Pievienot komentāru

Šajās dienās gaidāmas augstākās gaisa temperatūras šogad, kas nozīmē ne tikai lielu pārbaudījumu cilvēkam, bet arī dārza augiem, krūmiem un augļu kokiem. Paaugstināta bīstamība veidojas ļoti vienkārša iemesla dēļ – gaisa temperatūras paaugstināšanas notiek kopā ar sausuma iestāšanos.

Pēdējie ievērojamie nokrišņi ir bijuši tikai pa Jāņiem, kopš tiem jau aizritējušas desmit dienas, līdz ar to arī sausums pieņemas spēkā. Abi faktori ir ļoti spēcīgi stresa radītāji visiem augiem, tāpēc katram ir savu iespēju robežās jāparūpējas, lai šo negatīvo ietekmi uz augiem pēc iespējas mazinātu. Augstas gaisa temperatūras gadījumā tiek traucēta saules gaismas uzņemšana – fotosintēze, pasliktinās augu barības elementu aprite. Var apstāties augšana un sākties priekšlaicīga novecošanās. Augi var zaudēt jau uzkrātās vielas. Sausums samazina augšanu un attīstību – produktivitāti. Samazinās lapu, stublāju un ziedu lielums. Augi pastiprināti vīst, un var veidoties saules apdegumi. Karstums un sausums var ievērojami izmainīt un pasliktināt iegūstamās ražas apjomu un kvalitāti. Šiem diviem stresa faktoriem ir pakārtoti vēl divi, kas ir cieši saistīti, – tā ir kaitēkļu pastiprināta vairošanās un arī atsevišķas slimības, piemēram, sausplankumainība – Alternaria spp.  var parādīties uz daudzām kultūrām, sevišķi dārzeņiem.

Ko darīt?

Netiešās metodes šo stresu samazināšanai:

Siltumnīcās ieteicams segumu krītot vai apstrādāt ar speciāliem līdzekļiem, lai radītu augiem noēnojumu. Samazinot gaismas intensitāti, nedaudz izdosies pazemināt arī gaisa temperatūru.

Siltumnīcās nodrošināt ventilāciju maksimāli iespējamā režīmā, šobrīd tas nozīmē – augu diennakti.

Lauka augiem, ja iespējams, uzklāj agrotīklu, tas nedaudz samazinās gaismas un siltuma starojuma ietekmi, kā rezultātā augu lapu virsmas temperatūra būs nedaudz zemāka.

Reizi nedēļa, agrās rīta vai vēlās vakara stundās, veic augu rindstarpu seklu (2–3 cm) rušināšanu, lai novērstu vēl atlikušā mitruma zudumus no augsnes. Arī pārejos kopšanas darbus pārcelt uz salīdzinoši vēsāko laika periodu.

Mēslojot lieto zemākas koncentrācijas mēslošanas darba šķīdumus.

Augus vajadzētu nodrošināt ar kālija mēslojumu, jo tas sausuma apstākļos palīdz labāk uzturēt ūdens līdzsvaru augu šūnās, padarot tos izturīgākus pret sausumu.

Ļoti bīstama ir temperatūras paaugstināšanās augu sakņu zonā, tādēļ jāveic augsnes papildus pieraušana, vēl labāk izmantot mulču – svaigi pļautu zāli, salmus, sienu, izravētās nezāles, kūdru, smalcinātas mizas, skaidas. Tas palīdzēs saglabāt mitrumu.

Laikus nepieciešams veikt kaitēkļu un augu slimību apkarošanu un ierobežošanu. Lai mazinātu augu stresu, darbi jāveic rīta vai vakara stundās. Ļoti rūpīgi vajadzētu ievērot ieteiktās koncentrācijas un devas.

Tiešās metodes:

Ūdens izmantošana, visdažādākajos veidos.

Laistīšana:

Laista tikai vēlās un agrās rīta stundās. Laistot citos diennakts laikos, iztvaikošanas dēļ ūdens zudumi var sasniegt vairāk par 50%.

Laista maksimāli iespējami tuvu, sakņu zonā, lai ūdens var labāk iesūkties augsnē.

Ja ūdens resursi ir nepietiekoši, vispirms laista  visa veida zaļumu kultūras, tajā skaitā salātus, kāpostus, gurķus, bagātīgi ziedošās puķes, ražojošos ogulājus. Ja iespējams, – augļu kokus, kam veidojas bagātīga raža.

Vienā reizē laista bagātīgi – vismaz 10 litri/m². Tad augi vismaz dažas dienas varēs izturēt bez laistīšanas. Jālaista lēni, lai neizskalotu augsni un ūdens nenotecētu no augu sakņu zonas.

Izmanto laistītāju dīzes, kas veido smalkus ūdens pilienus, kas labi un vienmērīgi samērcē augsni, vajag izvairīties no vienkāršās ūdens strūklas izmantošanas.

Ieteicams izmantot augu apsmidzināšanu dienā, pat līdz 4–5 reizēm, sevišķi gurķus siltumnīcās. Ūdens iztvaikojot augus atdzesē.

Var apsmidzināt siltumnīcu seguma virsmu no virspuses, kas palīdzēs to atdzesēt.

Ūdeni lietot siltu, auksts ūdens var radīt augiem vēl papildu stresu.

Māris Narvils,

LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā