Jūs atrodaties šeit
Pievienot komentāru
Ja sarindotu pieaugošā secībā Latvijas lauksaimniecības kultūraugu kaitēkļus pēc postīguma, tad pirmajā desmitniekā varētu iekļaut arī kāpostu cekulkodi. Šis kaitēklis šovasar jau vairākkārt pieminēts Valsts augu aizsardzības dienesta informācijās par kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem Latvijas sējumos un stādījumos.
Pirms vairākiem gadiem (pagājušā gadsimta 90.-to gadu beigās) par kāpostu cekulkodi mācību grāmatās rakstīja, ka tā masveidā savairojas reti un speciāli ierobežošanas pasākumi nav nepieciešami, taču pēdējos gados situācija ir mainījusies.
Varētu visu vainu uzvelt klimata pārmaiņām, bet nedrīkstam aizmirst, ka barības nodrošinājums ir ļoti būtisks faktors dzīvu būtņu attīstībai. Ja kādreiz cekulkodēm bija jāsamierinās vien ar kāpostaugiem un krustziežu nezālēm savā ēdienkartē, tad tagad, pateicoties tam, ka rapsis aizņem arvien lielākas platības, ir paplašinājies cekulkodes barības augu klāsts. Rapsis kā barības bāze nodrošina ilgstošāku kaitēkļa barošanās periodu un līdz ar to veicina lielāka cekulkodes paaudžu* skaita attīstību gadā un savairošanās iespējamību.
Visbiežāk cekulkode sastopama un ir postīga galviņkāpostu un ziedkāpostu laukos, bet konstatēta arī citu kāpostaugu platībās. Lielāko postījumu cekulkodes kāpuri nodara augu augšanas sākumfāzēs. Tie izgrauž kāposta augšanas centru vai ziedkāpostiem un brokoļiem ziedaizmetņus. Rezultātā ražai paredzētā auga daļa neveidojas vispār vai tā ir nekvalitatīva. Turklāt tikko izšķīlušies kāpuriņi ir sīki, grūti pamanāmi un barojoties paslēpušies zem kāpostu lapām. Pēdējos gados cekulkodes kāpuri ir bieži sastopami gan ziemas, gan vasaras rapša sējumos. Ziemas rapsim tie nozīmīgus bojājumus nenodara, jo pamielojas vien ar lapām agri pavasarī vai pirms ziemošanas. Vasaras rapsī gan cekulkodes kāpuri var būtiski sabojāt ziedaizmetņus vēl pirms spīduļa atnākšanas.
Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta novērojumiem šogad pirmie cekulkodes kāpuri vasaras rapša sējumos parādījās jūnija pirmajās dienās, tātad cekulkodes izlidošana no ziemošanas vietām (daudzos gadījumos no ziemas rapša sējumiem) notikusi apmēram divas nedēļas agrāk. Galviņkāpostu stādījumos pirmie cekulkodes tauriņi novēroti jūnija otrajā nedēļā (2010. un 2012. gadā maija beigās, bet 2011.gadā jūnija trešajā nedēļā), pirmie kāpuri konstatēti jūnija trešās nedēļas sākumā tāpat kā 2010.gadā, bet par nedēļu agrāk kā iepriekšējos divos gados. Uz kāpostaugiem var attīstīties vairāk nekā viena kaitēkļa paaudze un bieži vien stādījumos vienlaicīgi sastopamas visas kaitēkļa attīstības stadijas.** Pieaugušās cekulkodes un kāpuri kāpostu laukos sastopami līdz pat ražas novākšanai. Nākamā gada ražai iesētos ziemas rapša laukos cekulkodes un to kāpuri sastopami jau pirmo lapu veidošanās laikā un izņēmums nav arī šis gads. Jau septembra vidū uz rapša lapām konstatētas pirmās cekulkodes kūniņas. Kāpuri ziemas rapša sējumos sastopami vēl joprojām un turpat arī iekūņosies.
Analizējot novērojumu rezultātus un ņemot vērā cekulkodes bioloģiskās īpatnības var secināt, ka:
- cekulkodes pēdējās paaudzes, kad kāposti novākti, turpina barošanos jaunajos ziemas rapša sējumos un labi sagatavojas ziemošanai;
- cekulkodes pēc pārziemošanas vispirms sāk attīstību vasaras rapša sējumos un pārlido uz kāpostaugu laukiem īsi pēc to iestādīšanas;
- zinot laiku, kad vasaras rapša sējumos konstatēti pirmie cekulkodes kāpuri, var paredzēt, ka tie apmēram divu nedēļu laikā var parādīties tuvumā esošajos kāpostu stādījumos;
- spriežot pēc tā, ka šoruden uz jaunajiem ziemas rapša augiem bieži sastopamas cekulkožu kūniņas un kāpuri, var prognozēt, ka arī nākamgad cekulkode var savairoties masveidā, ja būs vēls rudens, kas ļaus iekūņoties lielākam kāpuru skaitam, un būs mērena ziema ar noturīgu sniega segu, kas pasargās ziemojošos īpatņus (cekulkodes tauriņi un kūniņas) no nosalšanas.
*1 paaudze – kaitēkļa attīstības cikls sākot no olas līdz pieaugušajam īpatnim
** cekulkodes attīstības stadijas – pieaugušais tauriņš, ola, kāpurs, kūniņa
Inta Jakobija
VAAD
Augu aizsardzības departaments
Integrētās augu aizsardzības daļa
vecākā referente