Pievienot komentāru

Papeļu audzēšana un plantāciju ierīkošana ir populāra visā pasaulē – īpaši Ķīnā, kā arī Eiropas un Skandināvijas valstīs. Pie mums, Latvijā, SIA “Bergvik Skog” uzkrājusi pieredzi un guvusi labus rezultātus papeļu audzēšanā.

Papeles Latvijā jūtas labi

Papele ir apšu ģints suga. Tā Latvijā ir pazīstama jau ļoti sen, tikai līdz šim tā saistījās ar neglītām alejām pilsētās, kuras katru gadu radīja milzīgu daudzumu nepatīkamu pūku.

Šobrīd papeles Latvijā jūtas labi. Pārņemot citu valstu pieredzi un zināšanas, pie mums ir pieejami papeles hibrīdi, kas būtiski atšķiras no līdzšinējiem kokiem. Lielākoties tie ir vīrišķā dzimuma pārstāvji (pūku nav, vai to daudzums nav ievērojams), kas Latvijas apstākļos ir ļoti ražīgi. Stādot papeli piemērotā augsnē, jau pēc 20−25 gadiem varētu iegūt kopumā ap 400−500 m³ koksnes no hektāra.

Pozitīvi, ka zemes īpašniekam paliek tiesības jebkurā brīdī pieņemt lēmumu par zemes izmantošanas veida maiņu. Var cirst pēc 5, 10, 15 utt. gadiem atkarībā no tirgus cenas attiecīgajam koksnes resursam tajā brīdī. Tā ir ļoti svarīga iespēja dažādām dzīves situācijām.

Papele kā pagaidu risinājums lauksaimniekiem

Tiem zemju īpašniekiem, kuri, iespējams, šobrīd nevar izšķirties par kādas konkrētas platības turpmāko izmantošanu un svārstās starp lauksaimniecisko ražošanu vai meža audzēšanu, papeļu plantāciju ierīkošana ir viens no pagaidu alternatīviem risinājumiem. Ņemot vērā, ka papele tiek pieskaitīta pie lauksaimniecības kultūrām, to var stādīt jebkurā neizmantotā zemē bez saskaņojuma ar pašvaldībām.

Pie mums, Latvijā, par papeļu plantācijām pirmos piecus gadus ir iespējams saņemt arī ES vienotos platību maksājumus. Tās vēl var turpināt audzēt 10 gadu, nesaņemot maksājumus, bet tad gan jāpieņem lēmums, vai atstāt papeļu plantāciju un veidot mežu, vai nocirst un atgriezties pie cita zemes izmantošanas veida.

Viens no papeļu audzēšanas iniciatoriem Latvijā SIA “Bergvik Skog” izpilddirektors Lars Georgs Hedlunds iesaka mainīt LAD ”politiku” tā, lai zemes īpašnieki Latvijā, tāpat lielākajā daļā Eiropas valstu, varētu saņemt ES atbalstu energokultūru (apšu, papeļu u. c.) audzēšanai vismaz ar 15 gadu apriti. Salīdzinoši citās valstīs, kā Zviedrijā, Polijā u. c., ES atbalsts mēdz būt pat līdz 20 gadiem.

Nebūtu taisnīgi papeles pielīdzināt kārkliem, kas savu maksimumu sasniedz jau pēc 2−3 gadiem. Savukārt, lai iegūtu maksimālo ražīgumu no papelēm, tās vajadzētu audzēt ar 10−15 gadu apriti, jo pirmajos trīs gados papele aug lēnāk, bet pēc tam sāk augt strauji. Gada laikā augstumā tās izaug par 2,5 m un diametrā pieaug par 3 cm. Lielāka raža un labāki sortimenti papelēm būs pēc 10 gadiem!

Uzlabo augsni un noder cīņā ar latvāni    

Papeļu lapas ir kā milzīga fabrika, kas gada laikā var veidot vairākas tonnas uz hektāra. Atsevišķas papeļu lapas var sasniegt pat A4 papīra lapas izmēru. Lapām nobirstot un satrūdot, tās ievērojami var uzlabot augsni.

Papele ir arī viens no iespējamiem līdzekļiem cīņā ar latvāni. To pašreiz SIA “Bergvik Skog” pārbauda vairākos ar latvāni invadētos īpašumos. Paaugusies papele veido ļoti blīvu lapu klājumu, kas pilnībā noēno visu teritoriju. Tas savukārt ļoti nepatīk latvānim. Lai gan latvānis neiznīkst, tas vairs neaug. Te noteikti būtu jāstāda trīsmetrīgi papeļu kāti, kas uzreiz samazinātu un padarītu iespējamu cīņu ar „ienaidnieku”.

Kur un kā labāk stādīt

Kā jau katrai sugai, arī papelei ir svarīgi izvēlēties atbilstošu augsni un vietu. Papele mīl daudz saules un pietiekami daudz mitruma, patīk viegla, labi drenēta mālsmilts augsne.

SIA “Bergvik Skog” papeles stāda jau vairākus gadus. Stādījumu ierīkošanai izmanto pašu audzētus spraudeņus (garums 34−40 cm), stādot ap 1500 stādu uz hektāra, atstājot 1,5 m starp stādiem un 3 metrus starp rindām. Tā kā nezāles ātri apsteidz to nelielo spraudeņa daļu, kas paliek virs zemes, iesaka augsni gatavot iepriekšējā gadā un veikt sākotnēju augsnes apstrādi ar Roundup. Tas iedarbosies sešus mēnešus, un ar to pietiks, lai papelei dotu pietiekami laika saņemties. Pirms stādīšanas spraudeņus vēlams izmērcēt ūdenī pat vairākas diennaktis, kas ļaus brīvi pārdzīvot iespējamos sausuma periodus pavasarī. Nākamajā apritē pēc nociršanas papele pati atjaunojas no celmu atvasēm, un atjaunošanas izmaksas ir ļoti mazas.

Lars Georgs Hedlunds ir pārliecināts, ka arī Latvijā papeles varētu būt kā viens no papildu ienākuma avotiem zemniekiem saimnieciskās darbības dažādošanai. Graudi ražu dod katru gadu, bet papeles var cirst pēc 5–25 gadiem pēc vēlmēm un vajadzībām, tā ir kā banka.

Rakstu pilnībā var izlasīt izdevuma “Čiekurs” Nr. 3 (51) 2016 rudens izdevumā.

FOTO: Viena no pirmajām SIA “Bergvik Skog” ierīkotajām papeļu plantācijām

Foto: “Bergvik Skog” arhīvs