Pievienot komentāru

Lai ekonomiski saimniekotu un iegūtu vairāk piena, nepieciešams regulāri – vismaz 365–400 dienās iegūt vienu teļu no katras slaucamās govs. Visvieglāk grūsnību iegūst mazražīgākās ganāmpulka govis, –  parasti tās laikus un izteikti meklējas, un bieži jau pēc pirmās mākslīgās apsēklošanas reizes kļūst grūsnas. Taču katram saimniekam pašam jāizvērtē, cik ekonomiski izdevīgi ir turēt un ēdināt mazražīgu govi un no tās iegūt, iespējams, ģenētiski mazvērtīgu teļu. Varbūt labāk šo govi pēc dažiem laktācijas mēnešiem likvidēt?

Ganāmpulkā visvērtīgākās ir augstražīgās govis, bet tās sagādā arī visvairāk rūpju saimniekiem, –  to savlaicīga un sekmīga apsēklošana. Visiem zināms, ka augstražīgām govīm biežāk ir pagarināts servisperiods, arī periods no atnešanās līdz pirmajai meklēšanās reizei. Tām meklēšanās var būt ļoti īsa (pat 3–6 stundas) vai var notikt klusā meklēšanās. Šīm govīm tikpat biežas problēmas var būt gan ilgstošs nemeklēšanās periods, gan arī regulāra meklēšanās bez rezultatīvas apsēklošanas. Ļoti bieži šo govju reproduktīvo problēmu cēlonis ir vielmaiņas negatīvā enerģijas bilance (NEB), kas ir neizbēgama visām govīm laktācijas pirmajā mēnesī. Taču augstražīgajām govīm NEB ir īpaši izteikta lielās piena atdeves dēļ: tā izraisa aknu funkciju traucējumus, t. sk. samazinātu holesterīna sintēzi, no kā veidojas steroīdie dzimumhormoni (estrogēni, progesterons) un arī stresa hormoni (kortizols un aldosterons). Šie hormoni ietekmē dzimumorgānu darbību. Tā rezultātā pie NEB šīm govīm biežāk nekā mazražīgajām trīs līdz sešas nedēļas pēc atnešanās var novērot strutainus izdalījumus no maksts (metrīta vai endometrīta pazīme), rektāli izmeklējot, var konstatēt dzemdes subinvolūciju, olnīcās paliekošo dzelteno ķermeni vai folikulāru cistu. Samazinātās dzimumhormonu sintēzes dēļ pienīgākās govis mazāk aktīvi meklējas.

Kā novērst šīs reproduktīvās veselības problēmas?

Pirmkārt, visefektīvāk un lētāk ir nodrošināt govīm pārejas un laktācijas sākuma periodā kvalitatīvu, pietiekošu un sabalansētu barību, – īpaši rūpēties par pietiekošu enerģētiskās barības daudzumu, kā arī par makroelementu, mikroelementu un vitamīnu piedevām. NEB var kontrolēt, regulāri govīm novērtējot ķermeņa kondīcijas izmaiņas: pirmajā mēnesī pēc atnešanās govīm pieļaujams kondīcijas samazinājums ne vairāk kā 0,5– 1,0 punkti (5 punktu sistēmā). Tomēr visprecīzāk NEB sākšanos var noteikt, izmērot asinīs β-oksisviestskābes koncentrāciju ar manuālu analizatoru: apmēram nedēļu pirms atnešanās tā nedrīkst pārsniegt 0,7 mmol/l, bet mēneša laikā pēc atnešanās β-oksisviestskābes līmenis nedrīkst būt augstāks par 1,2 mmol/l. Nodrošinot pietiekošu enerģijas daudzumu, govis dos arī vairāk piena un neslimos ar ketozi. Protams, spēkbarību nedrīkst arī pārdozēt, tā jāsabalansē gan ar proteīnu saturošās, gan ar šķiedrainās barības daudzumu.

Otrkārt, nepieciešams samazināt visa veida stresu govīm, nodrošināt komfortu. Organismā stresa hormoniem pastiprināti izdaloties, tiek samazināta dzimumhormonu sintēze. Stress var rasties katrā ganāmpulkā atšķirīgu iemeslu dēļ – dažādu stresoru iedarbībā. Stresa situācijas govīm var rasties gan dzīvnieku pārblīvētības, hierarhijas problēmu, barības padeves pārtraukumu dēļ, nepiemērotu guļvietu, sliktas ventilācijas vai liela karstuma dēļ vasarā, un tas var būt saistīts vēl ar daudziem citiem faktoriem. Visbiežāk stresa faktoru novēršana neprasa lielus finansiālus ieguldījumus, tikai dažus būtiskus darba organizācijas pārkārtojumus vai radošus risinājumus konkrētā situācijā. Taču rezultāts pārkārtojumiem var būt pat labāks par cerēto, jo var uzlaboties ne tikai govju reproduktīvā veselība, bet arī izslaukums.

Treškārt, augstražīgo govju meklēšanās sekmīgākai noteikšanai ieteicams izmantot speciālas tehnoloģiskas iekārtas, piemēram, pedometrus (dzīvnieka kustību aktivitātes mērītājus), datorizētas slaukšanas iekārtas, kurās iespējams noteikt piena elektrisko vadītspēju vai progesterona līmeni. Ar šiem mērījumiem var noteikt pat govju kluso meklēšanos vismaz 70–90% gadījumu. Lai gan aparatūras iegāde saistīta ar finansiāliem ieguldījumiem, tomēr tā kalpos ilgtermiņā un var kvalitatīvi „izpildīt” vismaz viena darbinieka pienākumus, kas uzrauga dzīvnieku veselību un nepārtraukti precīzi reģistrē govju meklēšanos. 

Ceturtkārt, ja iepriekš minētie pasākumi vēl nedod uzlabojumus augstražīgāko govju reproduktīvo problēmu risināšanā, tad parasti palīdz kontrolēta hormonu terapija, ko pielieto gan neauglības ārstēšanā, gan meklēšanās sinhronizācijā. Meklēšanās sinhronizācija (parasti rektāli izmeklētiem dzīvniekiem) papildina trūkstošo dzimumhormonu koncentrāciju organismā intramuskulāru injekciju vai subkutānu implantu, vai intravaginālu sūkļu veidā, lai problemātiskai govij dzimumcikls noritētu pilnvērtīgi – ar kvalitatīvu ovulāciju konkrētā dienā, plānotā laikā. Visi nosauktie hormonu ievadīšanas veidi ir efektīvi, – izvēle vairāk atkarīga no dzīvnieku turēšanas veida un fiksācijas iespējām novietnē. Pielietojot meklēšanās sinhronizācijas shēmas, var panākt pat veselas govju grupas meklēšanos vienā un tajā pašā laikā, kas var samazināt mākslīgās apsēklošanas pakalpojuma izmaksas un palīdz nodrošināt plānotu atnešanās grafiku. Tādējādi var veidot nemainīgu grūsno govju grupu, kas kopā pārvietojas novietnē gan uz cietstāvošo, gan laktējošo govju aizgaldiem. Dzīvniekiem tā var aiztaupīt pārgrupēšanas stresu.

Govju hormonālās meklēšanās stimulācijas un sinhronizācijas metodes ir ļoti dažādas, bet tās var nodrošināt sekmīgu govju apaugļošanos 60–95% gadījumu. Instrukcijā paredzēto hormonu ievadīšanas shēmu jāizpilda precīzi norādītajās dienās, citādi govju meklēšanās nebūs kvalitatīva vai arī ovulācija nenotiks. Neviena pareizi pielietota dzimumhormonu shēma nerada blaknes, arī izslauktais piens ir derīgs cilvēku uzturā. Lai izvēlētos piemērotāko meklēšanās sinhronizācijas shēmu govīm ar neskaidrām reproduktīvajām problēmām, vispirms nepieciešams veikt rektālo izmeklēšanu. Ja to iepriekš neveic, tad injicējamo hormonu shēmas jāizvēlas garākas, kas realizējamas apmēram 3 nedēļās. Šīs shēmas biežāk pielieto lielajos, nepiesieti turētu slaucamo govju ganāmpulkos vai arī gaļas govju ganāmpulkos, kur ir apgrūtinoši veikt rektālo izmeklēšanu. Jāpiebilst, ka hormonālo shēmu pielietošana nemaksā pārāk dārgi, dārgāka var izrādīties šo piena devēju daudzkārtēja nesekmīga apsēklošana. Ļoti svarīgi sekmīgai govju grūsnības iegūšanai ir hormonu injekcijas izdarīt precīzi shēmā paredzētajos laikos.

Atcerēsimies, ka nekas nav lētāks par slimību profilaksi. Augstražīgo govju neauglības cēloņi vispirms jāmeklē nesabalansētā vai nepietiekošā ēdināšanā un dažādās turēšanas kļūdās, arī nepietiekošā govju novērošanā, lai noteiktu meklēšanos. Tikai pēc tam jāķeras pie finansiāli dārgākām ārstniecības vai meklēšanās noteikšanas un sinhronizācijas metodēm, lai panāktu grūsnības iestāšanos pārējām –  augstražīgajām problemātiskajām govīm.

Laima Liepa,

LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesore,

izmēģinājuma “Atražošanas rādītāju ietekmējošie faktori un embrionālās mirstības cēloņi” zinātniskā konsultante