Jūs atrodaties šeit
Pievienot komentāru
“Šitās govis grūti slaukt!”. “Kā, tie ir vīķi, nevis rapsis?”. “Tu mani izaicini? Lecam maisos, redzēs, kurš ātrāks!”. Šādi un līdzīgi izsaucieni, sarunas un replikas nepārtraukti skanēja ap Latvijas Lauku izglītības un konsultāciju centra (LLKC) stendu aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā Traktordienā Annenieku pagastā.
Šis Traktordienai bija jubilejas gads – tā notika jau piekto reizi. Un šķiet, ka apmeklētāji to arī bija piefiksējuši – SIA “AGRO-Kaķenieku” laukā “Siljāņi”, teju vai adatai nebija kur nokrist – viesu automašīnas aizpildīja visu tām atvēlēto laukumu un vēl vairāk. Pasākumu organizēja nodibinājums „Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai” sadarbībā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministriju, Lauku tīklu un SIA „AGRO-Kaķenieki”.
LLKC stends šogad izpelnījās īpašu uzmanību, jo pie tā ganījās divas gotiņas – Vizbulīte un Salātlapiņa, kurai šādu vārdu deva bērni. Iespēja pārbaudīt savas slaukšanas prasmes radīja azartu. “O, es visu mūžu slaucu govis, te nebūs nekas sarežģīts!,” sauca kāda kundze, bet pieķērusies Vizbulītei atzina – slaucas visai cieti. Vislielāko sajūsmu abas ragaines izsauca bērnos – lielāki un mazāki cītīgi spaidīja pupus, cenšoties izslaukt iespējami vairāk.
Karsti, kā tiešā tā pārnestā nozīmē, šajā dienā gāja pie mūsu augkopības speciālistu stenda, kur tika piedāvāta iespēja pārbaudīt savas zināšanas, atminot dažādus sēklu paraudziņus. Ja zirņus, pupas, rapsi un miežus saimnieki atpazina salīdzinoši viegli, tad viena sēklu paciņa izrādījās pamatīgs klupšanas akmens. “Vai atminaties, kā sauca vienu no mūsu Valsts prezidentiem?,” uz atbildes pusi vedināja LLKC Lopkopības nodaļas speciālists Kārlis Zauers. Jāatzīst, ka tikai retais to spēja sasaistīt ar sēklām, kas izrādījās – vīķi. Tie, kas tika galā un atminēja vairumu no sēklām, tika pie “Kārtīga saimnieka” vai “Lieliskas saimnieces” uzlīmes. “To jūs tagad veselu gadu varat pie traktora līmēt, bet nākamgad obligāti jānāk veikt pāratestāciju, lai saņemtu jaunu atbilstošu uzlīmi,” draudzīgi smejot, skaidroja Kāris.
LLKC stendā apmeklētāji aktīvi izmantoja arī iespēju noskaidrot sev interesējošos jautājumus pie augkopības, lopkopības, ekonomikas un lauku attīstības speciālistiem. Tāpat par vērtīgiem atzina piedāvātos informatīvus materiālus par LLKC pakalpojumiem un dažādām saimniekošanas metodēm.
Nedalītu sajūsmu izpelnījās arī daudzu jau piemirstā sacensība ar lekšanu džutas maisos. Lecot un tipinot, kliedzot “Sarauj!”un krītot zemē, šo atrakciju izmēģināja kā pusaudži un mazi bērni, tā jaunieši un vīri spēka gados. Katrā ziņā vienaldzīgo nebija.
Saules karsēti un apveltīti ar “traktorista iedegumu”, Traktordienas apmeklētāji labprāt piesēda uz siena ķīpām mūsu telts priekšā un veldzējās ar glāzi skaidravota ūdens, ko bijām sarūpējuši pagurušajiem viesiem.
Satikšanās prieks bija abpusējs – kā dalībniekiem, tā viesiem. Turklāt gūtā informācija apmeklētājiem ļāva gūt ieskatu lauku dzīvē, bet rīkotājiem – labāk izprast, ko viesiem piedāvāt nākamajā Traktordienā 2015. gadā.
Ilze Rūtenberga-Bērziņa,
LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste