Pievienot komentāru

Lai mazinātu ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanā ūdenstilpju aizsargjoslās, veiktas izmaiņas Aizsargjoslu likumā. Tās stājušās spēkā 2015. gada 22. decembrī. Līdz ar grozījumiem zemes īpašnieki varēs novākt brūkošās baltalkšņu audzes un veidot mērķtiecīgi apsaimniekotas mežaudzes.

Upēs veidojas aizdambējumi

Baltalkšņi ūdenstilpju aizsargjoslās aizņem ap septiņiem tūkstošiem hektāru lielu platību, un to skaits pēdējos 30 gados ir strauji pieaudzis. Baltalksnis pēc 40 gadu vecuma sāk brukt, un tādēļ upēs pasliktinās bioloģiskā kvalitāte un sāk veidoties aizdambējumi.

Baltalksnis ir pioniersuga, kas ātri ieviešas platībās, kurās īsākā vai ilgākā laika posmā nav veikta cilvēka mērķtiecīga darbība. Ja aplūkojam laika sprīdi pēdējo 30 gadu garumā, tad vairāku tūkstošu ha platībā iepriekš atklātās teritorijās ir izveidojušās baltalkšņu audzes. Zem baltalkšņu vainagiem nokļūst ļoti maz saules gaismas, līdz ar to tās lielākoties ir nabadzīgas zemsegas augu ziņā un velēna, kam būtu jākalpo kā filtram upju un ezeru aizsargjoslu platībā, praktiski neveidojas. Baltalkšņi ir koku suga ar īsu dzīves ciklu, kas nozīmē, ka pieaugušās baltalkšņu audzēs notiek relatīvi straujš audzes sabrukšanas process un upju krastos augošie baltalkšņi masveidā gāžas ūdenī, veicinot sadambējumu veidošanos, upju aizsērēšanu, pūšanas procesus ūdenī, tādējādi bojājot ūdeņu kvalitāti. Zemes īpašniekiem līdz šim bija liegta iespēja novākt ūdeņu aizsargjoslās sabrūkošās baltalkšņu audzes, jo pirmajos desmit metros gar ūdensobjektu netika atļauta galvenās cirtes veikšana, bet atlikušajā aizsargjoslas daļā – kailcirtes veikšana, kas neļāva veidot jaunas, produktīvas un noturīgas mežaudzes brūkošo baltalkšņu audžu vietā.

Jāievēro atsevišķi nosacījumi

Grozījumi paredz mazināt koku ciršanas ierobežojumus mežaudzēs virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, kurās dominējošā koku suga ir baltalksnis. Turpmāk to drīkstēs darīt, ievērojot atsevišķus nosacījumus.

Veicot kailcirti mežaudzē, kurā valdošā suga ir baltalksnis, būs jāsaglabā ozoli, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, vītoli, melnalkšņi un mežābeles, kā arī būs aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus. Tāpat kokus nedrīkstēs cirst no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, kailcirtes platība virszemes ūdens aizsargjoslā nedrīkstēs pārsniegt vienu hektāru, kā arī, atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 80 procentus no kopējā koku skaita.

Ir vēl daži ieteikumi, kas nav noteikti ar normatīvajiem aktiem, tomēr meža īpašnieki, kuri plāno veikt baltalkšņu audžu apsaimniekošanu, ir aicināti tos ievērot. Lai veicinātu velēnas veidošanos un aizsargjoslas kā filtra labāku funkcionēšanu, vēlams atstāt aptuveni divus metrus platu no kokiem  brīvu joslu upei tuvākajā platībā. Ieteicams neveikt koku stādīšanu pirmajos divos metros gar upes krastu, veicot kopšanas cirti, iespēju robežās šajā joslā vajadzētu novākt kokaugus. Iespēju robežās vēlams vecās baltalkšņu audzes novākšanu apvienot ar upes atbrīvošanu no sakritušajiem kokiem.

Raksta sagatavošanā izmantota informācija no www.mezaipasnieki.lv.

Sarmīte Grundšteine,

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs