Pievienot komentāru

Latvijas dārzkopības speciālistu grupa pabija Polijā, Skernevicē, kur vispirms tikās ar Dārzkopības institūta zinātnieku grupu, kā arī iepazinās ar nozares saimniecībām.

Institūta zinātnieki iepazīstināja ar situāciju augļkopībā Polijā un to, ko viņi pēta savā institūtā, kādos virzienos strādā, pie kādām atziņām nonāk un kādas problēmas risina, lai tās radītu pēc iespējas mazāku ietekmi uz audzētāju.

Polijā šobrīd ir aptuveni miljons augļkopju. Izveidojušās deviņas ražotāju grupas. Tās algo konsultantu vai izmanto konsultāciju uzņēmumu pakalpojumus (speciālistu grupu). Dažkārt tiek piesaistīti speciālisti no Beļģijas un Holandes. Dārzkopības institūta speciālisti zināšanu pārnesi veic, piedaloties ar lekcijām semināros, konferencēs un izstādēs, apmācot valsts sistēmā strādājošos lauksaimniecības konsultantus, kā arī konsultējot uzņēmējus tieši.

Institūta izmēģinājumu stacijā Dobrovicē

Izmēģinājumu stacijā vienlaikus tiek veikti aptuveni 100 dažādi pētījumi. Dārzs atrodas 165 m virs jūras līmeņa un tā platība ir 74 hektāri. Labākajās vietās tiek stādīti mazāk izturīgi augi – persiki, aprikozes. Dārzā ierīkots dīķis ar sūkņu staciju, kas kalpo operatīvai miglotāju uzpildei un apūdeņošanai.

Pētnieku novērojumi liecina, ka temperatūru starpība dažādās dārza vietās reljefa ietekmē ir 4 °C, un tam ir nozīme sala izturībā. Piemēram, augs iztur -2 °C, bet tajā pašā laikā citā dārza vietā temperatūra pazeminās līdz -5 °C, kas var radīt bojājumus. Tas nosaka nepieciešamību kritiski izvērtēt dārzos audzējamos augus un to piemērotību klimata apstākļiem konkrētajā vietā.

Vidējā gada temperatūra Skernevicē ir 8,2 līdz 8,5 °C (Latvijā tā ir 5,9 °C), salīdzinoši maz nokrišņu – tikai 250 mm gadā, kas ir mazāk kā puse no Latvijas nokrišņu summas, bet normālai augšanai būtu nepieciešams 600–700 mm. Augsnes ir salīdzinoši vieglas, smilšainas.

Izmēģinājumu stacijas darbības pamatvirzieni

• Tradicionālie:

Selekcijas, slimībizturības, šķirņu un potcelmu saderības, augu veidošanas, ķimikāliju (mēslošanas, augu aizsardzības līdzekļu, augšanas regulatoru u. c.) lietošanas, produktu izmantošanas pētījumi u. c. Zinātnieki meklē kompromisu starp augļu kvalitāti un to, kā tie krāsojas, kā vizuāli izskatās veikala plauktā. Stacijā veic darbu pie jaunās paaudzes šķirnēm, kas pārspēj savus priekštečus, atlasot arī klonus no iepriekšējiem vecākaugiem. Piemēram, populāro ābolu šķirni ‘Ligol’ sāk aizstāt ar radniecisko aizvietotāju ‘Ligolina’, kas daudzos rādītājos pārspēj savu priekšteci – ir izturīgāka pret kraupi, tai rodas mazāk augļu puves bojājumu uzglabāšanas laikā, kas savukārt apdraud ‘Ligol’ izmantošanu ražošanā. Jāatzīmē, ka Latvijā tikai ļoti labvēlīgos reģionos būs izmantojamas šīs šķirnes.

• Atsevišķi jāpiemin virziens, kurā Polija ir viena no vadošajām zemēm pasaulē – augļu koku un to šķirņu audzēšanas tehnoloģiju jomā, piemērojot tās mehanizētai ražas vākšanai.

Tiek pētītas ķiršu ražas vākšanas iespējas, ko nosaka izmantojamā tehnika, tai piemērojot audzēšanas tehnoloģiju. Vienā no variantiem skābo ķiršu, kuru ražu vāc līdzīgi ogām, kokus veido ar galotni, ne augstākus par 2,5 m, regulāri atjaunojot zarus tā, lai to vecums nepārsniegtu 3 gadus, tā nodrošinot zaru elastīgumu. Otra metode mehanizētai ķiršu un arī plūmju ražas vākšanai ir cita veida ķiršu novākšanas kombaina „Gacek” izmantošana (cena 16 000 eiro), kas aptver koku, un zem tā apliek „palagus” apgāzta lietussarga formā un minūti, saudzīgi (nebojājot saknes) purinot ķirsi, augļi tiek savākti. Tādējādi operators ar šo iekārtu dienas laikā novāc aptuveni 0,5 ha ķiršu.

Plūmēm, kam pieļaujamais krišanas augstums ir mazāks, atrasts veids, kā saudzīgi novākt augļus mehanizēti, veidojot specifisku saplacinātu kausveida vainagu, izmantojot tehniku ar tuvu zariem izvietotām transportieru lentām. Tomēr aktuāla ir problēma, ka šādi veidotiem plūmju kokiem pastiprināti aug ūdenszari, kuru izgriešanai jāpatērē daudz laika, kas liek meklēt citus risinājumus.

• Sausseržu, ērkšķogu, upeņu, jāņogu, aroniju, korinšu, aveņu šķirņu un to audzēšanas tehnoloģiju izkopšana, – audzējot ražas mehanizētai novākšanai. Notiek aktīva sadarbība ar firmu „Jagoda”, kas konstruē un ražo ogu novākšanas un platību apstrādes tehniku.

Minētajiem retajiem augļaugiem, tāpat kā kizilam, augļrozēm, aktinīdijām, plūškokam, vīnogām, krūmmellenēm, smiltsērkšķiem izveidota augu kolekcija, kurā var iepazīt šķirnes, t. sk. pārbaudot to garšas īpašības.

Aktinīdijām interesanta bija poļu šķirne ‘Bingo’, kas nogatavojas divas nedēļas agrāk par šķirni ‘Ijuņskaja’. Tāpat noderīgi bija uzzināt, ka plūškokus iesaka audzēt ar mazu stumbru nevis krūmā. Bagātīga kolekcija ir kizilam, kurā sastopami augi arī ar lielām ogām, no kurām var gatavot vērtīgus (arī naudas izteiksmē) augu uzlējumus. Ražošanai Polijas apstākļos perspektīva ir Kamčatkas roze, kuras augļi nogatavojas vienmērīgāk, un tāpēc ražas vākšanai izmantojams pielāgots tas pats ogu vākšanas kombains. Jāsaka, ka ir jomas, kurās Latvijas audzētāji noteikti ir pieredzējušāki un ar lielākiem panākumiem, piemēram, smiltsērkšķu audzēšanā un izmantošanā, tāpat arī krūmcidoniju audzēšanā.

Augu apstrāde Polijā

Polijas zinātnieki kā kuriozu minēja gadījumu, ka kāds audzētājs sasniedzis „rekordu” – 32 smidzinājumus, kas gan ietvēra ne tikai insekticīdus un fungicīdus, bet arī dažādus līdzekļus augu piebarošanai caur lapām (mēslojumu) un augšanas regulatorus. Tomēr šādi ir tikai atsevišķi gadījumi. Pret kraupi lieto 10 līdz 15 fungicīdu smidzinājumus, bet kopā kokus apstrādā aptuveni 20 reizes. Interesanti, ka arī bioloģiskie audzētāji aptuveni 25 reizes smidzina savus stādījumus ar atļautiem preparātiem, tajā skaitā arī ar pašizgatavotiem augu izcelsmes preparātiem. “Bioloģiskais audzētājs” vēl nenozīmē saimniekošanu bez augu aizsardzības līdzekļu lietošanas bioloģiskās produkcijas iegūšanai.

Aktuāla problēma ir augļu puve (izraisītājs Neofabraea ģints sēnes), ko audzētāji sāk pazīt kā tā saukto “vēršacu puvi” (Bull’s-eye rot), jo īpaši ‘Ligol’ jeb ‘Golden Delicious’ izcelsmes šķirnēm. Tāda nav šķirnei ‘Ligolina’, kurai ir arī labāks augļu krāsojums, bet augļi – mazāki kā ‘Ligol’. Puves radītu problēmu dēļ ‘Ligol’ nevar saglabāt ilgāk par novembri. Lai problēmu mazinātu, uzglabājamos ābolus 7 līdz 14 dienas pirms ražas vākšanas apstrādā ar fungicīdiem (pie mums nav reģistrēti). Nogaidīšanas laiks ir 3 nedēļas, kas nozīmē, ka šie āboli novākšanas laikā un pāris nedēļas pēc novietošanas glabātavā nav lietojami, bet, ilgstoši uzglabājot, daudz mazāk bojāsies.

Izmantojamā tehnika

Firma „Jagoda” izstrādā dārzu kopšanas (pļāvēji, krūmu veidotāji, rušinātāji, t. sk. kokaudzētavām, stādīšanas agregāti ogulājiem un augļu kokiem, agregāti ogulāju dārzu likvidēšanai) un ražas vākšanas tehniku vairāk nekā 30 gadus. Pirms 18 gadiem uzņēmums bija Dārzkopības institūta sastāvdaļa. Polijā ir līdzīga kompānija arī netālu no Ļubļinas, bet pasaules mērogā tādas esot vēl tikai 3–5. Arī Latvijas audzētāji no „Jagoda” iegādājušies dažādas tehnikas vienības.

Apskatījām jaunāko ogu vākšanas pašgājēju kombainu, kas joprojām tiek pilnveidots. Tā pamatcena būs aptuveni 100 000 eiro. Tas ir aprīkojams ar papildu iekārtām atkarībā no kultūrauga, kuru vāks, un novākto ogu transportēšanas iespējām no lauka. Ar to ir iespējams stundas laikā novākt aptuveni 1000 ogu krūmu rindu metrus vai 0,5 ha stundā atkarībā no ogu kultūras un rindu garumiem, kā arī citām niansēm. Kombaina transporta kustības ātrums, pārbraucot no lauka uz lauku, var sasniegt 15 km/h. Ogu novākšanas procents ir 95%! No saviem priekšgājējiem kombains atšķiras ar to, ka vāc ražu no visas ogulāju rindas, nevis dalot krūmu uz pusēm, kā tas bija iepriekšējiem kombainiem, kas arī šobrīd ir ražošanā un ir lētāki.

Piemēram, tā ir ogu vākšanas tehnika „Jarek 5”, kas der ogām – sausseržiem, ērkšķogām, upenēm, jāņogām, kā arī izmantojama aronijām un augļrozēm. Ar šo iekārtu var novākt mazāk – 0,1–0,2 ha stundā. Tā orientējošā cena ir 19 500 eiro, plus papildu aprīkojums.

Šobrīd vispopulārākais produkts ir apdobju sakņu frēze, kas paredzēta, lai pēc stādījuma iznīcināšanas apdobē sasmalcinātu paliekošās saknes. Jau dārzu ierīkojot, jāparedz izmantojamā tehnika, kas nosaka stādīšanas attālumus. Piemēram, upenēm jānodrošina vismaz 4 m attālums starp rindām, lai ražu vēlāk varētu vākt mehanizēti. Par šo kompāniju vairāk www.jagoda.com.pl.

Melnā plūškoka audzētavas apmeklējums

Apmeklētā audzētava ir bioloģiskā saimniecība, kas iepriekš audzējusi dažādus dārzeņus un kartupeļus, bet to vietā šobrīd ir sākusi audzēt melno plūškoku (Sambus nigra). Visu ražu paredzēts eksportēt uz Vāciju. Saimnieki ir saņēmuši valsts atbalstu ilggadīgo stādījumu ierīkošanā un tagad saņem ikgadēju maksājumu par ekoloģisku saimniekošanu 2000 zlotu (500 eiro) par hektāru.

Plūškoka ražas izmantošanas iespējas:

• iegūs ziedus, tos žāvēs tējai un izmantos arī ārstniecībā (antioksidants, pretgripas efekts) un kosmētikas ražošanā;
• vāks daļu no lapām, kas satur daudz vērtīgu izmantojamu vielu (glikozīdus);
• ogas ar visiem ķekariem izmantos tējai un sīrupa iegūšanai, kā arī kā dabīgu krāsvielu, par ko ieinteresējušies pat automobiļu ražotāji.

Plūškoki praktiski neslimo, kaitēklis tiem ir tikai viens – melnās laputis, kuras var ierobežot ar saimniecībā sagatavoto nātru preparātu.

Saimniecībā 2014. gadā iestādīti 4 ha dāņu šķirnes ‘Sampo’ plūškoki. Stādīšanas attālums ir 4x2 m jeb 1250 augi/ha. Augsnē tiek iestrādāti dabīgi zaļaļģu produkti – 20 l/ha ziedēšanas laikā un arī tagad, oktobrī. Tas palīdz veidot izturību pret sausumu un citiem mazāk labvēlīgiem faktoriem.

Saimnieku filozofija pārliecinoši ir: „Kam plūškoki padodas, tiem laimes un naudas netrūkst”.

Kamčatkas sausseržu fermas apmeklējums

Šis augs (Lonicera kamtschatica) tiek uzskatīts par nākotnes augu ne tikai Polijā. Ogas nogatavojas jau jūnija sākumā, tās satur luteīnu, kas ir spēcīgs antioksidants un to izmanto sirds slimību profilaksē. Stādus audzē no spraudeņiem 2 gadus, izmantojot pilienveida apūdeņošanu. Ierīko arī dārzus, kuros stāda 4 m attālās rindās ar 50–70 cm attālumu starp augiem, kas ir 3300 augi uz ha. Ražot augi sāk 4. gadā, pilnražu sasniedzot 6. vai 7. gadā, kad arī paredzēta mehanizēta vākšana ar to pašu kombainu kā citiem ogulājiem (upenēm, jāņogām, ērkšķogām u. c.). Stādījuma produktīvais mūžs ir 20–30 gadi.

Pozitīvais šo augu izvēlē ir tas, ka tie ir ļoti sausumizturīgi un aukstumizturīgi. Kamčatkas sausserži iztur līdz pat -30 °C, bet ziedēšanas laikā -7 °C. Septembra otrajā pusē tie beidz veģetāciju.

Ražu vāks ar firmas „Jagoda” tehniku. Plānotā raža ir 2–4 kg no krūma. Ražīguma saglabāšanai veicama regulāra krūmu atjaunošana, atstājot krūmā zarus, kas nav vecāki par trim gadiem. Ogu lielums ir 2–3 grami poļu šķirnēm, piemēram, ‘Woitex’ un ‘Jolanta’. Stabilā salā (bez atkušņiem) varbūt izturīgākas ir Krievijā selekcionētās šķirnes, bet to ogas ir mazākas, līdz ar to arī raža ir divas reizes mazāka. Galvenokārt raža tiks eksportēta saldētā veidā uz ASV un Japānu, kur šobrīd pēc šīm ogām ir milzīgs pieprasījums, un tiek prognozēta cena 4 eiro/kg.

Šādi pieredzes braucieni ļauj uzzināt reālo situāciju kaimiņzemēs un labāk novērtēt nozarē paveikto Latvijā, kā arī prognozēt nākotnes tendences dārzkopībā. Polijā redzētais ļāva pārliecināties, ka, lai gan iegūstam mazākus produkcijas apjomus, esam vērā ņemams spēks dārzkopības jomā arī Eiropas līmenī.  Paldies Latvijas Augļkopības asociācijai, kas organizēja šo braucienu un deva iespēju apgūt poļu augkopju pieredzi!

Imants Missa,

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā