Pievienot komentāru

Jau informējām, ka LLKC tika sagatavots  bruto seguma aprēķins 2013. gadam. Apkopoti augkopības un lopkopības nozares bruto segumu aprēķini lauksaimniecības uzņēmumos, kas atšķiras pēc ražošanas intensifikācijas pakāpes un ražošanas specifikas. Katrā bruto seguma aprēķinā ir izmantota konkrēta optimāla ražošanas tehnoloģija, un tas veikts par 61 augkopības kultūru un lopu grupu.

Bruto seguma aprēķini LLKC tiek veikti kopš 1994. gada pēc Latvijas Zemkopības ministrijas pasūtījuma. Bruto segums ir starpība, ko iegūst, no bruto produkcijas novērtējuma atskaitot mainīgās izmaksas. Šāds materiāls noder ministrijai dažādu aprēķinu veikšanai, tai skaitā kompensāciju noteikšanai, kā arī var tik izmantots katrā saimniecībā, plānojot jaunas nozares izvēli vai salīdzinot reālo situāciju ar vēlamo.

Stāsta LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila:

– Katru gadu tiek veikts apjomīgs darbs, apkopojot informāciju, ko saņemam no ekspertiem, mūsu augkopības un lopkopības speciālistiem, kā arī izmantojam LLKC apkopotās vidējo tehnikas pakalpojumu cenas. Mēs veidojam kopīgo aprēķinu, šogad tas veikts par 61 augkopības kultūru un lopu grupu. Taču vairākām augkopības kultūrām veikti vēl sīkāki aprēķini dažādām tehnoloģijām. Piemēram, ziemas kviešiem – audzējot intensīvi, intensīvi lopbarībai un bioloģiski. Baltajiem galviņkāpostiem – agrajiem, vēlajiem un audzējot atbilstoši bioloģiskajām lauksaimniecības metodēm. Aprēķinot bruto segumu, no produkcijas realizācijas ieņēmumiem pa nozarēm tiek atņemtas mainīgās izmaksas, taču tikai, atņemot no iegūtā bruto seguma vēl arī pastāvīgās izmaksas, var aprēķināt saimniecības peļņu vai zaudējumus. Piemēram, mainīgās izmaksas augkopībā ir izdevumi sēklai un mēslojumam, bet lopkopībā – izdevumi lopbarībai un veterinārajiem pakalpojumiem.

– Kā bruto seguma izmantošana var palīdzēt konsultantiem un lauksaimniekiem?

–  Pirmkārt, jau ražojoša saimniecība, domājot par jaunas nozares izvēli, to var veiksmīgāk izraudzīties ar bruto seguma palīdzību, lai novērtētu iespējamo izdevīgumu vai zaudējumus. Ja lauksaimnieks vēlas salīdzināt savas saimniekošanas efektivitāti ar bruto segumu aprēķinos dotajiem piemēriem, viņam jāveic aprēķini pēc šī parauga, bet tas būs iespējams tikai, ja grāmatvedības uzskaite ir veikta atsevišķi pa augkopības kultūrām vai lopu grupām. Bruto seguma datus plaši izmanto Zemkopības ministrija savā darbā, kā arī lauksaimniecības mācību iestāžu audzēkņi mācību procesā. Lauksaimnieki ne vienmēr seko līdzi šādai informācijai, taču bruto segums ir praksē noderīgs aprēķins – modelis, plānojot lauksaimniecisko ražošanu atbilstoši apsaimniekoto hektāru vai audzējamo lopu skaitam. Patlaban tas ir vienīgais šāda veida materiāls Latvijā. Ja aprēķinos bruto segums ir negatīvs, šāda nozare konkrētajā saimniecībā visticamāk nesīs zaudējumus.

– Cik tematiski plašs ir aprēķināto bruto segumu klāsts?

– Ar katru gadu šis skaits nedaudz palielinās, dažādojoties lauksaimnieciskajai ražošanai. Pieejama informācija gan par populārākajām nozarēm – graudu un dārzeņu audzēšanu, dažādu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un nobarošanu, biškopību, kā arī citiem produkcijas veidiem. Šogad ir nākuši klāt bruto segumu aprēķini upenēm, avenēm, ķiplokiem, puraviem un ķirbjiem.

Bruto seguma aprēķins šobrīd pieejams www.llkc.lv sākumlapā sadaļā „Citi pakalpojumi”. Tiek gatavota arī bruto seguma aprēķina drukātā versija.

Dace Millere, LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste