Pievienot komentāru

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības kompetenču centra Zālēdāju projekta fermu diena 7. oktobrī tika rīkota SIA “Lestene” piensaimniecības kompleksā “Pienenes”. Interesentiem bija iespēja pārrunāt aktuālās tēmas piena lopkopībā, analizēt atražošanas rādītājus ietekmējošos faktorus slaucamo govju ganāmpulkā, kā arī meklēt risinājumus, kā novērst faktorus, kas slaucamām govīm izraisa augļa bojāeju embrionālā stadijā.

Šajā pārmaiņu laikā, kad svarīgi ir apzināties, kā samazināt izmaksas, kas saistītas ar piena ražošanu, jāizvērtē, kas ir izdevīgāk, vai ekonomēt izbaroto barības līdzekļu daudzumu, neveikt dažādus izmeklējumus dzīvniekiem, kas saistīti ar to veselības stāvokli, vai tomēr uzturēt labā veselības stāvoklī dzīvniekus un ar augstu atbildības sajūtu pareizi apsaimniekot ganāmpulku, nodrošinot dzīvniekiem apstākļus, kas atbilst visām fizioloģiskajām vajadzībām, jo cīnīties ar sekām ir dārgi, nesaimnieciski, ekonomiski neizdevīgi, un tas neveicina nozares attīstību.

Pēdējos 25 gados Latvijas piensaimnieki ir īstenojuši savu vēlmi izveidot ģenētiski augstražīgus ganāmpulkus. Ģenētikas speciālisti visā pasaulē laika gaitā ir izveidojuši “jaunās paaudzes dzīvniekus”, kas jau pirmajā laktācijā spēj saražot vidēji 30–40 kg un pat vairāk piena dienā. Apsveicami ir šo zinātnieku panākumi piensaimniecības nozarē. Piena lopu apsaimniekotājiem ir jāparedz, ka šādām govīm, lai tās būtu spējīgas ražot pienu un katru gadu piedzemdēt veselu teliņu, ir nepieciešami atbilstoši turēšanas un apsaimniekošanas apstākļi “jaunās paaudzes dzīvnieku”prasībām.

Egils Seņkāns, SIA “Lestene” valdes priekšsēdētājs un kooperatīva “Piena ceļš” valdes loceklis, norādīja, ka viņa vadītā saimniecība iegulda lielu darbu un līdzekļus, lai saražotu svaigpienu ar tādiem kvalitātes rādītājiem, no kura var saražot teicamas kvalitātes augstvērtīgos sierus. Egils atzina, ka šādu demonstrējumu realizēšana “savās mājās” ir nemitīga izglītošanās.

Lai demonstrējuma saimniecībās SIA “Lestene” un LLU MPS “Vecauce” demonstrējumu ierīkošana notiktu sekmīgi un ganāmpulku apsaimniekošana noritētu veiksmīgi, tika izvirzīti vairāki demonstrējuma mērķi:

1)   Noskaidrot govju brāķēšanas iemeslus;

2)   Noskaidrot biežāk izplatītākās slimības slaucamo govju ganāmpulkos;

3)   Noskaidrot govju neauglības iemeslus;

4)    Iegūt vispārēju informāciju par saimniecībām, izmantojot SIA “Lestene” un LLU MPS “Vecauce” uzstādītās sistēmas: ALPRO, HERD NAVIGATOR – SIA “Lestene” un AFIMILK – LLU MPS “Vecauce” datubāzes;

5)   Izmantot LDC autorizētās datubāzes informāciju par piena pārraudzības rādītājiem;

6)    Piena pārraudzības datu apstrādi ar datorprogrammām Lopkopjiem un Microsoft Excel 2010;

7)   Mazināt slaucamo govju neauglību, izmantojot kombinētu hormonu terapiju «anestrus» govīm.

Tā kā demonstrējums tika iesākts pagājušajā gadā un vēl tiks turpināts,  Dainis Arbidāns, LLKC Lopkopības nodaļas konsultants–eksperts veterinārmedicīnā, klātesošos iepazīstināja ar nosacījumiem, kādi bija nepieciešami, ierīkojot demonstrējumu: saimniecībās slaucamo govju skaits virs 200, nepiesietās turēšanas tehnoloģija, vienāda tipa slaukšanas iekārta, atšķirīga elektroniskā vadības sistēma, elektroniska datu uzskaite.

Šoreiz tika piedāvāts nedaudz savādāks demonstrējumu piensaimniecību raksturojumu.

Tabula speciālistam, kas orientējas piensaimniecībā, ir ļoti daiļrunīga. Informāciju analizējot, rodas priekšstats, kā dzīvnieki jūtas saimniecībā.

Strādājot demonstrējumā, abās saimniecībās tika nodefinēti 23 dzīvnieku izbrāķēšanas iemesli no ganāmpulka, kā viens no būtiskākajiem izslēgšanas iemesliem abās saimniecībās pēdējā gada laikā ir kāju slimības. To rašanās iemesli slaucamajām govīm ir vairāki. Piemēram, pēdējo desmitgažu laikā govis ir kļuvušas ražīgākas, un slaucamās govis ir ar vidēji 200 un vairāk kg lielāku ķermeņa dzīvmasu. Tāpēc kļūdas ēdināšanas un turēšanas apstākļos atspoguļosies dzīvnieka kāju veselības rādītājos. Dainis norādīja, ka ginekoloģiska rakstura problēmas abās saimniecībās nerada lielāko problēmu loku. Grūsnību ietekmējošie galvenie faktori ir audzēšanas kļūdas un ēdināšanas un apsaimniekošanas ietekme.

Antra Gražule, lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas speciāliste no kompānijas “Alltech Latvia”, norādīja uz problēmām slaucamo govju ganāmpulkos, kuros novēro hipokalcēmiju, kas izpaužas kā hroniska vielmaiņas slimība, kuru izsauc nepietiekams kalcija (Ca) nodrošinājums slaucamajām govīm, tādēļ būtiski ir noskaidrot, vai govs Ca ir uzņēmusi nepietiekamā daudzumā vai tā Ca nespēj izmantot organismā dažādu blakus faktoru rezultātā. To, ka varētu būt radusies kalcija nepietiekamība, norāda šādas klīniskās pazīmes: asiņains piens laktācijā, placentas aizture, piena trieka, dažādas pakāpes un rakstura dzimumorgānu iekaisums pēc dzemdībām, akūtas vai subklīniskas ketozes pazīmes, nepietiekama barības sausnas uzņemšanas spēja pirmajā mēnesī pēc dzemdībām – sevišķi svarīgi noteikt sausnas uzņemšanas spēju līdz 10. laktācijas dienai. Šie iepriekš minētie faktori būtiski ietekmē slaucamās govs veselību, tādēļ rodas grūtības laikus apsēklot slaucamās govis, kā rezultātā pagarinās servisa periods jeb laiks pēc dzemdībām, kad pēc veiktas mākslīgās apsēklošanas ir konstatēta grūsnības iestāšanās. Vērtējot govs veselību cietstāves beigu posmā, 10 dienas pirms un pēc atnešanās katram dzīvniekam ir individuāli jānosaka urīna pH, izmantojot stripus. Urīna pH pārbaude 10–7 dienas pirms atnešanās: vēlamais rādītājs – pH 6,8....7,0, izbarojot anjonu sāļus – pH 6,5...7,0. Urīna pH pārbaude 7–14 dienas pēc atnešanās: vēlamais rādītājs – pH 8,1...8,3. Pirms anjonu sāļu izbarošanas ir jāpārliecinās par kālija, kalcija, magnija saturu barības līdzekļos. Urīna pH cietstāvošām govīm >7,0 var būt par cēloni hipokalcēmijai un piena triekai. Urīna pH ir viens no nosakāmajiem rādītājiem, kas raksturo govs vielmaiņu noteiktā fizioloģiskā fāzē. Šis rādītājs ir jāvērtē kompleksi ar asins bioķīmiskajiem rādītājiem un fizikāli efektīvo kokšķiedru (pe NDF).

Asociētā profesore Laima Liepa no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes, norādīja, ka reprodukcijas efektivitāti slaucamo govju ganāmpulkā ietekmē saimnieciskais menedžments: ēdināšana, turēšana, labturība, mākslīgās apsēklošanas organizēšana, datu uzskaite un analīze, veterinārais serviss individuāla pieeja govju veselībai, kompleksa pieeja ganāmpulka situācijas analīzei un atbilstošs rīcības pasākumu kopums.

Kā īpašu pasākumu slaucamo govju ganāmpulkā vajadzētu veidot reprodukcijas monotoringu, kurā veic: datu uzskaiti (zootehniskie/veterinārie dati), atzīmes uz dēlīšiem (govs Nr., atnešanās, MA, cietlaišana, piezīmes par mastītu). Notikumus ar dzīvniekiem reģistrē žurnālos, kas atrodas novietnē un speciālistu kabinetos, datorprogrammas kabinetos, tāpat ņem vērā slaukšanas sistēmu programmas, datus no Lauksaimniecības Datu centra (LDC) par ikmēneša piena pārraudzības.

Ganāmpulka reproduktīvo veselību raksturojošie rādītāji: intervāls no dzemdībām līdz apaugļošanās pie vidējās ražības 8000 kg izslaukuma jābūt 85 dienas. Izbrāķēšana reproduktīvo problēmu dēļ < 7%,brāķēšana zootehnisku iemeslu dēļ 6–10%, pirmās atnešanās vecums pirmpienei 24 mēneši.

 Saimniecībai vajadzētu uzstādīt mērķus, pēc kuriem vadīties tālākā darbībā. Viens no pamata uzstādījumiem – viens teļš no govs gadā. 

Izslaukums laktācijā (kg)/100 = optimālais servisa periods (dienās).

 Svarīgi parametri un mērķi, kas jāievēro piensaimniecībām ar augstu ražību, lai sasniegtu labus ganāmpulka reprodukcijas rādītājus: nedzīvi dzimušie teļi ganāmpulkā 6%, pēc dzemdību endometrīts ne vairāk kā 10% gadījumos, fizioloģiskā meklēšanās nemazāk kā 70…80% no ganāmpulka govīm, olnīcu cistas ne vairāk kā 10% no ganāmpulka, placentu aizture ap 10...15% govīm pēc dzemdībām, mākslīgās apsēklošanas reižu skaits ganāmpulkā vidēji 1,7 reizes uz vienu govi, grūsnība no pirmās mākslīgās apsēklošanas reizes ne mazāka par 50% no ganāmpulka govīm, intervāls no dzemdībām līdz pirmajai meklēšanās reizei 42 dienas un intervāls no dzemdībām līdz pirmajai mākslīgās apsēklošanas reizei līdz 65 dienām.

 Neauglības problēmu raksturojošie rādītāji: nemeklēšanās un neapaugļošanās.

Nemeklēšanās: cik % govju ganāmpulkā konstatē meklēšanos, cik paiet laiks no dzemdībām līdz pirmajai meklēšanās reizei, cik paiet laiks no dzemdībām līdz pirmajai mākslīgās apsēklošanas reizei?

Neapaugļošanās: cik paiet laiks no dzemdībām līdz pirmajai mākslīgās apsēklošanas reizei? Cik % grūsnas govis ganāmpulkā pret mākslīgās apsēklošanas skaitu uz grūsnām govīm?

Demonstrējumā tika noteikti un izmantoti asins bioķīmiskie rādītāji:

IGF-1 (insulīnam līdzīgs augšanas faktors). Sintezējas aknās kā endokrīns hormons, govīm un cūkām pozitīvi korelē ar enerģijas bilanci, izslaukumu un augšanas intensitāti.

Ja zems IGF-1 ap atnešanās laiku korelē ar insulīna rezistenci, insulīns zems un IGF-1zems, tas izraisa olnīcu samazinātu jutību uz gonadotropīnu iedarbību.

Glutationperoksidāze – ferments, kas tieši korelē ar selēnu Se, ko satur šūnu membrānas.

Negatīva enerģijas bilance (NEB): NEB glikozes līmenis pazeminās↓ → insulīns pazeminās↓ → IGF-1↓ pazeminās, kas kopā kavē šūnu vairošanos, hormonu sintēzi, dzimumcikla norisi, embriju attīstību un grūsnības nodrošināšanu. NEB gadījumā ir apgrūtināts glikoneoģenēzes process, kā rezultātā organismā pastiprināti veidojas palielināts urīnvielas daudzums.

 Pozitīvas enerģijas bilance – insulīna līmenis paaugstinās, IGF-1 paaugstinās, tas atbild par reproduktīvo funkciju nodrošināšanu.

 Ieteikumi slaucamo govju ēdināšanā cietstāvēs periodā:

1) Izbarojamajā barības devāsamazināt enerģētisko, proteīnu saturošo barību.

2) Kontrolēt govju ķermeņa kondīciju, neuzbarot govis. Ķermeņa kondīcijai cietstāves periodā, vērtējot 5 punktu skalā, ir jābūt 3,0–3,5 punkti.

3) 2–3 nedēļas pirms atnešanās sākt palielināt enerģētiskās barības devu, lai insulīns paaugstinās, kas stimulē reproduktīvo orgānu darbību, nodrošina pirmo meklēšanos 50 dienu laikā pēc atnešanās.

Pēc atnešanās nedrīkst ļaut govīm novājēt, tās nedrīkst zaudēt no ķermeņa kondīcijas vairāk kā 0,5–1,0 punktu. Nodrošināt Selēna klātbūtni barības devā!

Selēns ir antioksidants,  neaizstājams elements šūnu membrānu stiprības nodrošināšanai, muskuļaudu veidošanai, imunitātes nostiprināšanai.

•      Selēna absorbcijas pazemināšanās izraisa:

–    Ca > 0,8 % barības  devā   vai Ca:P > 2,5:1,

–    Zn, Cu, S augsts saturs barības deva, Se deficīts barībā.

•      Selēna deficits izsauc↓:

ü Abortus, kavētu augļa attīstību, veicina augļa uzsūkšanos, placentas aizturi, dzemdes subinvolūciju.

ü Imunitātes pazemināšanos↓ (+ zema ķemeņa kondīcija) → risks saslimt ar mastītu, metrītiem, folikulārām cistām.

ü Klusā meklēšanās. Apaugļošanās koeficients↑. Spermatozoīdu veidošanās↓. Jaunpiena, piena kvalitāte pazeminās↓, pienā SŠS palielinās↑.

• Selēns ietilpst enzīma glutationperoksidāzes sastāvā (enzīma daudzumu nosaka eritrocītos).

Pasākuma otrajā daļā dalībnieki SIA “Lestene” valdes priekšsēdētāja un speciālistu pavadībā varēja iepazīties ar piensaimniecības kompleksu “Pienenes” un darba grupās iegūt zināšanas, praktiski darbojoties un diskutējot ar nozares speciālistiem.

 Fermu dienas atziņas:

 Ilgstoši viena saimnieka aprūpēta ganāmpulka vecums, izteikts laktācijā, ļauj spriest par reprodukcijas efektivitāti, taču visprecīzāk mākslīgās apsēklošanas efektivitāti raksturo apsēklošanas koeficents jeb veikto mākslīgās apsēklošanas reižu skaits vidēji vienai ganāmpulkā esošai govij. Par labu reprodukcijas koeficientu piensaimniecībās uzskata 1,7 veiktās mākslīgās apsēklošanas reizes vienai slaucamajai govij.

• Sekmīgu ganāmpulka apsaimniekošanu saistībā ar reprodukciju raksturo: servisa periods, kas tieši ir atkarīgs no saražotā piena daudzuma laktācijā, starpatnešanās intervāls, cietstāves periods un reprodukcijas koeficients.
•  Ganāmpulka reprodukcijas rādītājus visbūtiskāk tiešā veidā ietekmē dzīvnieku kopšanas, turēšanas un ēdināšanas apstākļi.
• Savlaicīga vielmaiņas slimību diagnostika un ārstēšana cietstāves periodā labvēlīgi ietekmē slaucamo govju veselību pēcdzemdību periodā.
• Sistemātiski slaucamo govju ganāmpulkā jāveic dzīvnieku veselības kontrole izmantojot saimniecībā esošos resursus: dzīvnieku novērošana vairākas reizes dienā vismaz 20 minūtes katrā novērošanas reizē, diagnostiskie izmeklējumi: primāri jānosaka ketonvielas (urīnā vai asinīs), dzimumorgānu veselība pēc dzemdībām, asins bioķīmiskie izmeklējumi un dzīvnieku pārbaude uz vīrusu izraisītām saslimšanām pēc vajadzības vai profilaktiski izlases kārtā 5% dzīvniekiem.
• Mākslīgās apsēklošanas rezultāts ir atkarīgs no mākslīgās apsēklošanas tehniķa profesionalitātes, precīza meklēšanās laika noteikšanas, apsēklojamā dzīvnieka veselības stāvokļa pirms un pēc mākslīgās apsēklošanas veikšanas, bioprodukta kvalitātes un citiem mazāk svarīgiem faktoriem.
• Elektroniskās vadības sistēmas Afimilk un Herd Navigator ļauj precīzi noteikt sievišķo dzīvnieku precīzu meklēšanās laiku, kā arī palīdz iegūt momentānu informāciju par katra dzīvnieka ražības rādītājiem, veselības stāvokli, dzīvnieka fizioloģisko stāvokli,
• Iekārtu Afimilk un Herd Navigator datu bāzēs iekļautā informācija par ganāmpulku atvieglo ganāmpulka apsaimniekošanu, kā rezultātā ir iespēja uzlabot ražošanas rādītājus, t. sk. arī atražošanas rādītājus.
•  Iekārtu Afimilk un Herd Navigator apkalpošana jāveic saskaņā ar ražotāja lietošanas instrukciju, tai skaitā atsevišķu manuālā datu ievade programās jāveic sistemātiski, pretēji – ja datu ievade ir nesistemātiska, programmu aprēķinātie dati un atskaites par notikumiem ar dzīvniekiem ir kļūdainas.
• Agrīna grūsnības diagnostika ar iekārtu Herd Navigator vai, izmantojot ultrasonogrāfijas metodi, 30 dienas pēc mākslīgās apsēklošanas veikšanas būtiski var samazināt servisa periodu vai ātrāk atklāt ginekoloģiska rakstura slimības.
• Lai nodrošinātu ganāmpulka produktivitāti, ir vajadzīga ne tikai piena govs ražībai atbilstoša ēdināšana, bet arī atbilstoši labturības apstākļi ar pietiekami labi apgaismotu un ventilētu novietni, kur govij tiek nodrošinātas labturības prasības.
• Nodrošinot ganāmpulka maksimālu produktivitāti, ir jārūpējas, lai ganāmpulkā no govs būtu viens teļš gadā.
• Ņemot vērā mūsdienu turēšanas tehnoloģijas un vidējā ganāmpulka lielumu, ir lietderīgi izmantot ganāmpulka pārraudzības sistēmas, kas analizē katras govs veselības stāvokli jau atklājot iespējamās saslimšanas subklīniskajā formā.
• Šādas ganāmpulka monitoringa sistēmas nodrošina arī precīzu dienas uzdevumu sadali pārvaldniekam, kad ir redzams, kuram dzīvniekam vajag veikt profilaktiskos pasākumus, lai izvairītos no draudošas saslimšanas, uzlabotos reproduktīvie rādītāji un ražība.
• Ļoti svarīgi ir vērst uzmanību uz slaucamās govs veselības stāvokli, barības devu pirmsatnešanās periodā, lai izvairītos no vielmaiņas problēmām, varētu nodrošināt minimāli nepieciešamo enerģiju govij pirmajās laktācijas dienās un iegūt pietiekami kvalitatīvu pirmpienu.

Materiālu sagatavoja: Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja