Pievienot komentāru

Septembrī tika izdarīti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas publicēti 2016. gada 11. oktobra “Latvijas Vēstnesī”. Būtiskākās izmaiņas šajā likumā:

1) Darba likums paredz, ka likumā noteiktajos gadījumos pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās darbinieks un darba devējs var vienoties par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumi nosaka, ka šāda persona ir uzskatāma par darba ņēmēju, ja tā konkurences ierobežojuma laikā saņem ienākumus, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

2) Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajos gadījumos par kapitālsabiedrības valdes locekļiem ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no to domājamā ienākuma.  Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, šādam kapitālsabiedrības valdes locekļa ienākumam tiks piemērota iemaksu likme, pēc kuras persona ir pakļauta pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai. Tādējādi kapitālsabiedrības valdes locekļiem, par kuriem veicami nodokļu maksājumi no domājamā ienākuma, noteiks atsevišķu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.

3) Jauna norma noteikta arī attiecībā uz pašnodarbinātajām personām. Šobrīd pašnodarbinātajām personām nav iespējams iesniegt precizējumu ziņojumam par sociālajām iemaksām. Grozījumi paredz, ka pašnodarbinātajam ir tiesības mēneša laikā pēc dienas, kas tam noteikta kā obligāto iemaksu veikšanas termiņš, vienu reizi precizēt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu un obligātās iemaksas par pārskata ceturksni.

Publicēti arī grozījumi likumā “Par grāmatvedību”. Tie atsevišķām personu grupām ļauj grāmatvedības reģistros iegrāmatot attaisnojuma dokumentus ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā dokuments ir saņemts vai izsniegts. Norma attiecas uz šādām personām:

– uzņēmumi, kuri saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu ir ieguvuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu;

– individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 eiro;

– fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību.

Likumā ir precizēts piecus gadus uzglabājamo attaisnojuma dokumentu glabāšanas laiks uzņēmuma arhīvā. Turpmāk šādiem attaisnojuma dokumentiem glabāšanas laiks ir noteikts līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu likuma “Par grāmatvedību” 2. panta prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne mazāk kā pieci gadi. Tādējādi likumā ir noteikts minimālais glabāšanas termiņš, taču attaisnojuma dokumentus var glabāt arī ilgāk.

Likumā ir arī vairāki papildinājumi saistībā ar maksātnespējīga uzņēmuma pārskatu sagatavošanu.

Linda Puriņa, LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja