Ceļmalas” īpašnieks, iepazīstināja ar saimniecības vēsturi un attīstības virzienu. Saimniecība dibināta 1992. gadā, sākumā 29,7 ha platībā tika attīstīta graudkopības nozare. Bet 3.09.2006. saimniecībā no Bavārijas ieveda 20 grūsnas Simentāles šķirnes teles un vaislas bulli. Saimniecība strādā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā. Z/s “Ceļmalas” ir piešķirts gaļas liellopu šķirnes saimniecības statuss. Patlaban saimniecība apsaimnieko 20,39 ha kultivēto zālāju un 171,61 ha dabīgo pļavu. Saimniecībā ir 67 zīdītājgovis. Saimniecība iegādājusies un pielāgojusi gaļas liellopu turēšanai novietni, ko renovē un pielāgo dzīvnieku vajadzībām. No iegūtajiem 169 bullīšiem vaislai izaudzēti un realizēti 26 dzīvnieki. Turpmākās darbības mērķis – augstvērtīga selekcijas kodola izveidošana, kur par pamatu tiek ņemti individuālās vērtēšanas kritēriji: augsts dzīvmasas pieaugums pēcnācējiem, šķirnei atbilstošs eksterjers, mierīgs, labdabīgs temperaments, auglība, atnešanās vieglums, teļu izaudzēšana, izcelšanās un pēcnācēju kvalitāte.

LLKC Lopkopības nodaļas lopkopības konsultante Daiga Baltiņa klātesošos iepazīstināja ar ierīkoto izmēģinājumu un veiktajiem pasākumiem, kurus īstenoja šogad, kā arī izmēģinājuma uzdevumiem, ko plānots izpētīt nākamajā gadā.

Z/s ”Ceļmalas” ierīkotajā izmēģinājumā tiek analizēta Simentāles šķirnes liellopi. Šķirne izveidota 18. gs. Šveicē un izplatīta daudzās valstīs kā piena gaļas tipa šķirne, Francijā –Monbeljards, Vācijā, Austrijā – Flekfī, Ungārijā – Ungārijas sarkanā. Šķirnei raksturīga laba barības izmantošanas spēja, laba gaļas kvalitāte, muskulatūra, regulāra meklēšanās, viegla atnešanās, teļi, pateicoties mātes pienīgumam, ir ļoti ātraudzīgi. Šķirnei raksturīga ādas kroka priekšpusē. Simentāles šķirnes govis var izmantot kā tīršķirnes dzīvnieku audzēšanā vai krustošanā ar citām gaļas šķirnēm. Teles un jaunbuļļi, kā arī kastrētie liellopi pasaulē tiek augsti novērtēti to izcilā kautķermeņa (58–63%) un gaļas kvalitātes dēļ.

Pēc Lauksaimniecības datu centra pārraudzības datiem, vidēji Latvijā Simentāles šķirnes liellopiem, teļu dzīvmasa piedzimstot laika periodā no 2013.–2015. gadam ir palielinājusies no 36–39 kg. Koriģētā dzīvmasa 200 dienu vecumā vidēji ir 250 kg.  Dzīvmasa gada vecumā vidēji ir 335 kg. Aprēķinot dzīvmasas pieaugumu no piedzimšanas līdz 200 dienu vecumam pēdējos trīs gados, vidēji tas ir 1,04 kg  Dzīvmasas pieaugums diennaktī  Simentāles šķirnes teļiem liecina par labu mātes pienīgumu. Savukārt dzīvmasas pieaugums Latvijā no atšķiršanas līdz gada vecumam vidēji ir 580 g diennaktī, kas liecina par šķirnes potenciāla neizmantošanu, kas atstāj ietekmi uz pirmās atnešanās vecuma laiku. Pirmās atnešanās vecums pēdējo 3 gadu laikā ir sasniedzis 29 mēnešus. Pēc šķirnes standartiem Simentāles šķirnes telēm pirmā atnešanās notiek 24–26 mēnešu vecumā. Analizējot zīdītājgovīm vidējo starpatnešanās intervālu (SAI), vidēji tās ir 422 dienas, kas liecina, ka no 100 zīdītājgovīm tiek iegūti 86 teļi. Šķirnei raksturīga viegla atnešanās, ko pierāda pārraudzības dati – 93% gadījumu ir reģistrēta atnešanās bez problēmām.

Izmēģinājuma mērķis ir analizēt Simentāles šķirnes zīdītājgovju produktivitātes rādītājus un salīdzināt tos ar saimniecībā izaudzētajām un iepirktiem dzīvniekiem (pirmās atnešanās vecums, pēcnācēji, izmantošanas ilgums). Viens no izmēģinājuma pirmajiem uzdevumiem ir noskaidrot pētījuma laikā zīdītājgovju pirmās atnešanās vecumu un aprēķināt zīdītājgovju vidējo starpatnešanās perioda ilgumu un iegūto teļu skaitu. Otrais pētījuma uzdevums ir novērtēt teļu vecumu un dzīvmasu,atšķirot no mātēm, atkarībā no govs atnešanās reizes aprēķināt teļu augšanas intensitāti līdz atšķiršanai. Trešais uzdevums ir skaidrot zīdītājgovju produktīvo izmantošanas ilgumu ganāmpulkā ievestajām un saimniecībā izaudzētajām govīm, kā arī noskaidrot saimniecības zīdītājgovju ģimenes, to produktivitāti.

Izmēģinājuma datu analīzei tika izveidotas 2 pētījuma grupas: 1. pētījuma grupa – no ārvalstīm ievestās govis, 2. pētījuma grupa – saimniecībā izaudzētās zīdītājgovis. Šajās grupās plānots salīdzināt teļus raksturojošās pazīmes sekojošās grupās: pēc dzimuma, vecuma, dzimšanas mēneša, govju vecuma.

Saimniecībā no 2006. gadā ievestajām 20 grūsnajām telēm izmēģinājuma laikā ir saglabājušās 15 ražojošas zīdītājgovis. Savukārt no ievestajiem lopiem saimniecībā ir ataudzētas 52 zīdītājgovis. Ievestajām govīm izmantošanas laiks ir sasniedzis 10 laktācijas. Saimniecībā ir tādas četras zīdītājgovis – ciltsmātes. Lielākā daļa saimniecības zīdītājgovju ir 6.–7. laktācijā. Pirmais atnešanās vecums šīm telēm bija 25 mēneši. Ievesto govju vidējai SAI ir 422 dienas, kas norāda, ka saimniecībā tiek iegūti 86% teļu. Saimniecībā pirmās ataudzētās teles dzimušas 2006./2007. gadā, no kurām šobrīd kā ražojoša zīdītājgovs ir viena, kura sasniegusi 8. laktāciju (skat. 1. att.).

1. attēls

Ganāmpulkā izaudzēto govju izmantošanas analīze un SAI, dienas

Pirmās atnešanās vecums sasniedza 26–32 mēnešus. Vidējais SAI pa laktācijām ir 385 dienas, kas vērtējams kā labs rādītājs. No ievestajām govīm (2006. g.) iegūto bullēnu vidējais atšķiršanas vecums ir 234 dienas ar dzīvmasu 323 kg. Vidējais dzīvmasas pieaugums no piedzimšanas līdz atšķiršanai ir no 0,86 –1,55 kg. No otrās un trešās laktācijas govīm teļiem iegūts pieaugums 1,55 kg diennaktī. Savukārt no govīm, kuras sasniegušas 8. un 9. laktāciju, dzīvmasas pieaugums ir 0,86 kg diennaktī, kas ir vērā ņemams fakts. 2014. gada vasara bija ar sausuma periodu, kas ir atstājis ietekmi uz bullēnu dzīvmasas pieaugumu. Analizējot iegūto telīšu augšanas rādītājus, var secināt, ka dzīvmasas pieaugums bija ap vienu kilogramu. Teles atšķirot 241 dienas vecumā, vidēji sasniegta 299 kg dzīvmasa.

2. attēls. No ganāmpulkā izaudzētajām govīm iegūto dzīvnieku augšanas rādītāji

No ganāmpulkā ataudzētajām govīm pirmās un otrās laktācijas govju teļiem dzīvmasas pieaugums ir 1,26 kg diennaktī. No 4.–6. laktācijas govīm iegūto teļu augšanas rādītāji, kas analizēti gan telēm, gan bullēniem kopā, līdz ar to dzīvmasas pieaugums ir nedaudz mazāks.

3. attēls. Izmēģinājuma laikā iegūto teļu augšanas rādītāji

Saimniecībā 2016. gadā dzimuši teļi, sākot no janvāra līdz septembrim. Taču, lai izveidotu pētījuma grupas, tiek analizēti martā/aprīlī un jūlijā dzimušie teļi, kas analizēti no 4 laktāciju vecām zīdītājgovīm. Dzīvmasa 200 dienu vecumā bija lielāka  pavasarī dzimušajiem teļiem.

Saimniecībā govs Princese ir viena no vecākajām govīm, kas sasniegusi 10 laktācijas un uzrādījusi kvalitatīvus rādītājus savā mūžā (skat. 4. att.).

4. attēls

Zīdītājgovs Princese ģimenei piederošo paaudžu ražības rādītāji

Govs izmantošanas laikā vidējais SAI ir 378 dienas, līdz ar to teļu ieguve ir 96%, kas vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Arī iegūto teļu dzīvmasa 200 dienu vecumā ir 345 kg, kas liecina par labu govs pienīgumu.

Saimniecībā ataudzētajām 4 meitām SAI ir 512 dienas, bet teļu dzīvmasa ir 322 kg.

Arī ataudzētajām Princeses mazmeitām ir līdzīga tendence kā viņu mātei.

To, ka gaļas liellopu saimniecībām jābūt pelnošām, uzsvēra Daina Kairiša, LLU profesore, Dr. agr. Pārraudzības ganāmpulkos Simentāles šķirnes dzīvniekiem pirmā atnešanās ir vidēji 30 mēnešu vecumā, diemžēl šai šķirnei pirmo reizi vajadzētu atnesties ātrāk, kas samazinātu izaudzēšanas izmaksas un palielinātu dzīvnieku ražošanas mūža ilgumu.

Viens no kritērijiem, kas palīdzētu to izdarīt, ir dzīvnieka ārējais izskats un tā ķermeņa daļu proporciju vērtējums (eksterjera vērtējums), kas raksturo organisma bioloģiskās īpašības un saimniecisko noderību. To novērtējot, jāņem vērā: šķirne, dzimums, vecums, barojums. Eksterjera vērtējuma metodes: apskatot un novērtējot pēc acumēra, izsakot eksterjera vērtējumu punktos (ballēs), mērot ķermeņa daļas. Eksterjera lineārā vērtēšana balstās uz to, ka pazīmes vērtē neatkarīgi vienu no otras, vērtētās pazīmes ir iedzimstošas un ekonomiski svarīgas. Gaļas liellopu pārraudzības kārtība (MK noteikumi Nr. 514) paredz, ka zīdītājgovīm eksterjera lineāro vērtēšanu veic pēc pirmās un trešās vai ceturtās atnešanās reizes. Vaislas buļļiem – reizi gadā, sākot ar izmantošanu vaislai, un beidzot ar triju gadu vecumā. Eksterjeru novērtē sertificēts dzīvnieku vērtēšanas eksperts. Eksterjera lineārā vērtēšana – raksturīgākās eksterjera pazīmes ir aprakstāmas uz lineāras skalas, piemēram no 1 līdz 9, ir pazīmes, kuras var tikt novērtētas abos galējos vērtējumos, un abas ir nevēlamas (vēlamais vērtējums būs 5), bet virknei pazīmju ir jābūt virzītām uz vērtējumu 9. Veicot šo vērtēšanu, jāņem vērā dzīvnieka šķirne. Eksterjera vērtēšanas sistēmā ietvertas 19 pazīmes, kuras apvienotas 3 pazīmju grupās: ķermenis, muskulatūra, kājas. Eksterjera vērtēšanu vajadzētu veikt no priekšpuses, sāniem, mugurpuses un virspuses. Vērtējot no priekšpuses, gaļas šķirņu liellopiem jābūt labi attīstītiem muskuļiem plecos un priekškājās. Šo apgabalu var izmantot kā muskuļu daudzuma rādītāju. Vērtējot dzīvnieku, jānosaka, vai pleci ir masīvi un uz āru izvirzīti kaulu struktūras dēļ, vai tas norāda uz labi izteiktu muskuļu attīstību. Priekškājas liecina par dzīvnieka kaulu izmēru un stiprumu. Pētījumu rezultāti pierāda, ka dzīvniekiem jābūt labi muskuļotiem. Plecu apvidū, skatoties gan no priekšpuses, gan no augšas, dzīvnieks nedrīkst būt ar nogludinātu formu pirmo ribu apvidū, jo normāla skeleta uzbūve un muskuļojums neļauj dzīvniekam izskatīties apaļam šajā apvidū, kas norāda uz aptaukošanos. Dzīvniekam jābūt garam, un tam tādam jāsaglabājas arī ribu daļā, lai palīdzētu līdzsvarot ķermeni. Platākā un muskuļotākā ķermeņa daļa ir pakaļējā trešdaļa. Tur ir vislielākā muskuļu masa dzīvnieka ķermenī, ja vien dzīvnieks ir gaļīgs un muskuļots, tad šai daļai jābūt platākai, raugoties gan no augšas, gan no mugurpuses. No sāniem gaļas dzīvniekam jābūt labi veidotam kaklam, bez liekas, atkārušās ādas, labi veidotam krūtsgalam un pakaklei, labi muskuļotām priekškājām. Viduklim jābūt izteiktam, ķermenim – garam. Paslēpenei jābūt mazliet uzrautai, nevis taisnai un piepildītai. Pakaļkājām jābūt pareizi veidotām, nav vēlama dziļa izliekta cisku daļa, kas liecina par pārmērīgu taukaudu nogulsnēšanos. Muguras līnija – taisna un gara. No aizmugures astes saknei jābūt nedaudz piepaceltai, pretējā gadījumā tas liecina par tauku uzkrāšanos. Pakaļējai daļai jābūt izteiksmīgai, muskuļotai. Kājām jābūt taisnām, spēcīgām, plati novietotām, lai starp tām spētu novietoties liels muskuļaudu daudzums. Daina Kairiša norādīja, ka 50% no ganāmpulka kvalitātes sniedz kvalitatīvs vaislinieks. Savukārt, ja nav nodrošināta pietiekama ēdināšana, lai cik labs šķirnes dzīvnieks, – nebūs muskuļu masas. Toties, ja ir šaura kāju stāvotne, to nevar izlabot ēdināšana. Eiropas Savienībā gaļas liellopiem barojumu vērtē pēc 9 punktu sistēmas, Latvijā pastāv vienkāršota 5 punktu sistēma. Lai dzīvnieku vērtētu, nepieciešamajam barojumam jābūt vismaz 3 punktiem (no 5 punktu sistēmas). Vērtēt vāju dzīvnieku nevar. Dzīvmasai ir pozitīva sakarība ar krūšu platumu. Latvijā ir ļoti daudz krustojuma dzīvnieku, kuri ne vienmēr sniedz labu rezultātu. Eiropas prakse rāda, ka krustojumus mēdz veidot pēc zinātnieku ieteikumiem. Uzsāktais darbs tiek turpināts. Izmēģinājumos iegūtie rezultāti tiks demonstrēti noslēguma seminārā LLKC gada beigās. Pasākums notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Secinājumi:

• Ja ir nepietiekoša ēdināšana, neatkarīgi no dzīvnieka šķirnes muskuļi būs vāji attīstīti un to masa būs zema.
• Eksterjera lineārā vērtēšana balstīta uz pazīmju novērtēšanu neatkarīgi viena no otras, vērtētās pazīmes ir iedzimstošas un ekonomiski svarīgas.
• Dzīvnieks nedrīkst būt nogludinātas formas pirmo ribu apvidū, jo normāla skeleta uzbūve un muskuļojums neļauj dzīvniekam izskatīties apaļam šajā apvidū, tas norāda uz aptaukošanos.
• Dzīvniekam jābūt garam, un tam tādam jāsaglabājas arī ribu daļā, lai palīdzētu līdzsvarot ķermeni. Platākā un muskuļotākā ķermeņa daļa ir pakaļējā trešdaļa. Pakaļkājām jābūt pareizi veidotām, nav vēlama dziļa izliekta cisku daļa, kas liecina par pārmērīgu taukaudu nogulsnēšanos.
• Kājām jābūt taisnām, spēcīgām, plati novietotām, lai starp tām spētu novietoties liels muskuļaudu daudzums.
• Ja ir šaura kāju stāvotne, to nevar izlabot ar ēdināšanu.
• Ganāmpulkā ievestajām govīm starpatnešanās intervāls ir 422 dienas, bet saimniecībā izaudzētajām – 385 dienas, kas ir labs rādītājs.
• Izmēģinājuma laikā iegūto teļu vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī pavasara mēnešos dzimušajiem teļiem ir par 0,54 kg lielāks nekā vasarā dzimušajiem. Vasarā dzimušiem teļiem nepieciešama piebarošana.
• No saimniecībā izveidotajām ģimenēm, zīdītājgovs Princese ir viena no tām ciltsmātēm ganāmpulkā, kura uzrādījusi kvalitatīvus rādītājus, atražojot 4 meitas un 3 mazmeitas. Princeses ģimenē iegūts 31 teļš, no kuriem 19 teles un 22 bullēni. Iegūtie rezultāti ir atbilstoši šķirnei bioloģiskā saimniekošanas sistēmā.
• Zīdītājgovs uzturēšana dienā vidēji izmaksā ap 2 eiro, bet neiegūts teļš gadā rada zaudējumus no 600–900 eiro
• Latvijā pārraudzības ganāmpulkos Simentāles šķirnes dzīvniekiem pirmā atnešanās ir vidēji 30 mēnešu vecumā, diemžēl šai šķirnei pirmo reizi vajadzētu atnesties ātrāk, kas samazinātu izaudzēšanas izmaksas un palielinātu dzīvnieku ražošanas mūža ilgumu.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Daiga Baltiņa,

LLKC lopkopības konsultante