Pievienot komentāru

Gadu no gada Latvijā ir vērojamas tendences, ka saimniecību skaits, kas izvēlas nodarboties ar zīdītājgovju ganāmpulku izveidošanu un esošo ganāmpulku paplašināšanu, palielinās.

Zināšanas šādu liellopu audzēšanā jāpilnveido un jāvirza ilgtspējīgas attīstības virzienā, efektīvi izmantojot lauksaimniecības zemes resursus, nodrošinot dzīvnieku labturību, komfortu; veicot kvalitatīvu rupjās lopbarības sagatavošanu; sakārtojot ēdināšanas sistēmu atbilstoši dzīvnieku grupām, kā arī pareizi apsaimniekojot ganības, mītnes un kūtsmēslus.

Lai iegūtu piemērotus dzīvniekus pašu saimniecībā, būtiska nozīme ir ganāmpulka mērķtiecīgai izkopšanai, ņemot vērā katrai šķirnei raksturīgās pazīmes. Lielākajai daļai saimnieku mērķis ir efektīva ražošana. Zīdītājgovju ganāmpulkos to iespējams sasniegt, iegūstot no govs vienu veselīgu teļu gada laikā, un gādāt par tā ātrāku izaudzēšanu līdz atšķiršanai. Tāpēc jāstrādā pie govju atražošanas spēju uzlabošanas un teļu ātraudzības. Pētījumi liecina, ka atražošanas spējām pastāv cieša saikne ar govs ķermeņa kondīciju (BCS) un uzbūvi. Govs ķermeņa kondīcijas un uzbūves vērtējums zināmos ražošanas cikla posmos ir viens no palīginstrumentiem ražošanas efektivitātes novērtēšanā. Zīdītājgovju BCS vērtēšanā izmanto divas vērtēšanas skalas – ASV izstrādāto 9 punktu skalu vai Skotijā izmantoto 5 punktu skalu. Abās skalās vērtējums “1” norāda uz ļoti vāju dzīvnieku, bet “9” – uz ļoti aptaukojušos. Abu BCS vērtēšanas skalu mērķis ir novērtēt zīdītājgovju enerģijas rezerves atnešanās laikā un pēcatnešanās periodā. BCS vērtējums ir objektīvs, vienkāršs un lēts vizuāls sava ganāmpulka uztura statusu novērtējums. Pētījumos ASV ir pierādīts, ka no tauku rezervēm zīdītājgovs ķermenī ir atkarīgas tās reprodukcijas spējas. Govīm ar BCS vērtējumu 3 punkti vidējais starpatnešanās intervāls (SAI) pārsniedza 410 dienas, bet govīm ar BCS vērtējumu 5 līdz 6 SAI bija 365 dienas. Govīm, kurām BCS vērtējums bija 7 punkti, SAI saīsinājās vēl par dažām dienām. Tātad zīdītājgovju ķermeņa kondīcija ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka to izmantošanas efektivitāti.

Vairākos pētījumos ir minēts, ka govju reprodukcijas spējas ir atkarīgas arī no to temperamenta. Govīm ar izteiktu temperamentu grūsnība iestājas  apmēram 20 dienas vēlāk, salīdzinot ar mierīga rakstura govīm. Govju reprodukcijas spējas var ietekmēt dažādi klimatiski faktori, piemēram,  gaisa temperatūra, mitrums un citi faktori.

Lai vērtētu dažādu faktoru ietekmi uz zīdītājgovju reprodukcijas spējām, ierīkots izmēģinājums Šarolē govju ganāmpulkā. Izmēģinājums palīdzēs skaidrot zīdītājgovju reprodukcijas spēju ietekmējošos faktorus bioloģiskās saimniekošanas apstākļos.

Izmēģinājuma mērķis: izvērtējot zīdītājgovju atražošanu ietekmējošos faktorus, analizēt iemeslus, kas ietekmē auglību un pēcnācēju kvalitāti, izstrādāt ekonomiski pamatotus risinājumus un ieteikumus zīdītājgovju ganāmpulka atražošanas uzlabošanai.

Ziedīte Bimšteine,

LLKC Jēkabpils konsultāciju birojs