Pievienot komentāru

Darba likuma 96. pants nosaka, ka ar darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs. Atsevišķos gadījumos dažādu apmācību izdevumi ir salīdzinoši lieli, un ar šī gada 1. janvāri stājās spēkā Darba likuma grozījumi, kas nosaka gadījumus, kad darba devējs ir tiesīgs no darbinieka pieprasīt atlīdzināt izmaksas par viņa apmācībām.

Ja profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi uzskatāmi par tādiem, kas atbilstoši apstākļiem ir saistīti ar darbinieka veicamo darbu, taču šādai profesionālajai apmācībai vai kvalifikācijas paaugstināšanai (darbinieka konkurētspējas pilnveidošana) nav noteicoša nozīme nolīgtā darba izpildē, darba devējs un darbinieks var slēgt atsevišķu vienošanos par darbinieka apmācību un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu. Apskatīsim, kādos gadījumos vienošanās var tikt slēgta un kādi ierobežojumi attiecībā uz tās noslēgšanu ir piemērojami.

Vienošanos nedrīkst slēgt darbiniekam noteiktās pārbaudes laikā (atgādinu, ka Darba likums paredz iespēju, pieņemot darbinieku darbā, noteikt pārbaudes termiņu, kura maksimālais ilgums ir 3 mēneši).

Vienošanās ir slēdzama rakstveidā, norādot:

1) vienošanās termiņu;

2) ar profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto darba devēja izdevumu maksimālo apmēru;

3) profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas detalizētu aprakstu (veids, vieta, laiks utt.);

4) kārtību, kādā dzēšami ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistītie darba devēja izdevumi.

Lai darbinieka un darba devēja vienošanos par apmācībām varētu slēgt, jāizpildās šādiem kritērijiem:

1) darbinieks piekrīt piedalīties šādā profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā;

2) vienošanās termiņš nav ilgāks par diviem gadiem, skaitot no dienas, kad izdots izglītības dokuments, kas apliecina profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) vienošanās termiņš ir samērīgs ar profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu apmēru;

4) naudas summa, kas darbiniekam jāatlīdzina saskaņā ar šo vienošanos, nepārsniedz 70% no profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu kopsummas;

5) atlīdzināmā naudas summa darba līguma uzteikuma gadījumā līdz vienošanās termiņa beigām tiek samazināta proporcionāli dienām, kuras darbinieks nostrādājis pēc tam, kad sācies vienošanās termiņš.

Lai no darbiniekiem netiktu pieprasītas nebūtiskas summas, Darba likumā ir noteikts arī summas slieksnis, no kuras darba devējam ir tiesības vienošanos slēgt. Ja kopējie izdevumi par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu gada laikā nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu (2015. gadā – 360 eiro), darba devējam nav tiesību prasīt šādu izdevumu atlīdzināšanu. Ja profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas kopējie izdevumi gada laikā pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, darba devējam ir tiesības prasīt, lai darbinieks atlīdzina darba devējam to izdevumu daļu, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu.

Kādos gadījumos darba devējs var prasīt savu izdevumu atlīdzināšanu? Tas ir pieļaujams, ja darbinieks uzteic darba līgumu pirms vienošanās paredzētā termiņa beigām, izņemot likuma 100. panta piektajā daļā minēto gadījumu (atgādinu, ko nosaka šī Darba likuma norma – „Darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot šajā pantā noteikto uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.”). Ja darbinieks uzteic darba līgumu laikā, kad, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka noslēgto vienošanos, tiek īstenota profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana, vai darbinieks pārtrauc profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu prettiesiskas rīcības dēļ, darba devējam ir tiesības prasīt, lai darbinieks atlīdzina visus faktiskos izdevumus par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kurus darba devējs nevar atgūt no profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas pakalpojuma sniedzēja. Ja darba līgumu uzsaka darba devējs, tad viņam nav tiesību prasīt darbiniekam izdevumu atlīdzināšanu par apmācībām.

Linda Puriņa,

LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja