Pievienot komentāru

Zinot, ka cilvēki ap šo laiku jau steidz gādāt dažādas dārzeņu un ziedu sēklas, LLKC agronoms Māris Narvils piedāvā dažus ieteikumus, kā nekļūdīties sēklu izvēlē un nodrošināties ar cerētās ražas vai ziedošu puķu sagaidīšanu.

Pašreizējie laika apstākļi ar sauli un atlidojušajiem gājputniem mānīgi rada vēlmi atsākt rušināšanos arī savos dārzos. LLKC agronomi uzsver, – līdz iespējai reāli ķerties pie darbiem dobē vai uz lauka jāgaida vēl vismaz mēnesis, taču dēstu audzēšanai gan klāt ir īstais brīdis.

Sēklu iegāde

Ģimenes dārziņu īpašnieki parasti iegādājas amatieriem domātus sēklu fasējumus krāsainās paciņās ar attiecīgās sugas dārzeņa vai puķes bildi, retāk ar konkrētās šķirnes vai hibrīda foto. Izpētot informāciju paciņas otrā pusē, svarīgi atcerēties, ka uz tās jābūt derīguma termiņam, kurš nav beidzies, jo šādas sēklas apritē nedrīkst atrasties. Tāpat uz iepakojuma norāda vai nu sēklu skaitu rupjākām sēklām, piemēram, ķirbjiem vai kabačiem, vai sēklu kopējo svaru gramos. Ja ir svars gramos, kādā dārzkopības grāmatā jāmeklē, cik tad 1 gramā ir sēklu, piemēram, sarkanajām bietēm tās ir 50–100, bet garšaugam estragonam – 5000.

Dēstu audzēšanai sēklas jāpērk ar rezervi – vismaz 10–20% sēklu. Tādēļ, jo lielākas platības vēlas apstādīt, jo lielāka nozīme būs plānošanai. Pērkot krāsainos sēklu fasējumus, pievērsiet uzmanību arī tam, vai sēklas ir tikai papīra paciņā, – tad sēklas var sataustīt un redzēt, paceļot pret gaismu. Diemžēl, sējot tādas sēklas, ir lielāks risks, ka tās var neuzdīgt. Toties daudz drošāk iegādāties sēklas tādos iepakojumos, kuros tās ieliktas papildu folijas iepakojumā, kas labi pasargā no ārējiem apstākļiem.

Ko darīt ar iepriekšējā gada atvērtajām paciņām?

Ja palikušas sēklu paciņas no iepriekšējā gada un tās žēl izmest, var rīkoties šādi. Uz mitras, baltas salvetes uzliek vismaz divas reizes pa 10 sēklām (lielākām platībām noteikti 2 x 100 sēklas), un atstāj padiedzēt. Tad var redzēt, cik sēklu nesadīgs, un izrēķināt, par cik procentiem vairāk nāksies sēklu izsēt papildus. Ja no vienām 10 sēklām sadīgst 7 un otrām 10 tikai 3 sēklas, tad vidēji piecas nesadīga, un izsējas norma būs jāpalielina par 50%. Atgādinām, ka visdrošāk iegādāties sēklas specializētajos dārzkopības veikalos nevis lielveikalos un uz tirgus, kur pastāv lielāks risks iegādāties nekvalitatīvas sēklas.

Kur labāk meklēt sēklas kartupeļus?

Par kartupeļu sēklu jāinteresējas pie sertificētiem kartupeļu sēklas bumbuļu audzētājiem. To saraksts atrodams Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā: http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/skd-seklaudzetaji.aspx. Likumdošana nosaka, ka 10% no kartupeļu stādāmā materiāla katru gadu vajadzētu nomainīt ar sertificētu A vai B kategorijas sēklu, diemžēl mazās piemājas saimniecībās to praktiski nedara, tā apdraudot tos komercaudzētājus, kas cenšas to visu ievērot. Pašu atlasīti, tirgū vai vēl trakāk – lielveikalā nopirkti un iestādīti kartupeļi, var būt ļoti nopietnu slimību (sēnīšu, vīrusu, baktēriju) izraisītāju primārais avots. Visas šīs slimības kaitēkļu darbības rezultātā tālāk nokļūst arī citos kartupeļu laukos, radot ļoti nopietnus riskus un pat zaudējumus. Par Latvijas kartupeļu šķirnēm jāinteresējas Priekuļos – Agroresursu un ekonomikas institūtā, savukārt par ievesto kartupeļu šķirnēm – SIA “Aloja Agro”, z/s “Piekalnes” un z/s “Kalnāres”.

 Informāciju sagatavoja

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas eksperts