Pievienot komentāru

Vaislas kazas izaudzēšana

Kazlēnu audzēšana iedalāma trīs posmos pēc vecuma. Pirmais posms ir no dzimšanas līdz 3 dienu vecumam, otrais posms no 3 dienām līdz 12 nedēļu vecumam, trešais posms no 3 mēnešu līdz 9–12 mēnešu vecumam. Svarīgi, lai šajā periodā dzīvnieks pareizi attīstās un sasniedz vaislas gatavības svaru, kas sastāda ap 70% no pieaugušas kazas dzīvmasas.

Apstākļi kazlēnu izaudzēšanai

Lai kazlēni piedzimtu veseli, aktīvi un mundri, grūsnai kazai ir jānodrošina sugai raksturīgi piemēroti kopšanas, turēšanas un ēdināšanas apstākļi. Novietnei jābūt labi apgaismotai – nepieciešami 40 luksi/m², tai jābūt sausai ar labu ventilāciju un grūsnas kazas guļvietai būtu jāparedz 2–2,5 m² novietnē un vieta pie rupjās barības režģa 40 cm, jābūt pieejamam svaigam labas kvalitātes dzeramajam ūdenim. Grūsnai, slaucamai kazai ar dzīvmasu ap 70 kg dienā nepieciešams nodrošināt 3,5 kg barības sausnas ar 11,6% kopproteīna (no tā 70% vajadzētu būt sagremojamajam proteīnam). Tas nozīmē, ka rupjajai lopbarībai jābūt labas kvalitātes, jo kazas pamatā izmanto šo lopbarību. Jaundzimušie kazlēni būtu veselīgāki, ja grūsnās kazu mātes saņemtu profilaksei injekcijas ar ADE vitamīniem, E vitamīnu + selēnu.

Katram kazu ganāmpulkam, kurā ir grūsni dzīvnieki, būtu jāizvērtē riski un jāsagatavo plāns, kā laikus ierobežot parazītu invāziju ganāmpulkos. Plānā jāparedz koproloģiskie izmeklējumi parazītu identifikācijai, kā arī jānoskaidro endoparazītu ekstensitāte un intensitāte.

Kad kazlēns ir piedzimis, kvalitatīvs jaunpiens nodrošinās tālāko dzīvnieka augšanu un attīstību. Katrs kazlēniņš pēc dzimšanas ir rūpīgi jāapskata un jānovērtē tā veselības stāvoklis, ja nepieciešams, jāinjicē ADE vitamīni, vitamīns E + selēns, kā arī jāveic dzelzs preparātu injekcijas, ja redzams, ka tās nepieciešamas. Stundas laikā pēc piedzimšanas kazlēnam būtu jāuzņem jaunpiens 10% apjomā no sava dzīvsvara. Kazlēna dzīvsvars piedzimstot ir vidēji 2,2–3,5 kg, tātad pēc dzimšanas tam būtu nepieciešams ap 200–300 g jaunpiena. Pie mātes kazlēns diennaktī iet ēst 6–8 reizes. Jaunpiena patēriņš ar katru kazlēna dzīvības dienu palielinās, 1. nedēļā izēd 0,6–1,5 kg, 2. nedēļā 1–2 kg, 3. nedēļā 1,6–2,5 kg, 4. nedēļā 2–2,8 kg. Sākot ar kazlēna 3. dzīvības nedēļu, tam piedāvā ap 100 g spēkbarības, pakāpeniski daudzumu palielinot. Kazlēnam šajā periodā ir svarīgi, lai tas var piekļūt labas kvalitātes sienam, sākumā tas vairāk būs kā rotaļu elements, bet pakāpeniski dzīvnieks iemācīsies patērēt šo barības līdzekli. Tādā veidā kazlēnam tiek stimulēta priekškuņģa attīstība un tas veidojas par atgremotāju.

Liela nozīme ir novietnes temperatūrai, kurā atrodas kazlēni. Ja kazlēni atrodas kopā ar māti, tad no dzimšanas līdz 5 dienu vecumam optimālai temperatūrai novietnē jābūt +8 līdz +13 °C, ja atšķirti, tad +20 līdz +25 °C. Kazlēniem no 6 dienu līdz 3 nedēļu vecumam pie mātes vajag +3 līdz +10 °C, atšķirtiem – no +18 līdz +25 °C. Kazlēniem no 3 nedēļu vecumam un vecākiem pie mātes novietnes temperatūra var būt no 0 līdz +6 °C, atšķirtiem – no +16 līdz +25 °C.

 Ja kazlēns pēc piedzimšanas tiek atšķirts no mātes, tad pirmajā nedēļā to baro 4 reizes diennaktī, līdz mēneša vecumam – 3 reizes, līdz 2 mēnešu vecumam – 2 reizes. Izēdināšanai sagatavotā piena temperatūrai jābūt ap +38 līdz +40 °C.

LLKC pētījumi

Lai noskaidrotu ekonomiski izdevīgākos kazlēnu audzēšanas apstākļus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Zālēdāju projekta ietvaros 2014. gadā sāka demonstrējumu par vaislas kazu izaudzēšanu, izmantojot dažādus ēdināšanas un turēšanas veidus.

Demonstrējumā tiek pētīti piena šķirnes kazu pēcnācēji, kaziņas, kas dzimušas no 2014. gada 28.04 līdz 22.06. Visi dzimušie kazlēni ir Latvijas šķirnes kazu viena tēva pēcnācēji. Demonstrējuma veikšanai izveidotas trīs pētījuma grupas, kurās kazlēni iedalīti pēc to atšķiršanas laika no mātēm un ēdināšanas veida:

• 1. grupā kazlēni turēti pie mātes līdz 90 dienu vecumam;
• 2. grupā kazlēni no mātēm atšķirti 60. dienā;
• 3. grupā kazlēni atšķirti pēc dzimšanas un ēdināti mākslīgi ar mātes pienu.

Demonstrējuma laikā tika pastāvīgi kontrolētas dzīvmasas izmaiņas. Pirmā svēršana bija piedzimstot, tad 30. dienā, 60. dienā, 90. dienā, 180. dienā un 365. dienā – tātad pēc gada.

Lielākā kazlēnu dzīvmasa 30 dienu vecumā bija 2. grupā (kazlēnu atšķiršana plānota 60 dienu vecumā, 6,8 kg), bet mazākā 1. grupā (6,4 kg).

Lielākā kazlēnu dzīvmasa 60 dienu vecumā bija 1. grupā (kazlēnu atšķiršana plānota 90 dienu vecumā, 8,9 kg), bet mazākā – 2. grupā (atšķirti pēc dzimšanas, 8,1 kg). 1. grupas kazlēni lielāku dzīvmasu saglabāja arī 90 dienu vecumā – 12,4 kg. Vēlākā periodā lielākā dzīvmasa bija kazām 3. grupā (atšķirtas pēc dzimšanas) – 22,4 un 29,2 kg.

Lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī bija kazlēniem no dzimšanas līdz 30 dienu vecumam (no 133 līdz 144 gramiem). Laikā no 31. līdz 60. dienai dzīvmasas pieaugums būtiski samazinājās visās grupās un bija no 43 līdz 83 g. Turpmākajos dzīvmasas kontroles periodos pakāpeniski lielākie dzīvmasas pieaugumi bija kazlēniem, kurus no mātēm atšķīra pēc piedzimšanas. Šī grupa minimālo lecināšanas dzīvmasu (28 kg), sasniedza aptuveni 335 dienu vecumā. Veicot kazlēnu regulāru dzīvmasas kontroli, šajā demonstrējumā apstiprinājās fakts, ka laika periods kazlēna dzīvē līdz 30. dzīvības dienai ir vissvarīgākais, jo kazlēna augšana un attīstība šajā posmā norit visstraujāk.

Demonstrējuma norises laikā tika uzskaitītas kaziņu izaudzēšanai nepieciešamās izmaksas.

Lai izaudzētu jaunkaziņu līdz lecināšanai, tātad 12–14 mēnešu vecumam, izmaksas bija no 191,95 eiro līdz 252,46 eiro, atkarībā no audzēšanas veida. Mūsu demonstrējuma variantā kaziņas izaudzēšanas izmaksas lielākas bija, kad kazlēni tika atšķirti no mātes pēc dzimšanas. Latvijā ir maz saimniecību, kas saimnieko šādā veidā. Citur Eiropā šo metodi praktizē vairāk, jo katra kazlēna barības diena pie mātes nedod iespēju iegūt un pārstrādāt kazas pienu. Jāatzīst, ka kazas piena produkti citur Eiropā ir dārgāki nekā Latvijā, jo īpaši no bioloģiskajām saimniecībām.

Kazlēni, kas pēc dzimšanas tiek atšķirti no mātes un baroti mākslīgi

Kazlēni, kas dzīvo kopā ar māti un paši uzņem mātes pienu

ANITA SILIŅA, LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Raksts publicēts oktobra žurnālā "Latvijas Lopkopis".