Pievienot komentāru

Arī šogad LLKC dārzkopības eksperts Māris Narvils jau februārī novāca “jauno” kartupeļu ražu. Par to laikrakstā “Latvijas Avīze” tika publicēts raksts, kas izraisīja ļoti spraigas, pat asas diskusijas sabiedrībā. Lai atbildētu uz tajās izskanējušajiem jautājumiem, Māris Narvils sagatavojis skaidrojošas atbildes kā agronomiem un oponentiem, tā šīs idejas noliedzējiem.

Sākumā gribu pateikt lielu paldies tam cilvēkam, kas savulaik ar šādu kartupeļu audzēšanu nodarbojies tik nopietni, ka racis tupeņus martā un vedis tirgot uz tagadējo Sanktpēterburgu, nopelnot labu naudu. Atsaukušies arī citi cilvēki, kas audzējuši līdzīgi.

Jautājumi par tirgus cenām un citām globālām lietām

• Pagaidām šādā veidā audzētus kartupeļus nav paredzēts kaut kā īpaši pozicionēt, lai gūtu lielus ienākumus, jo lielās platībās tos būtībā nekad nav plānots audzēt.
• Tas, vai pirkt mūsu vai ievestos kartupeļus, ir katra paša kā pircēja izvēle,  – vai atbalstām zemniekus, kuri kartupeļus audzē Itālijā, Marokā vai Spānijā, vai tomēr zemniekus, kas tupeņus audzē tepat Latvijā.
• Šim audzēšanas veidam netiek izmantoti nekādi īpašie kartupeļi, kur varētu būt iesaistītas biotehnoloģijas vai ĢMO.
• Ja katrā procesā mēs gribētu atrast un saprast jēgu, cilvēce nudien nekur tālu attīstīties nebūtu paspējusi. Vēsturiski tādu piemēru, kad vienai sabiedrības daļai nav pieņemami kādi citādi un atšķirīgi lietu risinājumi, rodami neskaitāmi.

Jautājumi par augšanas bioloģiju, veģetācijas periodu un tehnoloģiju

• Šie kartupeļi reāli ir auguši 2015. gada vasaras otrajā pusē un rudenī, gan laksti, gan ziedi bijuši, tā kā arī saules gaismu tie ir redzējuši.
• Mazliet par to, ko mēs saucam par attiecīgu “jauno” ražu. Par iegūtu ražu mēs varam uzskatīt to brīdi, kad konkrētais kultūraugs ir NOBRIEDIS UN TIEK NOVĀKTS UZGLABĀŠANAI. Šajā gadījumā kartupeļu bumbuļi nav nobrieduši un novākti netiek. Novākti tiek nākamajā gadā, vienlaicīgi saglabājot “jauniem” kartupeļiem raksturīgās īpašības – garšu, viegli nokasāmu mizu, cietumu un it kā stiklainumu.
• Ir viedoklis, ka šie kartupeļi ne ar ko neatšķiras no pērnā gada kartupeļu ražas, kā arī tiem, kas tāpat “pārziemojuši” uz lauka vai nejauši palikuši nenorakti kādā lauka vai lauciņa malā. Taču pastāv ievērojamas atšķirības, un paskaidrošu  – kāpēc. Pirmā atšķirība ir tieši laika ziņā, kamēr vieni pavasarī stādītie jau septembrī ir ar nobriedušu mizu un gaida savus racējus vai nenorakti paliks līdz pavasarim, tikmēr otri tad vēl tikai ir ziedos un aug pilnā sparā. Tātad vieni izbeidz savu veģetācijas periodu un nobriest, tikmēr otriem augšana vēl turpinās.
• Arī šos kartupeļus nevarēs izaudzēt, ja sēklai izvēlēsies bumbuļus, kas vienkārši būs palikuši pāri no iepriekšējā gada. Spēcīgi saasnojuši bumbuļi iestādīti neaugs vispār.
• Šādā veidā izaudzētie kartupeļi netiek norakti, tie paliek vagās, kā tikuši audzēti, līdz ar to ir būtiska atšķirība pat tajā, kā kartupeļu bumbuļi tiek glabāti stirpā. Kartupelis novākts iziet pēcbriedes periodu, arī miza nostiprinās, lēni, bet tomēr, notiek elpošana, kas neglābjami rada arī garšas izmaiņas. Paliekot vagā, bumbulis mizu “nobriedināt” nepaspēj zemo temperatūru dēļ. Šī paša iemesla dēļ nenotiek arī cukuru pārvēršanās cietē, kas būtiski maina garšu.
• Tātad no augšanas izbeigšanās brīža, kas parasti notiek oktobrī, nenobriedušie bumbuļi “aizmieg” līdz tam brīdim, kad ir vēlme tos izrakt, ievērojot labvēlīgus klimatiskos apstākļus.
• Vai var atšķirt “vecos” kartupeļus, kas iestādīti pavasarī, izaudzēti un novākti 2015. gada rudenī, no “jaunajiem”, kas stādīti 2015. gada augustā un novākti 2016. gada februārī? Atšķirības veidojas gan uzglabāšanas dēļ (gaisa temperatūra, gaisa mitrums), gan atšķirīgās vides dēļ. Manā pagrabā kartupeļi glabājas pie +3 līdz +4 ^oC. Uzglabāšanas rezultātā miza, lai arī ir stingra, aptaustot liecina, ka kādas procentdaļas mitruma vienalga ir zudušas, – kā nekā no novākšanas brīža  pagājuši pieci mēneši. Vēl sarkanās mizas šķirnei, kāda ir ‘Laura’, uzglabāšanas laikā vairāk vai mazāk attīstās arī sudrabotais kraupis, kamēr bumbuļiem, kas tikko norakti, neko tādu nevarēja novērot. Bumbuļi bija cieti, varētu teikt, ka pat kraukšķīgi, miza viegli nāca nost, bija vesela un nebojāta.
• Diskusijās izskanēja viedoklis, ka nav starpības, kad šos kartupeļus norok, jo arī oktobrī tie garšos kā “jaunie” kartupeļi. Taču atšķirība ir tā, ka izrakti tie neglabāsies, jo fizioloģiski nebūs nobrieduši, līdz ar to prieks tos ēst būs tikai tam brīdim. Savukārt nenorakti tie paliks līdz pavasarim, nesot līdzi “jauno” kartupeļu garšu.
• Vai būs atšķirība, ja pavasarī stādītos kartupeļus rudenī nenovāks, nosegs un pavasarī noraks, bet otrus stādīs vasarā, rudenī piesegs un arī novāks pavasarī? Jā, būs atšķirība. Saglabāsies kā vieni, tā otri, tikai pirmajiem vairs nebūs “jauno” kartupeļu garšas, savukārt otrie būs kā vasaras vidū noraktie “jaunie” kartupeļi.

Jautājumi par kulināro pusi

• Šī sadaļa nebūs domāta tiem, kuriem ir vienaldzīgi, ko un kādā veidā liek iekšā savos vēderiņos. Tas pats attiecībā uz kartupeļiem, kādi tiek apēsti, – viss vienalga, vai liels vai mazs, dzeltens vai balts, jauns vai vecs, šādiem ēdājiem kaut ko skaidrot nebūs vērts.
• Savukārt tie, kas ilgojas pēc pirmajiem “jaunajiem” kartupeļiem un cenšas tos izaudzēt pēc iespējas agrāk, sapratīs, ka garšas atšķirības tomēr pastāv un ļoti būtiskas. Tikai, ak, tavu nelaimi, jebkurš kartupelis izaugot un nobriestot, šo jauko “garšu” pazaudē. Šis kartupeļu audzēšanas paņēmiens nodrošina šādu kartupeļu bumbuļu baudīšanu pavisam citā laikā. Kam ļoti garšo tieši jaunie kartupeļi, to ļoti novērtē un saprot.

Jautājumi par ekonomisko pusi

• Ne visu gluži var izmērīt ar mērauklu  – saražot vislētāk vai visvairāk. Tādā gadījumā mēs visus dārzeņus ēstu tikai tajā gada posmā, kad dārzeņi izaug pie mums, bet tos, kas ievesti pie mums ziemas vidū, neēstu. Visu nosaka piedāvājums un pieprasījums. Ja kāds kādu dārzeni vai augli grib ēst arī tajā laikā, kad to pie mums nav, tad ir arī gatavs ar savu maku to atbalstīt.
• Nišas produktus  mēs nekad nevarēsim nolikt vienā līmenī ar tradicionāli audzētām kultūrām. Līdz ar to specifiska būs arī patērētāju kategorija. Pret šādiem produktiem ikdienas patērētāji vienmēr izrādīs zināmu skepsi un neizpratni. Tas vienlīdz attiecināms uz jebkuru mūsu dzīves sfēru, un pat vairs nav atkarīgs no tā, vai tas būs kartupelis, elektromobilis vai robots mājkalpotājs.
• Atbildot uz aizrādījumu, ka kādam šādi audzējot kartupeļus vienkārši gribas labi nopelnīt teikšu, – skumji, ja cilvēki domā, ka ar to tiks “rausts” daudz naudas.
• Kamēr notiek izziņas process un gribu apjaust tehnoloģiskas lietas, mani nudien neuztrauc 1 kg pašizmaksa un ražas centneri, jo daru to savam un savu tuvāko priekam. Ja pienāks brīdis, kad vajadzēs sarēķināt  – izdarīsim.

Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā