Pievienot komentāru

Sākusies LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas īstenotā Zālēdāju projekta otrā sezona. Pasākums izpelnījies gan speciālistu, gan lopkopju atsaucību. Tā pērn 16 fermu dienu pasākumus kopā apmeklēja 825 dalībnieki, bet šogad jau pirmās divas fermu dienas pulcējušas no 70 līdz 80 interesentu.

Par gūto pieredzi un atziņām turpmākai darbībai stāsta LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa:

– Šogad turpinām iesākto darbu, jo jau sākotnēji Zālēdāju projekta ierīkotie demonstrējumi tika paredzēti diviem, pat trim un vairākiem gadiem. Tikai viens no tiem – aitkopībā – bija paredzēts vienai sezonai, un arī secinājām, ka tas jāturpina, jo mūsu klimatiskie apstākļi – pavasaris, kura sākums grūti prognozējams, un īsā vasara neļauj iegūt objektīvus rezultātus. Turklāt šī demonstrējuma gaitu traucēja arī plēsēju uzbrukums aitām.

– Kādi ir galvenie secinājumi par paveikto?

– Analizējot gan liellopu gaļas audzēšanas, gan piena lopkopības sektoru, tiešām pārliecinājāmies, ka vienā gadā gūtie rezultāti ir subjektīvi un neatspoguļo patieso situāciju. Tas tāpēc, ka visi demonstrējumi notiek ražojošās saimniecībās, un īsajā laika periodā var notikt dažādas izmaiņas: vispirms atšķiras barības bāze – citu gadu barība izaug labāk, citu ne, un tas iespaido saimniecības rādītājus. Taču mums ir svarīgi izmērāmi un sasniedzami rezultāti. Un tie ir, piemēram, dzīvsvara pieaugums, izmaiņas dzīvnieku veselībā, piena izslaukumi u. c. Tikai otro gadu strādājot, varam salīdzināt to, kā mainījusies lopbarības sagatavošana, cik pienīga govs ir pēc gada u. c.

– Cik veiksmīgi, jūsuprāt, izvēlētas demonstrējumu tēmas?

– Kopā ar Lopkopības kompetenču centra padomi, konsultantiem un saimniekiem, esam atzinuši, ka izvēlētas tiešām aktuālas tēmas, – par kurām runā un pie kuru risināšanas jau daudzus gadus strādā speciālisti daudzās Eiropas valstīs. Piemēram, dodoties pieredzes braucienos uz Somiju un Vāciju, pārliecinājāmies, ka arī tur cītīgi domā par govju ilgmūžības palielināšanas jautājumu, jo govs izaudzēšana prasa lielus ieguldījumus. Tāpēc mūsu mērķis ir, lai govs spētu atnest veselīgu teļu vēl piektajā, sestajā laktācijā, un turpinātu dot pienu, jo tas samazina piena kilograma pašizmaksu. Jārēķinās, ka govs izaudzēšana saimniekam vispār atmaksājas tikai divās laktācijas, ja piedzimst telītes, vai trīs laktācijās, ja dzimst abu dzimumu teliņi.

Pagājušās sezonas pasākumos par šīs problēmas risināšanu dzirdējām arī skeptiskus saimnieku un saimniecību pārstāvju viedokļus. Šogad saimnieki uz šiem praktiskajiem pētījumiem raugās daudz citādāk, jo kopīgi redzam, ka saimniecībās ir vēl daudz neizmantotu resursu, kurus var likt lietā ganāmpulku efektīvākā apsaimniekošanā, tikai ar nosacījumu, ja saimnieks spēj un vēlas ieklausīties speciālistos un mācīties, kā arī speciālistu padomus pakāpeniski īstenot.

Saprotam, ka strādājam pareizi izvēlētajā virzienā, nosakot  galvenos virzienus lopkopībā –  „atslēgas tēmas”: kvalitatīvu zālāju izaudzēšanu,  lopbarības, sagatavošanu un izēdināšanu; teliņu, kazlēnu, jēru  izaudzēšanu un izaudzēšanas izmaksu noteikšanu jaundzīvniekiem, kā arī dažādu gaļas liellopu šķirņu nobarošanas rādītāju noteikšanu, nobarojot  tos  dažādās saimniecībās, atšķirīgos un vienādos turēšanas apstākļos u. c.

– Vai mūsu saimnieki ir atsaucīgi, lai iepazīstinātu ar savu ikdienas darbu?

– Jā, Zālēdāju projektā iesaistītajiem speciālistiem ir paveicies, ka varam sadarboties ar saimniekiem,  kuri ir ieinteresēti nozares attīstībā, vēlas ieviest inovācijas un dalās ar savu pieredzi. Turklāt saimniecības veiksmīgi izvēlētas visās lopkopības nozarēs, un tikai vienā demonstrējuma tīkla saimniecībā demonstrējums bija jāpārtrauc, jo SIA „Hereford Agro” mainījās īpašnieks, kas nebija ieinteresēts šādu aktivitāšu veikšanā.  Ir vēl daudz citu saimnieku, kuri labprāt iesaistītos projektā, taču LLKC ir noteikti kritēriji, kādiem saimniecībai ir jāatbilst, lai to varētu iekļaut demonstrējumu saimniecību tīklā. Viens no kritērijiem  ir reģionālā pārklājuma nosacījums, lai katrā reģionā, katrā nozarē būtu viena saimniecība. Saimniecībai ir jābūt pietiekami lielai, piemēram, piena lopkopībā, lai saimniecībā būtu vaislas ganāmpulks ne mazāks par 100 slaucamajām  govīm, no kurām iegūst teļus, lai varētu izveidot vismaz divas teļu demonstrējuma grupas no viena vecuma vienas šķirnes teļiem, kur katrā demonstrējuma grupā būtu vismaz desmit pētījumam pakļautu teļu.

– Kāda auditorija lielākoties apmeklē fermu dienas?

– Patīkami, ka ierodas ļoti daudz jaunu cilvēku, kuri vēlas pārņemt vecāku saimniecības vai tikko sākuši saimniekot. Latvijā jau gadus desmit negatavo vidējā posma lopkopības speciālistus, tāpēc ir ļoti svarīgi kaut kur iegūt nepieciešamās zināšanas. Pirmajā fermu dienu daļā vienmēr stāstām par teorētisko un praktisko pieredzi, demonstrējuma uzdevumiem un nosacījumiem konkrētā saimniecībā. Otrajā daļā dodamies apskatīt fermas un laukus, skatāmies reālos dzīvnieku audzēšanas apstākļus.

Labā lieta šajos fermu dienu pasākumos ir tā, ka pazūd barjeras starp cilvēkiem – konsultantiem un Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem, dažādu paaudžu saimniekiem. Viņi kļūst atvērtāki, labāk izprot patieso situāciju saimniecībās, nebaidās cits citam jautāt arī „neērtās” lietas, ko nepavaicātu semināros vai citās tikšanās reizēs oficiālākā gaisotnē.

Turklāt interesenti sabrauc no malu malām. Piemēram, ja seminārs notiek Kuldīgas novadā, kā tas bija nesen, varam redzēt ap desmit pārstāvju no Vidzemes, kas ir spēcīgs lopkopības reģions, kā arī Latgales. Tā kā pasākumu sarīkošanu finansē Valsts Lauku tīkls, cilvēkiem par līdzdalību nav jāmaksā, tas ir izdevīgi, un ceļa izdevumus jau lopkopji lielākoties var atļauties, lai gan to rocība ir krietni atšķirīga. Noderīgi, ka izdevies uzaicināt ārvalstu lektorus, piemēram, no Šveices. Fermu dienām ir arī ievērojama rezonanse, par pasākumiem interesējas mediji, īpaši reģionālie, tajā skaitā novadu televīzijas. Interesanti, ka klausītāju pulkam pievienojas ne tikai studenti, bet arī Lauksaimniecības universitātes mācībspēki, kuri ir kādā citā nozarē vadošie, bet kādā no projektā apskatāmajām tēmām nejūtas tik zinoši. Savukārt LLKC konsultanti šādos pasākumos var redzēt, kā strādā kolēģi cituviet, kā sadarbojas ar saimniekiem un kā konkrēto problēmu risina reālā saimniecībā. Bieži ierodas arī aktīvāko ar lauksaimniecību saistīto sabiedrisko organizāciju pārstāvji – no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku saeimas, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas, Latvijas Liellopu gaļas audzētāju asociācijas. Prieks, ka pasākumus apmeklē aizvien vairāk studentu.

Tāpēc jūtam, ka mūsu darbs ir vajadzīgs. Projekts attīstās, un ir viena no nedaudzajām iespējām Latvijā apgūt zināšanas lopkopībā, apvienojot zinātnieku atzinumus, konsultantu un saimnieku pieredzi, kas ir ļoti nepieciešami. Mācāmies arī paši, Zālēdāju projektu īstenojot, tas ir nemitīgs komandas darbs, par ko paldies visiem tajā iesaistītajiem!

Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste