Pievienot komentāru

Sagaidāmā meteoroloģiskā prognoze turpmākajās nedēļās sola ļoti saulainu un sausu laiku. Saule kopā ar vēju rada pastiprinātus mitruma zudumus no augsnes, kas var radīt bīstamu situāciju dārzeņu un augļu nodrošinājumā ar ūdeni. Tādējādi var rasties reāli draudi labas un kvalitatīvas ražas iegūšanai.

Pēdējās nedēļās nokrišņu sadalījums Latvijā bijis ļoti nevienmērīgs. Tie galvenokārt bijuši pērkona negaisa nokrišņi, kam bijis izteikti lokāls raksturs – galvenokārt valsts Ziemeļaustrumu daļā, pārējā teritorijā lijis nedaudz. Atsevišķās vietās nozīmīgi nokrišņi nav bijuši jau gandrīz mēnesi. Sevišķi tas pamanāms vieglāka mehāniskā sastāva – smilts augsnēs, kas sevišķi krasi reaģē uz nokrišņu trūkumu. Lai gan vairs nesola ekstrēmas gaisa temperatūras, tomēr kopā ar vēju veidojas ļoti bīstama situācija. Augsnes virskārta tiek pastiprināti izžāvēta. Tādējādi dārza augiem mitruma saglabāšana kļūst par izdzīvošanas jautājumu.

Sausuma ietekmē augu augšana sākotnēji palēninās, tad apstājas, un seko priekšlaicīga novecošanās. Vispirms cieš jaunākas auga daļas, samazinās lapu un stublāju apjoms, tiek traucēta ziedu veidošanās. Saule un vējš var radīt pastiprinātu vīšanu un pat augu apdegumus. Šādos apstākļos mazāk cieš tie kultūraugi, kam ražas apjoms jau ir paguvis izveidoties – bumbuļu skaits, galviņu, sakņu, augļu lielums. Strauji nobriestot, sausuma un vēja ietekmē ražas kvalitāte pasliktināsies. Lapu gali var nekrotizēties – dzeltēt, brūnēt, kalst. Mitruma trūkuma rezultātā augļos un dārzeņos saruks ūdens saturs – tie kļūs vieglāki, var uzrādīt vīšanas pazīmes. Pastiprināti var izplatīties tādas slimības kā miltrasas, sausplankumainības, rūsas, arī kaitēkļiem ir labvēlīgi apstākļi – var tik novērota pastiprināta laputu, dažādu tauriņu kāpuru – cekulkodes, balteņu, ābeļu un plūmju augļu tinēju savairošanās.  Atsevišķos gadījumos var tikt novēroti vēl citi kaitēkļi. Siltumnīcās tīklērce var radīt būtiskus bojājumus.

Ko darīt tik nepateicīgos apstākļos?

Netiešās metodes šo faktoru iedarbības mazināšanai:

Siltumnīcas, to jumti ir jānoēno, ja tas nav izdarīts iepriekš.

Siltumnīcās jānodrošina maksimāli iespējamā ventilācija, vienlaikus raugoties, lai augi neciestu no pārāk spēcīgas vēja plūsmas. Tā kā naktis kļūst vēsākas, ventilācijas logus uz nakti vajag maksimāli pievērt, lai novērstu gaisa temperatūru svārstības.

Uz lauka augu noēnošanai joprojām var palīdzēt agrotīkls, tikai tas pamatīgi jānostiprina, lai vēja brāzmas neaiznes, – izmanto akmeņus, dēļu un, protams, pašu augsni.

Visi kopšanas darbi jāveic tikai rīta un vakara stundās.

Nedrīkst pieļaut plaisu veidošanos augsnē, kas var izsausēt pēdējās mitruma paliekas, tādēļ sekla rušināšana ir ļoti nepieciešama.

Reizē ar laistīšanu vajadzētu dot vājas koncentrācijas kāliju saturošus mēslojumus, kas stiprinās augu šūnu izturību pret sausumu un augiem zaudēt mazāk mitruma. Arī kalcija nodrošinājums caur lapām, var situāciju stabilizēt.

Cik vien iespējams, vajadzētu izmantot visus iespējamos mulčas materiālus –  svaigi pļautu zāli, salmus, sienu, izravētās nezāles, kūdru, smalcinātas mizas un skaidas.

Liela problēma ir nezāļainie lauki, kuros nezāles ļoti strauji izsūks pēdējos mitruma krājumus, un kultūraugi var pilnībā iet bojā. Ja tā notiek, tad laistīt vairs nav jēgas, tāpat viss mitrums tiks nezālēm. Šādos laukos raža jāvāc, kāda tā ir, jo vēlāk varbūt vispār nebūs, ko vākt. Šādus laukus ravēt vairs īsti nebūs jēgas, jo rezultātā augsnes virskārta saputekļosies un saule to sakarsēs, bet vējš, it īpaši smilts augsnēs, virskārtu aizpūtīs pa gaisu.

Apkarojot kaitīgos organismus, vajag izvērtēt sekojošo – vai tas būtiski uzlabos situāciju. Ja jā, tad jāievēro, lai nebūtu spēcīga vēja, spēcīgas saules un tiktu ievērota pašu darba drošība darbā ar augu aizsardzības līdzekļiem. Nedrīkst ļauties vilinājumam paaugstināt šo līdzekļu devu vai koncentrāciju.

Ja laistīt vispār nav iespējams, novāc visu ražu, kad tā ir nobriedusi un gatava vai tuvu šai stadijai.  Labāk vismaz kaut kāda raža, nekā viss nokaltis.

Laukos, kur briest raža, kas pārsniedz vidējos rādītājus,  attaisnosies arī augu stimulēšanas un imūnsistēmas stiprinošu līdzekļu pielietošana, kuru lielākā daļa veidota uz dažādu dabā sastopamu vielu un organismu bāzes. Tie ir dažādi humīnskābju, jūras aļģu un zāļu ekstraktu preparāti.

Ūdens izmantošana sausuma apstākļos:

Jau iepriekš minēts, ka laista tikai rīta, bet vēl labāk – vakara stundās.

Starp augu rindām, gar augiem vienā un otrā pusē izveido pavisam nelielu augsnes valnīti, lai ūdens maksimāli iesūktos sakņu zonā. Pēc ūdens iesūkšanās, augsnei apžūstot, atkal sekli rušina. Nedrīkst pieļaut augsnes garozas izveidošanos.

Ja ūdens resursi nav pietiekami, tad laista prioritāri vispirms mitrumprasīgos augus – kāpostaugus, salātus, augļu kokus ar bagātīgu ražu. Šādi apstākļi ir labvēlīgi ķirbjaugu audzēšanai, vienlaikus nodrošinot ar mitrumu, lai tie pieskaitāmi sausumizturīgām kultūrām, visam ir savas robežas. Ūdens jāatlicina ūdens arī skaisti ziedošajām puķēm, vienlaikus tās regulāri atbrīvojot no vecajiem ziediem.  

Vienā reizē laista bagātīgi, vismaz 10 litrus/m². To dara vairākos paņēmienos. Ja platība mulčēta, tad būtu labi to pacelt, nolaistīt un uzklāt atpakaļ, diemžēl to nevarēs izdarīt lielākās platībās.

Lai maksimāli saglabātu augsnes struktūru, izmanto smalkas strūklas laistītājus un lejkannas.

Segtās platībās var apsmidzināt gan augus, gan konstrukcijas, tā mazinot saules ietekmi. Jāizvairās no lielu ūdens pilienu veidošanās uz augiem, tas var radīt saules apdegumus.

Cik iespējams, laistāmo ūdeni sasilda.

Tikai prasmīga, pacietīga un neatlaidīga rīcība palīdzēs pārdzīvot šo sausuma periodu ar iespējami mazākiem zaudējumiem.

Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā