Pievienot komentāru

Lauksaimniekiem jau vairāku gadu garumā ar valsts atbalstu tiek dota iespēja savā saimniecībā pētīt un risināt dažādus aktuālus jautājumus gan augkopībā, gan lopkopībā. SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” organizē demonstrējumu ierīkošanu saimniecībās ar mērķi parādīt dažādu jautājumu risinājumus citiem lauksaimniekiem, kā arī informēt lauksaimniekus par aktualitātēm nozarē.

Arī šogad tika organizēti izmēģinājumi un demonstrējumi augkopības saimniecībās. Izmēģinājumi tika ierīkoti saimniecībās, kas var garantēt datu precizitāti, variantos iekļaujot vairākus atkārtojumus, kā arī nodrošināt piemērotu tehniku izmēģinājumu apkopšanai. Savukārt demonstrējumi saimniecībās tika ierīkoti ražošanas sējumos ar atšķirīgiem variantiem. Katra izmēģinājuma un demonstrējuma ierīkošanas metodiku sagatavo konsultants sadarbībā ar lauksaimnieku un zinātnisko vadītāju.

Kopā šogad ierīkoja 7 tēmas 6 saimniecībās (1. att.) Divas tēmas tika turpinātas no iepriekšējā gada. Viena no tām bija lopbarības pupu audzēšanas tehnoloģiju novērtēšana. Lopbarības pupas ir vērtīgs proteīna avots lopbarībā, kā arī labs augsnes ielabotājs – ar gumiņu palīdzību saista gaisa slāpekli un no augsnes dziļākajiem slāņiem spēj uzņemt grūtāk šķīstošos augu barības vielu savienojumus, kā arī padarīt tos izmantojamus citām pēckultūrām.

Pagājušā gadā Madonas novadā z/s „Apšusala” tika salīdzinātas dažādas lopbarības pupu šķirnes. Savukārt. atlasot pēc pagājušā gada rezultātiem ražīgāko un ekonomiski izdevīgāko šķirni – ‘Fuego’, šogad tai tika salīdzinātas dažādas izsējas normas (30, 40 un 50 dīgtspējīgas sēklas uz m2), kā arī novērtēta tauriņziežu pēcietekme graudaugu sējumā. Veicot bruto seguma 1 aprēķinu, demonstrējumā secināts, ka, audzējot vasaras kviešus lopbarībai pēc lauka pupām, iespējams ietaupīt mēslojuma izmaksas.

Ražošanas intensitātei lauksaimniecībā pieaugot, saasinās vides aizsardzības problēmas, tiek meklēti risinājumi, kā ražojošai saimniecībai saimniekot videi draudzīgi. Gulbenes novada k/s „Klēts” otro gadu tiek demonstrēti dažādi agrovides pasākumi, lai rastu risinājumus, kā ieviest saimniecībā pasākumus, kas samazinātu intensīvas saimniekošanas ietekmi uz vidi. Viens no pasākumiem ir buferjoslu ierīkošana gar ūdensteci. Pēc pagājušā gada rezultātiem secināts, ka šāds pasākums būtu lietderīgs no vides aizsardzības viedokļa, tomēr lauksaimniekiem tas ir grūti risināms apkopšanas ziņā. Šogad tika demonstrēta uztvērējaugu efektivitāte barības vielu noteces mazināšanā. Uztvērējaugi ir augi, kuri sēti pasējā pamatkultūrai vai kā starpkultūra starp divām pamatkultūrām, turpinot augt un uzņemt barības vielas pēc tam, kad pamatkultūra, galvenokārt graudaugi, ir nokulti. Demonstrējumā tika salīdzināti dažādi pasējas augi. Secināts, ka tauriņzieži ir vieni no efektīvākiem uztvērējaugiem, jo ne tikai uztver barības vielas rudens periodā, bet arī piesaista augsnē slāpekli no atmosfēras, tomēr ekonomiskā ziņā tas neattaisnojas, jo sēkla ir dārgāka nekā stiebrzālēm. Lai veicinātu lauksaimnieku atbalstu barības vielu noteces mazināšanai, jāpiesaista valsts atbalsts agrovides pasākumu īstenošanā.

LLU MPS „Vecauce” šogad tika ierīkoti divi izmēģinājumi. Ziemas rapša sējumos tika pētīti dažādu sējas laiku (14.08., 18.08., 24.08., 30.08. un 3.09.) ietekme uz ziemas rapša ‘Cult’ un ‘Rohan F’ ziemcietību. Šī gada agroklimatiskajos apstākļos zemāko ziemcietību uzrādīja 18. augustā sētie ziemas rapši. Optimālākie ziemas rapša sējas laiki šī gada izmēģinājumā izrādījās 14., 24. un 30. augusts. Tomēr jāņem vērā, ka rapši, kas sēti augusta pirmajās dienās, līdz veģetācijas perioda beigām var ievērojami pāraugt, kas palielina pārziemošanas risku. Konstatēts, ka augsnes mitrums sējas laikā un nokrišņu daudzums pēc sējas bijuši būtiskākie dīgšanu ietekmējošie faktori.

Ziemas kviešu ‘Kranich’ sējumos tika salīdzinātas dažādas slāpekļa papildmēslojuma devas, kā arī novērtēta slāpekļa lietošanas efektivitāte, izmantojot sēru saturošu mēslojumu. Sēra un slāpekļa uzņemšana augos ir cieši saistīti procesi, un augstas kvalitātes ražas rādītāju ieguvei ir būtiska abu šo elementu savstarpējā attiecība. Atsevišķā variantā izmēģinājumā slāpekļa papildmēslojuma devas tika aprēķinātas, izmantojot slāpekļa testeri. Ar N testeri veikts slāpekļa nepieciešamības noteikšanas monitorings, nosakot N testera rādījumus noteiktās augu attīstības stadijās un izvērtējot N nepieciešamību augam. Pēc ražas novākšanas veikts N mēslojuma lietošanas ekonomiskais izvērtējums un graudu kvalitātes rādītāju izvērtējums atkarībā no pielietotā mēslojuma tehnoloģijas.

Tā kā pēc Eiropas Padomes direktīvas noteikts, ka ar 2014. gadu lauksaimniekiem jāsaimnieko ar integrētām vai bioloģiskām saimniekošanas metodēm, Valkas novada z/s „Piekalnes” un Pāvilostas novada z/s „Sproģi” tika ierīkoti demonstrējumi. To realizācijas uzdevums bija ieviest integrētās laukaugu audzēšanas metožu izmantošanu saimniecībā, veicot kaitīgo organismu monitoringu sējumos, pieņemot lēmumus par kaitīgo organismu un slimību ierobežošanu,  pamatojoties uz to attīstības līmeni un kritisko slieksni. Demonstrējumā tika novērtēta iegūtās ražas kvalitāte atkarībā no pielietojamās audzēšanas metodes, kā arī novērtēta ekonomiskā efektivitāte katrā kultūraugu audzēšanas sistēmā. Demonstrējuma lauku dienās lauksaimnieki tika iepazīstināti ar nosacījumiem, kas jāņem vērā, audzējot laukaugus integrēti, kā arī novērtēti sējumi un pielietotie augu aizsardzības paņēmieni, pamatojoties uz kaitīgo organismu monitoringu. Kopumā secināts, ka lauksaimnieki ir ļoti maz informēti par pasākumiem, kuri būs jārealizē ar 2014. gadu, lai pamatotu pieņemto lēmumu laukaugu augu aizsardzības pasākumu izvēlē. Atbildīgajiem dienestiem un konsultantiem vairāk jāvērš lauksaimnieku uzmanība uz laukaugu integrētas audzēšanas pasākumiem.

Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībā Alūksnes novada z/s „Polieši” tika ierīkots izmēģinājums par bioloģiski aktīvo preparātu lietošanu dārzeņu stādījumos bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā. Tika salīdzināta biopreparāta Kelpaka un vermikomposta lietošana burkānu, ķiploku un sīpolu stādījumos  bioloģiskā saimniecībā, meklēti risinājumi optimālu devu lietošanai, lai iegūtu augstāku ekonomisko efektivitāti. Konstatēts, ka katrs no pielietotajiem bioloģiski aktīvajiem savienojumiem ir devis kultūraugiem ražas pieaugumu, tomēr vēl ir daudz jautājumu, kas būtu jāizvērtē, lietojot šos preparātus.

Lai vizuāli novērtētu ierīkotā demonstrējuma salīdzināmos variantus augkopībā, kultūraugu veģetācijas perioda laikā tiek rīkotas lauku dienas. Lauku dienu apmeklētāji atzīst, ka šāda veida izmēģinājumi un demonstrējumi ir nepieciešami, lai būtu iespēja dalīties pieredzē, uzklausīt zinātnieku un konsultantu ieteikumus, kā arī iegūt jaunas atziņas kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju pielietošanā.

Izmēģinājumu un demonstrējumu rezultāti katru gadu tiek analizēti noslēguma seminārā, kurā piedalās gan lauksaimnieki, gan konsultanti, gan zinātnieki, gan ministriju speciālisti, lai  dalītos pieredzē praktisku rezultātu analizēšanā. Rezultāti tiek publicēti ikgadējā izdevumā „Izmēģinājumu un demonstrējumu rezultāti augkopībā”, kas ir pieejams LLKC reģionālajos birojos, kā arī mājaslapā www.llkc.lv.

Lauksaimnieki aicināti informēt konsultantus par jautājumiem, kas būtu jāpēta, kā arī piedalīties semināros un lauku dienās, lai iegūtu jaunas atziņas un dalītos pieredzē, tā iegūstot jaunas zināšanas un informāciju.

LLKC Augkopības nodaļas vecākā speciāliste augkopībā Ilze Skudra