Pievienot komentāru

Piedaloties pieredzes apmaiņas braucienā, radās iespēja iepazīties ar gaļas liellopu audzēšanas nozari Somijā, „ProAgria” konsultāciju dienesta darbību, struktūru, gūt ieskatu dzīvnieku audzēšanas konsultantu servisa darbībā. Pabijām vairākās gaļas un piena lopkopības saimniecībās. Bija iespēja iepazīties ar mājražošanu, vietējo lauksaimnieku saražotās produkcijas tirdzniecību.

Viens no Eiropā pirmajiem konsultāciju dienestiem

Somijas „ProAgria” konsultāciju centrā iepazināmies ar dienesta struktūru un darbības veidiem. Šis konsultāciju dienests ir vēsturiski viens no vecākajiem Eiropā. Somijas „ProAgria” konsultāciju dienests pieder zemniekiem un sniedz pakalpojumu 85% Somijas lauksaimnieku jeb 30 tūkstošiem saimniecību un uzņēmumu, „nosedzot” visus lauksaimniecības sektorus. Tās ir pamatkonsultācijas lauksaimniecības attīstībā, biznesa plānu izstrādāšanā, dzīvnieku audzēšanā un selekcijā, kā arī mārketinga pakalpojumos, ekonomikā, būvniecībā u. c.

Dienests nodrošina zemniekiem datorprogrammas augkopībā, lopkopībā, grāmatvedībā. Izveidotas datu bāzes, kurās uzkrātie dati tiek izmantoti saimniecību ekonomisko aprēķinu veikšanai, tiek sniegtas konsultācijas saimniecību nākotnes plānošanā, biznesa monitoringā un īpašuma maiņas lietās. Ja saimnieks vairs nevēlas turpināt saimniekošanu, viņš savu saimniecību tā „vienkārši” nevar nodot bērniem, tā ir jāpārdod un bērniem jāizpērk.

Dienests veic piena pārraudzības pakalpojumu 6180 saimniecībām jeb 80% no visiem Somijas ganāmpulkiem. Vidējais govju skaits šajos ganāmpulkos ir 37,7, izslaukums – 9112 kg, tauku saturs – 4,13%, olbaltumvielas – 3,38%. Valstī vidējais govju ganāmpulka lielums ir 33,3, izslaukums – 8567 kg.

Pēdējo gadu tendence ir tāda, ka valstī samazinās ganāmpulku skaits, bet palielinās lopu skaits ganāmpulkos un pieaug izslaukumi. Ņemot vērā pārraudzības datus, tiek veikts ganāmpulka menedžments. Liela nozīme augstu ražības rādītāju sasniegšanā lopkopībā ir lopbarības nodrošināšanai, galveno nozīmi veltot pamatbarības sagatavošanai – zāles skābbarība, siens, ganības; pašu audzētai spēkbarībai – auzas, mieži, kvieši, ripsis, rapsis.

Fermeru kooperatīvs sniedz atbalstu ģenētikas jomā

Fermeru kooperatīva „Faba” sniedz atbalstu zemniekiem ģenētikas jomā. „Faba” speciālisti veic mākslīgo apsēklošanu, grūsnības noteikšanu, lineāro vērtēšanu, ierakstīšanu ciltsgrāmatā, sniedz eksperta pakalpojumu dzīvnieku pārdošanas laikā, organizē un vada kursus un seminārus, izdod nozares žurnālus. No piena šķirnēm Somijā visvairāk ir Somu Airšīras, Holšteinas Melnraibās šķirnes govju, somi lepojas ar savu vietējo Somu Airšīras šķirni, kam vidējais izslaukums 2014. gadā bija 8769 kg ar tauku procentu 4,21. Džersejas šķirnes gotiņu ir ap 70 tūkstošiem. Tiek audzēti 18 šķirņu liellopi. No gaļas šķirnēm populārākās: Aberdinanguss, Šarolē, Herefordas, Limuzīnas, Sīmentāles.

Dažādu saimniecību apmeklējums

* Miko Leikolas gaļas liellopu saimniecībā šobrīd ir 70 Herefordas šķirnes zīdītājgovis, un saimnieks plāno to skaitu palielināt līdz 120. Ir uzbūvēta jauna novietne, apsaimnieko 90 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pamatienākumi saimniecībā veidojas no gaļas lopu un vaislas telīšu realizācijas. Teliņus no zīdītājgovīm nošķir sešu mēnešu vecumā. Atšķiro bullīšu svars vidēji ir 280 kg, telītēm – 240 kg. Telītēm svars līdz lecināšanai sasniedz 400–500 kg. Atšķirtās telītes baro limitēti, tās nedrīkst pārbarot. Siens jānodrošina visu gadu, arī ganībās.

Saimnieks uzskata, ka rupjās lopbarības deficīta gadījumā dzīvnieki kļūst nervozi, nemierīgi, cenšas izkļūt no aploka. Telītes ataudzē visas, tikai veic stingru brāķēšanu . Saimnieks uzskata, ka Herefordas šķirne viņu saimniecībai ir efektīva, jo var ganīties salīdzinoši mitrākās ganībās, un dzīvnieki ir pieticīgāki. Galvenais, lai gaļas lopiem vienmēr būtu pietiekams barības nodrošinājums: siens, skābsiens, ganību zāle, spēkbarība. Aprīlis un maijs ir atnešanās laiks. Ik pēc trim, četrām stundām tiek apsekots ganāmpulks, lai redzētu, vai nav nepieciešama palīdzība, sākoties dzemdībām. Tās govis, kurām ir smagas dzemdības laika gaitā tiek izbrāķētas. Tāpat arī tās zīdītājgovis, kuras nerūpējas par saviem teliņiem. Mērķis ir noturēties zem 10% brāķēšanas līmeņa.

* Saimniecība Hjūsalā, kuru apmeklējām, tiek izmantota piesietā turēšana, vasarā govis iet ganībās. Patlaban saimniecībā ir 48 Airšīras un Holšteinas Melnraibās šķirnes slaucamās govis, vidējais izslaukums – 11 tūkstoši kg no govs gadā. Kūtī barību izdala robots – neliela vagonete, kas pārvietojas pa sliedi, baro sešas reizes dienā. Spēkbarība: auzas, mieži, ripsis. Galvenā uzmanība tiek veltīta kvalitatīvas zāles lopbarības sagatavošanai. Tāpēc 40 ha aizņem zālāji (stiebrzāles+āboliņš) un 10 ha platībā audzē graudaugus. No katra zālāju lauka iegūst trīs pļāvumus. Skābbarības sagatavošanā izmanto bioloģisko ieraugu.

* Saimniecība „Tupamaki” apsaimnieko 200 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tur 130 slaucamās govis (50% Airšīra, 50% Holšteinas Melnraibās). Nepiesietā turēšana, govis visu laiku atrodas kūtī. Tikai ataudzējamās telītes tiek ganītas. Slauc divi roboti, kas darbojas jau septiņus gadus. Vidējais izslaukums ir 10 000 kg no govs gadā. Kāpēc saimnieks izvēlējās robotus? Tāpēc, ka tie palīdz ekonomēt laiku, un nav nepieciešams tik liels fiziskais roku darbs, līdz ar to vajag mazāk darbinieku. Ieviešot šo slaukšanas tehnoloģiju, palielinājās izslaukumi, jo saimnieki ir pārliecināti, ka pie šādas tehnoloģijas govis izmanto visu savu potenciālu augstiem izslaukumiem. Lopbarības nodrošinājums: skābbarība, mieži, kvieši, auzas, ripsis. Baro pa perimetru, traktors ar barības izdalītāju brauc pa fermas ārpusi. Tādējādi efektīvāk izmantojas pati kūts, tajā pašā platībā iespējams turēt vairāk dzīvnieku, jo fermas iekšpusē nav jāparedz vieta barības izdalīšanai.

* Apmeklējām saimniecību Padasjokos, kur notiek gaļas lopu audzēšana. Saimniecībā ir 520 nobarojamie dzīvnieki. Audzē gan gaļas, gan piena šķirņu bullīšus, nobaro līdz 700–900 kg, tad 19 mēnešu vecumā realizē kautuvē. Pakaišiem izmanto gan salmus, gan kūdru.

Somu pārtikas produktu patēriņa ieradumi

Somijā 85% no liellopu gaļas, ko patērē, iegūst no piena šķirnēm, bet 15% no patērētās gaļas ir no specializēto gaļas šķirņu dzīvniekiem.

Gan somi, gan citu Skandināvijas valstu iedzīvotāji, lielākoties ir liellopu gaļas ēdāji. Vidēji katrs soms gadā patērē 18 kg liellopu gaļas.

Gaļas un piena lopkopībā galvenais ir kvalitatīva lopbarība: ganību zālāji, zāles skābbarība, siens. No graudaugiem audzē auzas, miežus, nedaudz kviešus. Audzē arī ripsi un rapsi. Ripsis ir izturīgāks, vairāk piemērots Somijas klimatam. Liela uzmanība tiek pievērsta dzīvnieku labturības prasību ievērošanai. Arī Somijas zemniekiem piena iepirkuma cenas ir samazinājušās, un viņi nopietni uztraukušies un domā, kuras izmaksu pozīcijas samazināt, lai noturētos.

Tas, ko var mācīties, ir kvalitatīvas lopbarības sagatavošana. Ļoti liela uzmanība Somijā tiek pievērsta labu zālāju izaudzēšanai. Tiek iegūti trīs pļāvumi! Par to jādomā mums, Latvijā, ja jau somi daudz bargākos klimatiskajos apstākļos spēj iegūt vidēji trīs pļāvumus un sagatavot labu zāles skābbarību.

Somijā ir ne tikai skarbāki meteroloģiskie apstākļi, bet arī pati daba – akmeņi, akmeņi un daudzviet pavisam mazi zemes gabali, bet visi ir apstrādāti. Lielākie lauki, protams, priecē skatu, bet mazie lauciņi liek aizdomāties, ko nozīmē zemniekiem tos iekopt, atkarot no krūmiem un akmeņiem. Daudzviet platības pārsegtas ar agrotīklu,  kur audzē zemenes, agros dārzeņus. Somi cenšas vairāk lietot savus vietējos produktus.

Attīstās mājražošana un pašu saražotās produkcijas tirdzniecība. Bijām tirdzniecības centrā, kur lielākoties atrodama vietējo lauksaimnieku produkcija – maize, piena produkti, gaļa, zivis, dārzeņi, vīns, alus, sulas utt. Bez pārtikas produktiem šeit nopērkami arī vietējo amatnieku darinājumi – koka izstrādājumi, audumi, adījumi, pinumi u. c. Ļoti, ļoti daudz skaistu un praktisku lietu. Šī centra menedžere uzskata, ka tam visam ir nākotne, jo arvien vairāk iesaistās gan paši zemnieki ar savu produkciju, domājot par fasējumu un reklāmu, gan arī jūtama lielāka pircēju atsaucība. Sākums bijis grūts, bet tikai ar neatlaidīgu darbu ir panākts rezultāts, ka šī tirdzniecības vieta kļuvusi populāra.

Zita Briška, LLKC Preiļu konsultāciju biroja lopkopības konsultante