Pievienot komentāru

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina – graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Neraugoties uz to, kopraža solās būt salīdzinoši laba – 2 629,4 miljoni tonnu.

Situāciju reģionos LLKC eksperti ieskicē šādi: Kurzemē – ja būs saulains, labības nokulšana šonedēļ varētu noslēgties. Zemgalē – daži saimnieki kulšanu pabeiguši, tomēr vēl ir daļa saimnieku, kuri cer uz saulainu laiku, lai kulšanu pabeigtu. Vidzemē un Latgalē kopumā vidēji nokults ne vairāk kā 50% no visām platībām.

Slapjo lauku nokulšana palielina arī izmaksas saimniekiem, – kaltēšana maksā no 2,85–4,5 eiro/t, kas, kuļot ar 20–22% mitrumu veido aptuveni 25 eiro/t. Ja raža ir aptuveni 6 t/ha, tad kopējie zaudējumi uz hektāru ir līdz pat 150 eiro. Turklāt palielinās degvielas patēriņš kombainiem, kuri strādā uz slapjiem laukiem.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Pašlaik pie pirmās iespējas nekavējoties jānovāc sēklas lauki, jo, ja lietavas turpināsies, graudiem var pasliktināties dīgtspēja! Problemātiska ir arī ziemāju sēja, jo ziemas rapsis, ko parasti sēj pēc kviešiem, šogad iesēts ļoti maz, – Zemgalē dažas saimniecības iesējušas vien 50% no plānotā, bet daļa saimniecību sēju nav pat sākušas. Arī Kurzemē un Latgalē ziemas rapša sēja nav sākta. Lai rapsis labi pārziemotu, Zemgalē var sēt līdz 25. augustam, savukārt Latgalē sēt vēlāk par 20. augustu ir riskanti augu ziemošanai. Pozitīvs ir fakts, ka jau apsētie rapša lauki ir ļoti labi sadīguši, jo mitrums bija pietiekams.”

O. Balodis atzīst, ka ziemas rapša sējā šis ir sliktākais gads līdz šim, jo septembrī jāsāk ziemāju labību sējas laiks. LLKC eksperti arī atzīst, – lauka daļas, kurās rapsis netiks novākts un kuras pašlaik pārņem nezāles, septembrī būs jāiear.

Ar ziemas kviešiem šogad apsēti 329,8 tūkst./ha, kuru ražība tiek prognozēta 4,2 t/ha, bet kopraža plānota 1385,2 tūkst. t. Vasaras kvieši iesēti 151,3 tūkst./ha, ražība – 3,9 t/ha, kopraža – 589,01 tūkst. t. Rudzi iesēti 36,1 tūkst./ha, ražība – 3,6 t/ha, kopraža – 129,0 tūkst. t. Vasaras mieži iesēti 94,3 tūkst./ha, ražība – 2,4 t/ha, kopraža – 157 tūkst. t. Tritikāle iesēta 9,2 tūkst./ha, ražība – 3,6 t/ha, kopraža – 33,1 tūkst. t. Griķu platības ir 17 tūkst./ha, ražība – 1,0 t/ha, kopraža – 17 tūkst. t. Vasaras rapsis apsēts 25,8 t/ha, ražība – 1,7 t/ha, kopraža – 43,8 tūkst. t. Ziemas rapsis apsēts 89,3 tūkst./ha, ražība – 2,7 t/ha, kopraža – 241,1 tūkst. t. Kartupeļi aizņem 24,3 tūkst./ha, ražība – 24,6 t/ha, kopraža – 597,8 tūkst. t.

Kopumā Latvijā graudaugi šogad aizņem 710,1 tūkstoti hektāru, kur ziemāju platības ir 375,1 tūkstotis, bet vasarāju – 335,06 tūkstoši hektāru. Kopējā rapšu platība ir 115,0 tūkst./ha un kopraža tiek prognozēta 284,9 tūkst./t.

Plašākai informācijai: Oskars Balodis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs, tālr.: 63007557, mob. tālr.: 28661751

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

Uzziņai. Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”. Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.