Pievienot komentāru

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā 20. un 21. februārī notika LLU ikgadējā zinātniski praktiskā konference „Līdzsvarota lauksaimniecība”.

Konferencē piedalījās lauksaimniecības zinātnieki, nozares speciālisti, ražotāji, konsultanti un studenti. Pirmajā dienā notika plenārsēde LLU aulā. Lauksaimniecības fakultātes dekāne, profesore Zinta Gaile informēja par zinātnisko pētījumu kvalitāti LLU Lauksaimniecības fakultātē, bet Dr. biol. Edīte Kaufmane no LVAI (Latvijas Valsts Augļkopības institūts) pastāstīja par integrētās augļkopības pieredzi un risinājumiem Latvijā. Vairākos referātos autori (V. Jansons, A. Kārkliņš un A. Ruža) akcentēja kultūraugu mēslošanas jautājumus, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz to, kā samazināt lauksaimniecības radīto piesārņojumu augsnē un ūdeņos.

Sekoja darbs laukkopības, dārzkopības un lopkopības sekcijās.

Laukkopības sekcijā vides aspektu izvērtēšanu lauksaimniecības politikas veidošanā veica P. Lakovskis, kurš norādīja, ka iepriekšējā plānošanas periodā vides politikas dokumentos nav aprakstītas vides problēmas saistībā ar lauksaimniecību, kā arī teritorijā, kurā lauksaimniecībai ir vislielākā ietekme uz vidi (īpaši jutīgā teritorija), vismazāk tiek realizēti vides aizsardzības pasākumi. Viņš vērsa uzmanību uz šo aspektu ņemšanu vērā, plānojot turpmāk lauku attīstību. Ražotājos lielu interesi izraisīja S. Maļeckas referāts par Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā veikto jauno ziemas kviešu šķirņu selekciju. Pēdējos gados selekcionētas ziemas kviešu šķirnes ‘Edvīns’, ‘Fredis’, ‘Modris’ un ‘Talsis’. Lauksaimnieki īpaši novērtējuši agrīno šķirni ‘Edvīns’, kas izmēģinājumos ir uzrādījusi augstu ražu un labu graudu kvalitāti.

Lopkopības sekcijā lielu uzmanību pievērsa vietējās saimniecībās izaudzētiem proteīna augiem izēdināšanai mājlopiem. I. Eihvalde pievērsa uzmanību tam, ka daļu proteīna avotu mēs spējam izaudzēt paši, tā samazinot brīvā tirgus cenu svārstību ietekmi. E. Aplociņa izteica viedokli, ka ar lopbarības pupām un zirņiem ir iespējams aizvietot ierastos proteīna avotus saimniecībās, kas slauc govis ne vairāk kā 10 000 kg izslaukuma, bet, lai šo faktu pierādītu, ir nepieciešami tālāki pētījumi. D. Kairiša norādīja, ka aitām un kazām lietderīgi šādus pētījumus veikt pirms ganīšanas sezonas, kad izēdina pašu sagatavoto rupjo lopbarību, tā nodrošināt viendabīgākus ēdināšanas apstākļus. 

Konferencē bija iespēja arī iepazīties ar stenda referātiem par Latvijā veiktajiem pētījumiem. Valsts Lauku tīkla pasākuma „Demonstrējumi lauku saimniecībās” ietvaros LLU MPS Vecauce ierīkotā izmēģinājuma – ziemas kviešu slāpekļa papildmēslojuma veidu salīdzinājums integrētā audzēšanas sistēmā – rezultāti tika demonstrēti stenda referātā, kā arī LLKC Augkopības nodaļas konsultante I. Skudra klātesošos iepazīstināja ar izmēģinājuma realizāciju. Konferencē stenda referātā tika atspoguļots arī Pāvilostas novada zemnieku saimniecībā „Sproģi” ierīkotais demonstrējums – laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana miežu sējumos, ievērojot integrētās augu aizsardzības principus. Šo referātu tēma tika akcentēta arī konferences praktiskās pieredzes sesijā, kur zinātniekiem, konsultantiem un lauksaimniekiem tika izvirzīts jautājums, kādas ir iespējas Latvijā ieviest integrētās audzēšanas principus. Atbildi mēģināja rast Valsts Augu aizsardzības dienesta pārstāve un  LLKC Augkopības nodaļas vadītājs O. Balodis, uzsverot, ka lauksaimniekiem zināšanu trūkuma un laikietilpības dēļ būs problemātiski izpildīt kaitīgo organismu monitoringa veikšanu, lai nodrošinātu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu atbilstoši kaitīgā organisma attīstībai.

Otrajā dienā ar praktisko pieredzi dārzkopībā dalījās LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Imants Missa, kurš pastāstīja par iegūto pieredzi, veicot LLKC demonstrējumu par bioloģiski aktīvo preparātu lietošanas pamatojumu dārzeņu stādījumos bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā.

Sagatavoja LLKC Augkopības un Lopkopības nodaļas